Iesaki rakstu: 
Vēlos padalīties ar situācijas izklāstu, kas manā skatījumā nav nekas cits kā apdrošinātāju lobijs un naudas kāšana. Jūs visi droši vien esat dzirdējuši, ka pēc Jāņu brīvdienām Bolt ievērojami ceļ taksometru tarifus, sakot, ka iemesls ir straujais degvielu cenu kāpums. Jā, no vienas puses taisnība, bet no otras tās ir nenormālās OCTA cenas taksometriem, ko lobē pat likums.
Situācijas izklāsts: pie manis pēc palīdzības vērsās cilvēks, kurš piereģistrēja individuālā komersanta statusu, lai papildus kā taksometra vadītājs piepelnītos, saskaņā ar komerclikuma 74.pantu saglabājot fiziskas personas statusu, un kā komercdarbību norādot pasažieru pārvadājumus. Iegādājās auto, par kuru uzreiz atbilstoši Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumam pie apdrošinātāja iegādājās OCTA, saņemot polisi un par trim mēnešiem samaksājot nedaudz vairāk nekā 60 eiro.
Līdz šim it kā viss OK. Mans subjektīvais viedoklis ir, ka likums par OCTA ir vajadzīgs un pilnībā loģisks civiltiesiskais regulējuma veids, bet tad mēnesi pēc pirmās OCTA iegādes cilvēks no Autotransporta direkcijas saņēma licenci pasažieru pārvadāšanai ar vieglo auto. Un nepilnu mēnesi pēc šīs licences saņemšanas uz viņa deklarēto adresi atnāk trīs administratīvie sodi, katrs 350 eiro apmērā par braukšanu bez OCTA, tādējādi pārkāpjot Ceļu satiksmes likuma 71.2.p..
Protams, ka cilvēkam šoks, jo šie sodi ir viņa mēneša algas apmērā. Teorētiski šeit nedaudz var piesieties arī pie policijas lēmuma, jo IK tomēr skaitās fiziska persona un ar kameru nevar piešūt faktu, ka attiecīgajā brīdī bija komercbrauciens, nevis privātais, jo sods tiek piemērots kā juridiskai personai.
Bet pats prikols slēpjas tajā, ka sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 10.6.5.pantā ir teikts, ka OCTA līgums tiek automātiski izbeigts, ja tiek iegūta pasažieru pārvadāšanas licence. Šis likuma pants no likumdevēja puses ir atklāti apdrošinātājus lobējošs un pretrunā ar Civillikuma 1587.p Tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Arī Eiropas līgumtiesību principu (ELTP) 6:111.pantā ir teikts, ka personai ir pienākums izpildīt savas saistības pat gadījumā, ja izpilde ir kļuvusi daudz apgrūtinošāka izpildes veikšanas izmaksu pieaugšanas dēļ vai arī izpildes ieguvuma samazināšanās dēļ.
Bet mūsu likumdevēji, lai nabaga apdrošinātāji neciestu jau tā megaienesīgajā OCTA biznesā kādus zaudējumus, viņiem likumiski dod iespēju pārtraukt līgumu.
Tomēr pats gala prikols slēpjas apstāklī, ka pēc pasažieru pārvadāšanas licences saņemšanas viena mēneša OCTA cena no +/- 20-30 eiro pēkšņi pārtop par +/- 250-300 eiro. Jā, es saprotu, ka taksometram ir lielāki riski u.t.t., BET, sekojot OCTA cenas loģikai, sanāk, ka no 10 avārijās iesaistītām automašīnām 9 ir taksometri… Pilnākais absurds taču. Šeit nav jābūt ģēnijam, lai saprastu, ka šāda cenu politika ir apdrošinātāju vienošanās rezultāts, jo taksometru vadītājiem vienkārši nav citu variantu kā par šo kosmisko cenu iegādāties OCTA.
BTA, jo šis incidents notika tieši saistībā ar viņiem, pat neuzskatīja par vajadzīgu cilvēkam kaut kā atvainoties, jo Apdrošināšanas līgumu likuma 38.1.p. ir skaidri teikts, ka, ja apdrošināšanas līgumu izbeidz vienpusēji šajā likumā vai citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos, attiecīgā puse otrai pusei nosūta paziņojumu par apdrošināšanas līguma izbeigšanu.
Viennozīmīgi uzskatu, ka visiem taksometru vadītājiem ir jāraksta iesniegums Konkurences padomei, - ieguvējs būs tikai un vienīgi patērētājs.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
