Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Baltijas ogļūdeņražu izpētes un ieguves asociācija (Asociācija) ir iepazinusies ar likumprojektu “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” un kategoriski iebilst pret Dabas resursu nodokļa ieviešanu Latvijas teritorijā iegūstamajiem ogļūdeņražiem.

Asociācija ir pārliecināta, ka šī iecere neveicinās nozares attīstību un ogļūdeņražu izpēti un ieguvi. Ar Dabas resursu nodokļa ieviešanu ogļūdeņražiem tiktu pārkāpts tiesiskās paļāvības princips un tiesiskā noteiktība, kā rezultātā tiktu radīta investīcijām nelabvēlīga vide, turklāt šai iecerei nav nekāda ekonomiskā pamatojuma.

Iepriekš Asociācija rakstiski vērsās pie ministrijām, lūdzot informēt par plānotajām izmaiņām normatīvajos aktos ogļūdeņražu ieguves jomā, t.sk., vai ir plānoti jauni ogļūdeņražu izpētes un ieguves jomā nodokļi un nodevas. Atbildes vēstulē EM apliecina, ka neplāno. VARAM nesniedza atbildi.

Dabas resursu nodoklis 15% no naftas vērtības pazemina komersanta konkurētspēju salīdzinājumā ar citiem komersantiem, kas iegūst ogļūdeņražus ārpus Latvijas robežām un ir diskriminējošs. Tāpat nav ņemts vērā, ka komersanti papildus valstī noteiktajiem nodokļiem maksā ogļūdeņražu ieguves valsts nodevu 15% pēc analoģiskas formulas, kuru summējot ar plānoto Dabas resursu nodokli 15%, iznāk jau 30%. Asociācijai nav zināms par šāda nodokļa aprēķināšanu tādā apmērā citās valstīs.

Dabas resursu nodoklis nevar tikt aprēķināts no naftas vērtības, kāda ir noteikta pēc „Platts” publicētās naftas etalonšķirnes „Brent Dated” cenas, jo komersants par Latvijas teritorijā iegūtajiem ogļūdeņražiem neiegūst šo cenu. Latvijas teritorijā iegūtie ogļūdeņraži nav galapatēriņš, tāpēc iespējamā vērtība nav galapatēriņa cena, turpretī „Platts” publicētām naftas etalonšķirnes „Brent Dated” cenas norādītas kā galapatēriņa cenas. Turklāt komersantam ir jārēķinās ar ražošanas, transportēšanas, uzglabāšanas, iekraušanas u.tml. izdevumiem, pārdošanas izmaksām, kā arī kvalitātes atšķirībām salīdzinājumā ar etalonšķirni.

Ekonomikas ministrija prettiesiski izmantojusi SIA „Baltic Oil Management” plānotos datus, Dabas resursu nodokļa aprēķinā tos attiecinot ne tikai uz šo sabiedrību, bet paredzot attiecināšanu uz citiem komersantiem, vadoties no viena komersanta datiem. Sabiedrība nav devusi savu piekrišanu datu, kas balstīti uz pieņēmumu pamata, izmantošanai.

Likumprojekta anotācija liecina, ka grozījumi izstrādāti slepeni un lielā steigā. Ministrijas ir ignorējušas Asociācijas 29.08.2016. iebildumus pret likumprojektu, tie nav iekļauti uzziņā par iebildumiem. Šis ir konkrēts piemērs, kad nevalstiskās organizācijas netiek uzklausītas, mērķauditorija nav uzrunāta. Ir acīmredzams, ka šī likumprojekta izstrādē nav pieaicināti nozares speciālisti un eksperti. Asociācija uzskata, ka tiek pārkāpts labas pārvaldības princips.

Pastāv virkne neatbildētu jautājumu. Piemēram, kā VARAM veikusi aprēķinu par nodokļa apmēru? Vai ņemta vērā naftas cenu lielā svārstība un nestabilitāte? Kā arī pēdējā gada-divu ievērojamais kritums? Vai VARAM ir zināms, ka tas licis daudziem Eiropas un arī citu valstu naftas ieguves uzņēmumiem samazināt kapacitāti vai vispār apstādināt darbus? Ko tas nozīmē šai nozarei Latvijā, kuras attīstība ir pašā sākuma stadijā?

Jāatgādina, ka derīgo izrakteņu izpēte un ieguve iekļauta Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam kā atbalstāmā darbība. Jauns nodoklis to noteikti neatbalstīs. Deklarācijā par M.Kučinska vadītā MK iecerēto darbību īstenošanu tā atzīta par vienu no valdības prioritārajiem rīcības virzieniem tautsaimniecības atbalstīšanai, tieši pastiprinot privātā sektora ilgtspējīgu iesaisti.

* Baltijas ogļūdeņražu izpētes un ieguves asociācijas valdes priekšsēdētāja

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...