Olimpa sarunas: "Vienotība" uzmetīs Egilu, turklāt ar citu rokām, kā parasti viņi to dara
Jānis Urbanovičs05.04.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
- Egils jau ļoti gribētu. Viņa komandas cilvēki vēl vairāk. No Olimpa jau daudz grūtāk ir nokāpt nekā tajā uzrāpties...
- Tu domā, ka Egilam nesanāks? Sarmīte ar Arvilu jau kopš seniem laikiem kā twix, tad jau Vienotības atbalstu partijas līderis nodrošinās, un kas tur ko dažas balsis nepielasīt klāt no "opozīcijas".
- Vienotība uzmetīs, turklāt ar citu rokām, kā parasti viņi to dara. Draudzīgajā terārijā netrūkst citu ambīciju. Kaut vai Jānim - domā, viņš ir piedevis pazemojumu, ko viņam sagādāja Arvils ar to VID priekšnieces lietu? Tad vēl Krišjānis... Cik ilgi var lāpīties ar "viedajām reindustralizācijām", "ekonomikas transformācijām", "strukturālām reformām" un tamlīdzīgām vārdu kombinācijām? Visi taču redz, ka atpalicība kļūst bezcerīga, skolotāji un mediķi neapklusīs, un drīz vajadzēs viņu upurēt. Krišjānim pārcelties uz pili nozīmē saglabāt seju un iespēju turpināt jaunvārdu darināšanu, partijai - vēlreiz dabūt "svaigu" premjeru. Ļoti pragmatiska izvēle! Diemžēl vai par laimi - apvienotie būs pret.
- Apvienotajiem jau ir Eduards vienā no trim lielajiem krēsliem, vēl otru neviens nedos. Viņi taču nav tik naivi, lai cerētu, ka gājiens ar Uldi var izdoties. Eduards beidzot ir dabūjis tieši to, uz ko tiecies visu savu politiskā intriganta mūžu, - augstu amatu ar niecīgu atbildību, koka āmuriņu un iespēju teikt valstiska patosa pilnas runas. Pats noraks katru, kas to varētu apdraudēt.
- Man liekas, ka Uldi jau ir noracis Ainārs. Ja kādu stumj buldozers, tas uzreiz padara šo izvēli nepieņemamu. Jautājums tikai - vai buldozers pats to izdomāja vai arī viņš apzināti iesaistīts kombinācijā?
- Faktiski jau tiesības uz prezidenta izvēli pienāktos nacionāļiem, jo partneriem jau ir premjers un parlamenta vadītājs. Taču Raivis dziļdomīgi klusē...
- Raivis ir gudrs puisis, domā dažus gājienus uz priekšu. Viņiem vispirms jātiek galā ar to smaku, kas ceļas no armijas iepirkumiem, un te ne jau visu izdosies norakstīt uz Arta laikiem. Turklāt vēl Riharda lielais sapnis...
- Vai tad Rihards grib uz pili?! Viņš taču par jaunu, lai vēl patrenējas pa visādām starptautiskām tribīnēm. Ar to kara kuģi viņam sanāca labi, pat lielie pasaules TV kanāli parādīja, kā īsts nacionālis nevairās bezbailīgi izrunāt krievu lamuvārdus!
- Rihardam tā iepaticies, ka viņš savu Vestminsteres skolā slīpēto izrunu un patriota mugurkaulu grib likt lietā nopietnākās vietās. Ārlietu ministrija ir viņa sapnis!
- Bet tur taču Edgars! Lai nu kurš, bet viņš taču tik stabili sēž - tautas mīlulis un starptautiska autoritāte!
- Te jau ir tā lielā kombinācija! Tautas mīluli un starptautisku autoritāti iesēdināt pilī taču būtu loģiskāk, nekā vēlreiz uzspiest visu laiku visnepopulārāko kandidatūru. Arī Edgars beidzot dabūtu sagaidīšanas orķestri, sarkano paklāju un mūža pensiju cieņpilnās vecumdienās. Vilinoši, lai kā viņš liegtos... Tāpēc dīls ar Rihardu ir stipri reālistisks, un Arvilam te ir riskanta teritorija.
- Tad tu saki - būs Edgars?...
Te manas Staķa nomērītās stundas biļetes laiks beidzās, bija jāizkāpj. Tā arī paliku nezinot, kurš īsti tiks uz pili. Bieži ar tramvaju nebraucu, bet 1.aprīlī gadās. Un, lūk, tādu sarunu dzirdēju - ticiet vai ne. Ar ko gan Tramvaja satunas sliktākas par Zoodārza sarunām?...
Seko mums 
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
Ar nelabu sajūtu sekoju medijos publicētajām ziņām par Zolitūdes traģēdijas tiesvedību. Esmu būvinženieris, absolvējis Venecuēlas Centrālo universitāti, un man ir Kārnegija un Melona Universitātes (ASV) maģistra grāds būvinženierijā (ar iespējami augstāko atzīmi).
ANO 1919. gadā dibinātā Starptautiskā Darba organizācija publicējusi statistiku – 2020. gadā Latvijā aptuveni 29% visu strādājošo bija nodarbināti publiskajā sektorā, bet labākā proporcija esot Austrijā – 4%. Ieliku šo ziņu Twitter, un tas sāka vārīties. Esot sajaukti āboli ar bumbieriem, un vispār, kas tā tāda par organizāciju?
Šis raksts ir pēdējais brīdinājums koloniālajiem pārvaldniekiem Latvijā! Pēdējais brīdinājums viņu pakalpiņiem valdībā un valsts struktūrās. Tautas pacietības mērs ir izsmelts! Mēs runājām, aicinājām apstāties un pārtraukt LATVJU TAUTAS iznīcināšanas politiku. Taču viss veltīgi. Jūs nevēlējāties mūs sadzirdēt, ieklausīties un saprast - PIETIEK! Tad runāsim citā "valodā" ! Jums saprotamajā!
