Oficiāls dokuments: Staķa atskaite Staķim par Staķa braucienu uz hokeju Tamperē par nodokļu maksātāju naudu
PIETIEK18.06.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šis ir nevis joks, bet pilnīgi nopietns un oficiāls dokuments – Rīgas domes priekšsēdētāja Mārtiņa Staķa atskaites par braucienu uz pasaules hokeja čempionāta spēlēm Tamperē, kura adresēta… Rīgas domes priekšsēdētājam Mārtiņam Staķim, kurš pats sev arī piešķīra nodokļu maksātāju naudu, lai šo pasākumu apmeklētu. Ja ticēt šai atskaitei – un nevis M. Staķa gavilējošajam video no hokeja spēles – viņš hokeja spēļu laiku esot pavadījis, lai „neformāli informētu Somijas pārstāvjus par Rīgas pilsētu, tās attīstības plāniem un aicinātu paplašināt sadarbību ar Rīgu un Latviju”.
|
1. Vārds, uzvārds, ieņemamais amats/deputāta statuss (ja komandējumā nosūtīti vairāki darbinieki, var aizpildīt kopīgu pārskatu) |
|
Mārtiņš Staķis, priekšsēdētājs |
|
2. Komandējuma vieta |
|
Tampere, Somija |
|
3. Komandējuma laiks |
|
2023.gada 27. – 29.maijs |
|
4. Komandējuma rīkojuma datums un numurs |
|
26.05.2023., Nr. RD-23-84-p |
|
5. Komandējuma mērķis |
|
IIHF 2023. gada pasaules čempionāta hokejā finālspēļu apmeklējums, pamatojoties uz Tamperes mēra Kalervo Kummola š.g. 22.maija ielūgumu. |
|
6. Komandējumā gūtā pieredze, apspriestie jautājumi, atziņas un to izmantošanas iespēja tiešajā darbā, informācija un interneta resursu saites |
|
Darba vizītes ietvaros Tamperē š.g. 27. – 29.maijā norisinājās divpusējā tikšanās ar Tamperes mēru Kalervo Kummola un Tamperes pilsētas izpildirektoru Juha Yli-Rajala. Pēc Tamperes mēra ielūguma kopā ar viņu apmeklēju hokeja čempionāta finālspēles Tamperes pilsētas ložā. Papildus Tamperes pilsētas pārstāvjiem finālspēli Tamperes pilsētas ložā apmeklēja gan Somijas attīstības sadarbības un ārējās tirdzniecības ministrs Ville Skinnari, Tamperes Tehnoloģiju universitātes prezidents Keijo Hämäläinen, gan arī Somijas parlamenta deputāti. Finālspēļu laikā neformāli informēju Somijas pārstāvjus par Rīgas pilsētu, tās attīstības plāniem un aicināju paplašināt sadarbību ar Rīgu un Latviju. Tikšanās laikā ar Tamperes mēru un pilsētas izpilddirektoru tika pārrunāta Rīgas un Tamperes divpusējā sadarbība, tās iespējamā attīstīšana turpmāk. Viens no galvenajiem pārrunātajiem jautājumiem bija lielo pasākumu (sporta, kultūras, izklaides utt.) piesaiste pilsētai un Tamperes pieredze. Attiecībā uz lielo pasākumu organizēšanu pilsētā pārrunāju sekojošus jautājumus: - galvenie pilsētas partneri un to iesaiste, - sabiedrības līdzdalības iespējas lielo pasākumu organizēšanā, - pilsētas sadarbība ar privāto sektoru, - pilsētas atbalsts un risinājumi publiskā transporta organizēšanai lielu, publisku pasākumu norises laikā (digitālie risinājumi mobilitātes uzlabošanai pilsētā), - drošības situācijas uzraudzība, to risinājumi lielu publisku pasākumu laikā, ekonomiskie ieguvumi pilsētai un valstij no lielu, starptautisku pasākumu piesaistes. Papildus tika pārrunāti jautājumi attiecībā uz Rīgas un Tamperes avio savienojumu, kuru nodrošina AirBaltic. Tamperes interesēs ir šo savienojumu saglabāt un apspriest turpmākās iespējas veicināt tūrisma plūsmas attīstību starp Rīgu un Tamperi. |
|
7. Komandējuma vērtējums, ieteikumi, rekomendācijas |
|
Somija ir viena no augsti prioritārām valstīm Rīgas pašvaldības aģentūras “Rīgas investīciju un tūrisma aģentūra” vidēja termiņa darbības stratēģijā 2022. – 2024. gadam iekļautajiem prioritārie investīciju piesaistes mērķtirgiem, tādējādi šīs vizītes viens no mērķiem bija arī veicināt Somijas interesi par iespējām investēt Rīgā. Rīgas un Tamperes pilsētas kopīgi veiksmīgi realizēja 2023. gada pasaules čempionāta hokejā norisi, kas ir devis labu pamatu sadarbību turpināt un, iespējams, arī nākotnē veidot pieteikumus lieliem pasaules mēroga pasākumiem kopā, abām pilsētām sadarbojoties. Turpmākā dialoga uzturēšanai un sadarbības projektu turpināšanai uzņemt Tamperes mēru ar delegāciju darba vizītē Rīgā š.g. augustā. |
Seko mums 
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
Ar nelabu sajūtu sekoju medijos publicētajām ziņām par Zolitūdes traģēdijas tiesvedību. Esmu būvinženieris, absolvējis Venecuēlas Centrālo universitāti, un man ir Kārnegija un Melona Universitātes (ASV) maģistra grāds būvinženierijā (ar iespējami augstāko atzīmi).
ANO 1919. gadā dibinātā Starptautiskā Darba organizācija publicējusi statistiku – 2020. gadā Latvijā aptuveni 29% visu strādājošo bija nodarbināti publiskajā sektorā, bet labākā proporcija esot Austrijā – 4%. Ieliku šo ziņu Twitter, un tas sāka vārīties. Esot sajaukti āboli ar bumbieriem, un vispār, kas tā tāda par organizāciju?
Šis raksts ir pēdējais brīdinājums koloniālajiem pārvaldniekiem Latvijā! Pēdējais brīdinājums viņu pakalpiņiem valdībā un valsts struktūrās. Tautas pacietības mērs ir izsmelts! Mēs runājām, aicinājām apstāties un pārtraukt LATVJU TAUTAS iznīcināšanas politiku. Taču viss veltīgi. Jūs nevēlējāties mūs sadzirdēt, ieklausīties un saprast - PIETIEK! Tad runāsim citā "valodā" ! Jums saprotamajā!
