Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

“Oļiniete ar valstsgribu” – ja nekas labāks darba procesā neienāks prātā, ļoti iespējams, ka tieši tā sauksies grāmata par Egilu Levitu, kuram pērn beidzot izdevās kļūt par Latvijas valsts prezidentu. Mēģināšu īsi paskaidrot – kāpēc tieši pašlaik ir pieņemts lēmums par darba sākumu un kāpēc tāds no pirmā acu uzmetiena savāds nosaukums.

Pavisam īsi un vienkārši – Latvijas valsts vara un tās pārstāvji pēdējā gada laikā mēnesi pēc mēneša ir uzskatāmi kļuvuši rijīgāki un rijīgāki, nekaunīgāki un nekaunīgāki. Šo tendenci es saskatu neskaitāmās izpausmēs – no konkrētu amatpersonu izteiktas pārliecības, ka nodokļu maksātāju nauda ir viņu personiskā nauda, par kuru sabiedrībai nav nepieciešams atskaitīties, līdz Augstākās tiesas spriedumiem, kur tas ir rakstīts melns uz balta un pastiprināts ar vārdiem „spriedums nav pārsūdzams”.

Protams, zivs pūst no galvas, un esmu pilnīgi pārliecināts, ka šai „politiskās elites” nekaunībai sava veida brīvības grāmata bija gan jurista (!) Egila Levita publiskais paziņojums par to, ka ne visi likumi ir jāpilda, gan viņa spļāviens visu patriotiski noskaņotu Latvijas cilvēku virzienā, valstiskus pasākumus pārvēršot par savām ballītēm un uz tiem saaicinot par vispārzināmus Latvijas neatkarības pretiniekus, gan iztapīgā klanīšanās tiesiski nihilistiskajai varas partiju maka pildīšanas kārei, liekot mediķiem un skolotājiem pastāvēt pie ratiem.

Taču izšķirīgais brīdis, kad sapratu – godīga un atklāta grāmata par to cilvēku, kurš iesēdies valsts prezidenta krēslā, sabiedrības interešu vārdā ir ne tikai vēlama, bet pat nepieciešama, - pienāca nedaudz vēlāk. Tas notika tad, kad saņēmu Egila Levita kancelejas paskaidrojumus administratīvajai tiesai, kurā biju vērsies saistībā ar šīs iestādes nevēlēšanos atklāt sabiedrībai nozīmīgu informāciju.

Šajos paskaidrojumos melns uz balta bija rakstīts – Egila Levita kancelejas ieskatā es savas likumā noteiktās tiesības iegūt no valsts iestādes informāciju, lai ar to kā žurnālists iepazīstinātu sabiedrību, izmantojot „negodprātīgi”, lai „iegūtu jaunus faktus, lai varētu nodrošināt negatīvu informācijas plūsmu par kancelejas darbu”. Ne vairāk, ne mazāk.

Šī, protams, nav pirmā reize, kad alkatīgi un nekaunīgi ļaudis, kas ar visām četrām ir salīduši nodokļu maksātāju naudas un citu valstisko labumu silē, sāk nelabi kviekt brīdī, kad kāds sāk interesēties par to, cik lietderīga valstij ir viņu nekaunīgā rijība.

Tomēr bija šokējoši ko tādu lasīt valsts augstākās amatpersonas apkalpojošā personāla izpildījumā, un dubultšokējoši bija tas, ka šī amatpersona jau trīsdesmit gadus mums ir visdažādākajos veidos sprediķojusi par tiesiskuma nozīmi un svarīgumu.

Tieši tāpēc arī grāmatas nosaukums, ļoti iespējams, būs tieši tāds – „Oļiniete ar valstsgribu”.

Droši vien daudzi atceras liekulīgo un divkosīgo brāļu Kaudzīšu romāna varoni, kurai, lai viņa ietu, kur iedama, Dieva vārdu vajadzēja mutē. Pašlaik nedēļu pēc nedēļas kļūst aizvien skaidrāks, ka mēs esam tikuši pie jauna veida Oļinietes valsts prezidenta amatā, kurai, lai kur tā iedama, mutē vajag citus vārdus, ar kuriem piesegt savus patiesos darbus.

Kādi ir šie patiesie darbi? Egila Levita uzpucētajās un piefrizētajās oficiālās biogrāfijas lappusēs tos neatrast, bet jautājumu un tēmu ir daudz – pat ļoti daudz.

Levitu ģimenes izkļūšana no Padomju Savienības 1972. gadā. Neskaidrības ar viņa patieso iegūto izglītību. Reālā – un nevis paša izreklamētā – līdzdalība Neatkarības deklarācijas tapšanā (vai tās sabotēšanā). "Darbs" (vai varbūt jau atkal sabotāža) Pilsoņu Kongresā. Dīvainības ap tagadējā prezidenta pilsonību – vai varbūt tomēr dubultpilsonību. Darbošanās „Klubā 21”. Loma padomju militāro pensionāru un to ģimeņu atstāšanā Latvijā. Un vēl, vēl, vēl: kā nekā visas pēdējās desmitgades Egils Levits ir bijis Latvijas „politiskās elites” pārstāvis, un jau pirmie mēneši rāda, ka nepieciešama lupa, lai viņa rīcībā atrastu vairāk tiesiskuma nekā „oligarhu ielikteņu” darbos.

Nav nekādu šaubu, ka grāmata sabiedrībai atklās daudz nezināma par cilvēku, kurš ērti iesēdies valsts prezidenta krēslā un jau šogad pieprasījis savām un sava aparāta vajadzībām iespaidīgi lielāku valsts finansējumu. Bet varētu atklāt vēl vairāk, tāpēc, ja Jūsu rīcībā ir fakti, kas varētu sabiedrībai atklāt jaunas ziņas par pašreizējo Latvijas valsts galvu, rakstiet man uz elektroniskā pasta adresi [email protected]. Konfidencialitāte, protams, tiek garantēt.

Domāju, ka varu droši solīt – grāmatu ar nosaukumu „Oļiniete ar valstsgribu” vai ar citu, vēl precīzāku nosaukumu, ja tāds ienāks prātā, sagaidīsiet jau šogad.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...