Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ar ko Aivaru Lembergu tā neapmierināja tiesību teorijas un vēstures pētniece Sanita Osipova, lai viņa ietekmē esošā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) panāktu, ka otrdien valdība atliek lemšanu par juristes virzīšanu vakantajam Satversmes tiesas (ST) tiesneša amatam? Atbilde varētu būt rodama nevis oligarhiem nekaitīgajā Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes pasniedzējas Osipovas kā tiesību vēstures pētnieces interešu lokā, bet gan faktā, ka viņa pirms vairākiem gadiem saņēmusi Sorosa fonda – Latvija finansējumu mācību grāmatas tapšanai, proti, Lemberga lietotajā terminoloģijā ir uzskatāma par „Sorosa stipendiāti”. 

Ventspils mēra Lemberga gadiem ilgā retorika par „sorosītiem” pašlaik piedzīvo kulmināciju, - aizvadītajā svētdienā LNT nopirktā raidlaikā ZZS faktiskais līderis paziņoja, ka varu Latvijā ir pārņēmis amerikāņu miljardieris un filantrops Džordžs Soross. Publiskajos arhīvos atrodams, ka Osipova pirms vairākiem gadiem par Sorosa fonda Latvija piešķirto finansējumu sarakstījusi mācību grāmatu Ārvalstu tiesību vēsture.

Kopš pirms dažām nedēļām mūžībā aizgāja ST tiesnesis Viktors Skudra un tika apturētas „protokola viltošanas” skandālā iesaistītās ST tiesneses Vinetas Muižnieces pilnvaras, konstitucionālā tiesa lietas izskata nepilnā piecu tiesnešu sastāvā. Tādēļ vismaz viena ST tiesneša apstiprināšana amatā ir neatliekama. Tā kā Skudru 9. Saeima amatā apstiprināja pēc tam, kad viņu izvirzīja valdība, arī nākamo ST tiesnesi jāizvirza valdībai. Tomēr ZZS nedēļas sākumā uzstāja, ka jautājums par Osipovas virzīšanu jāatliek, lai iepazītos ar viņas CV. Bet otrdien zaļo zemnieku frakcija izplatīja paziņojumu, kurā ST tiesnešus mudina izvēlēties „atlases vai konkursa ceļā”. Osipovu ST tiesneses amatam bija ieteicis tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs (Vienotība).

Osipova specializējas tiesību teorijā un vēsture. Tieši šīm tēmām pārsvarā veltīti viņas zinātniskie darbi, kuru saturs diez vai varētu radīt interesi vai bažas kādam oligarham. Osipova publicējusi tādus zinātniskus rakstus kā, piemēram, Viduslaiku tiesību spogulis un Taisna tiesa senajā Ēģiptē, tāpat viņa pētījusi tiesību evolūciju Latvijas teritorijā Krievijas impērijas sastāvā.

Tiesa, Osipovas profesionālo interešu lokā arī bijuši pētījumi par pilsoniskās sabiedrības lomu, tiesiskas valsts veidošanu, tiesisko nihilismu postsociālistiskā sabiedrībā. Pērnā gada janvārī Osipova izdevumā Jurista vārds publicējusi rakstu Vadonisma atdzimšana Latvijā. Lemberga vārds gan tajā nav piesaukts, nav arī doti mājieni uz Lemberga popularitāti kā vienu no pazīmēm vadonisma atdzimšanai Latvijā, tomēr no šīs kritiskās publikācijas var nolasīt Osipovas ideoloģiskos uzskatus, kas varētu būt Ventspils mēram netīkami.

Vai Lembergs vai zaļie zemnieki tik detalizēti būtu iedziļinājušies Osipovas biogrāfijā un pētnieciskajā darbā? Visticamāk atbilde ir – nē. Tomēr starp Lembergam pietuvinātajiem juristiem ir arī tādi, kas pagātnē vai vēl pašlaik ir Osipovas kolēģi Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē. Vienkāršākais veids, kā pārliecināties par Osipovas nekaitīgumu, būtu pajautāt viņu viedokli, kas visticamāk arī darīts. Zināms, ka šā gada martā Osipovai bijušas domstarpības ar LU Juridiskās fakultātes dekāni Kristīni Stradu-Rozenbergu jautājumā, cik godīgi tiek risināti fakultātes kadru jautājumi. Strada-Rozenberga bijusi viena no Lemberga prāvā iesaistītajām advokātēm, pārstāvot Mamerta Vaivada intereses.

ST saskaņā ar likumu darbojas septiņi uz 10 gadu termiņu ievēlēti tiesneši, bet, pieaugot konstitucionālās tiesas noslogotībai, juristu aprindās un Saeimas kuluāros jau šā gada sākumā tika apspriests jautājums par nepieciešamību palielināt tās tiesnešu skaitu vismaz līdz deviņiem. Saskaņā ar ST sniegto informāciju 2010. gadā tā saņēmusi 567 iesniegumus, kas ir divas reizes vairāk nekā iepriekšējos gados. Rekordliels iesniegumu skaits tika saņemts 2009. gadā - aptuveni 4000. Pieaugot konstitucionālo sūdzību skaitam, ST vienlaikus nākas strādāt pie četriem pieciem nolēmumiem.

Tomēr par spīti ST aizvien pieaugošajai noslodzei, kas rada objektīvu jautājumu, vai nevajadzētu palielināt ST tiesnešu skaitu, šī ideja nobremzēta jau pirmsākumos. Gada sākumā tā apspriesta šaurā tiesnešu, juristu un Saeimas amatpersonu lokā, Pietiek apstiprināja divi savstarpēji nesaistīti avoti, kas piedalījušies jautājuma apspriešanā. Neoficiāli sarkanās gaismas ieslēgšanai abi avoti min vienu un to pašu iemeslu – bažas, ka starp Saeimas frakcijām izvērtīsies konkurence par iespēju ST ievēlēt „savu” cilvēku un neviena no pusēm nevarētu būt pārliecināta par sev vēlamu iznākumu.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...