Oficiālie dati: pretēji visiem lēmumiem un paziņojumiem Latvijā turpina ieplūst krievu elektrība
N. Andersons23.05.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pretēji Baltijas valstu kopīgajiem politiskajiem paziņojumiem un pasaules sankcijām pret Krievijas režīmu, elektrības ieplūde no Krievijas turpinās — tā rāda enerģētikas tirgus dati reālā laika režīmā.
Mediji vakar ziņoja, ka no svētdienas esot ticis pārtraukts elektroenerģijas imports no Krievijas uz Baltijas valstīm un Somiju. "Tas nozīmē, ka Krievijas elektroenerģija vairs nenonāk ne tikai Baltijas valstīs, bet arī visā vienotajā Eiropas elektroenerģijas tirgū. Krievijas elektroenerģijas importa pārtraukšana nav ietekmējusi Baltijas energosistēmas paralēlo sinhrono darbu ar Krievijas energosistēmu — Baltijas energosistēmas joprojām tehniski ir savienotas ar Krievijas energosistēmu", skaidrojis VAS "Augstsprieguma Tīkls" (AST) valdes loceklis Gatis Junghāns.
Krievijas energouzņēmuma "Inter RAO" grupas uzņēmums informējis AST, ka pārtrauc elektroenerģijas piegādes no Krievijas sakarā ar to, ka elektroenerģijas birža "Nord Pool" ir apturējusi "Inter RAO" grupas uzņēmumu tirdzniecību norēķinu risku dēļ. "Savukārt kopš maija sākuma elektroenerģijas imports no Krievijas uz Latviju faktiski nav noticis," vakar ziņoja LETA.
Tomēr, kā rāda pašas AST mājaslapā pieejamie dati par aktuālo strāvas plūsmu visā Ziemeļeiropas reģionā, šodien Latvijā no Krievijas turpināja ieplūst vismaz 50 līdz 80 megavatstundas tiešā ceļā no Krievijas (neskaitot nedaudz mazāku importu no Lietuvas un virs 250 megavatstundu importu no Skandināvijas caur Igauniju).
Pieņemot, ka 24 stundu periodā vidējais imports sasniegs 50 megavatstundas, tas nozīmēs, ka diennakts laikā no Krievijas ieplūst 1200 MWh. Reizinot ar šodien biržas datos redzamo 170 eiro cenu par vienu megavatstundu, tas nozīmētu 204 tūkstošus vērtu strāvas importu no Krievijas, ja par šo elektrību tiktu maksāts pēc biržas cenas.
Saskaņā ar strāvas plūsmu virzienu nevar uzskatīt, ka caur Latvijas augstsprieguma līnijām notiktu Krievijas elektrības tranzīts uz Kaļiņingradas apgabalu vai Baltkrievijas rietumu reģioniem: no Latvijas uz Lietuvu strāva neplūst, tieši pretēji — Latvija vēl šo to importē no Lietuvas.
Pagaidām amatpersonas nav komentējušas situāciju. AST mājaslapā redzams tikai paziņojums: "Sākumlapā izvietotajā kartē redzamās elektroenerģijas fiziskās plūsmas ir tehniskās tranzīta plūsmas, kas energosistēmā ienāk pāri vienai robežai un pamet energosistēmu pāri citai robežai. Tehniskās tranzīta plūsmas nav rādītājs komerciālām piegādēm."
Baltijas valstu energosistēma joprojām ar desmit 330 kilovoltu līnijām ir savienota ar Krievijas energosistēmu.
Ikviens var pats apskatīt aktuālās strāvas plūsmas pāri Latvijas robežai:
https://www.ast.lv/lv/content/situacija-energosistema
Visā Ziemeļeiropā: https://www.ast.lv/lv/content/situacija-energosistema-0
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
