Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc RIBOCA biennāles apmeklēšanas Andrejsalā man ilgi žņaudzās sirds — ne tikai mākslas, bet drīzāk visa tā dēļ, kas bija redzams biennālei apkārt. Patiesībā šķērmi ir vēl tagad...

Savulaik uz Andrejsalu piestaigāju, kad tur bija radošo profesiju inkubators. Lai tiktu uz turieni, bieži vajadzēja gaidīt uz ČMZ lokomotīvi, kas stumdīja vagonu rindas, tālāk uzmanīties no smagajām mašīnām, kas veda graudus uz ostas elevatoru, un vieglajiem auto, kuros braukāja gan ostinieki, gan radošo profesiju pārstāvji no inkubatora.

Neaizmirstami ir Nakts Maiņas industriālās un elektroniskās mūzikas festivāli, kas vairākus gadus pēc kārtas augusta beigās notika uz peldošās darbnīcas ostā, Kaspara Rolšteina avangarda rokoperas Stokholmas Sindroms izrādes agrākajā ostas noliktavā un kaut vai dzejas pasākums, kas noritēja padomju laika atombumbu patvertnē Andrejsalas vidū, kur autoriem apkārt stāvēja gāzmasku grēdas un septiņdesmito gadu teletaipi līdz ar neejošiem Geigera skaitītājiem.

Ostas ekonomiskā darbība un intelektuālā piepūle bija divas nedalāmas Andrejsalas iezīmes, kas notika viena otras vidū bez savstarpējas traucēšanas — manuprāt, lieliska attieksme no abām pusēm.

Sanāca tā, ka šogad Covid dēļ nebija nācies pabūt Andrejsalā līdz pat RIBOCA biennālei. Tagad laikam zinu, kā jutās cilvēki, kas deviņdesmitajos gados dabūja staigāt garām pamestām, izlaupītām, grūstošām rūpnīcām, kuru uzlabošanā viņi paši bija piedalījušies un strādājuši virsstundas pirms nepilniem desmit gadiem, — tukšums ir mokošs, ja atceries un zini, kā bija un kā jābūt.

Sliedes, pa kurām agrāk kursēja manevru lokomotīve, jau ir noplēstas un nodotas lūžņos. Visa pārējā Andrejsalas stacija ar saviem 12 paralēlajiem sliežu ceļiem — pilnīgi tukša, bez kaut viena paša vagona. Visos sliežu luksoforos deg zilā gaisma — dzelzceļnieku valodā zilā gaisma nozīmē “uz šī sliežu ceļa neatrodas nekas”. Sliežu mirdzošās virsmas sāk pārklāties ar rūsu.

Andrejsala līdz šim bija ļoti savdabīga vieta, kurā cilvēki necirta krūmus un kokus, ja tie ieauga kādā vietā, kas vairs netika izmantota saimnieciskajai darbībai — šeit daba un ostas industrija pastāvēja savdabīgā līdzsvarā, kam pēdējos padsmit gados pievienojās arī radošais inkubators un mākslinieciskās aktivitātes kā trešā vide.

Biennāles kuratore Rebeka Lamarša-Vadela stāsta, ka Andrejsala pati “uzprasījusies” uz RIBOCA šīgada konceptu, kas pētīja dabas atgriešanos un uzplaukumu, ja nu pēkšņi cilvēks no ainavas pazustu pilnībā: “Un tad, kad mēs ar māksliniekiem debatējām, kādus darbus izstādīt, pasauli satricināja reāla pandēmijas problēma, parādot: daba bez cilvēka var iztikt.”

Muitas noliktavas vairākos stāvos, kur septembrī tumsā bija saslēpušies dažādi mākslas darbi, vēl pavasarī atradās dažādas kravas. Pie vārtiem uz betona grīdas vēl redzamas zāģskaidas, un joprojām dzeltenas šķeldas paliekas guļ sliežu starpās. Šķembu un citu beramkravu paliekas uz asfaltētajiem plačiem. Mūža miegā apklusis portālceltnis, kam kabīnē uz sēdekļa atzveltnes joprojām palikusi uzkabināta oranžā veste — celtņa mašīnists, pēdējo reizi nokāpjot lejā no maiņas, to acīmredzot aizmirsis uz visiem laikiem.

Andrejostas akvatorija piegāzta ar priežu baļķiem kā mākslas instalāciju — liekot aizdomāties par pilsētas vēsturi, tā sacīt, “no preces skatapunkta” un vienlaikus šausminoši norādot uz faktu, ka vēl pirms pusgada tajā pašā akvatorijā stāvēja reāli kuģi, kas krāva īstu preci, nevis metaforisku atgādinājumu par labo pagātni.

Katrīnas Hornekas darbs “A Landmass to Come” pa gabalu izskatās pēc apmēram padsmit tonnām māla, kas bezveidīgā čupā sagāztas uz pirmā stāva grīdas. Noliktavas tumsā pār to līst prožektoru gaismas. Pieejot tuvāk, no māla virsmas sāk atdalīties un izaugt māla figūriņu simti — dažādas sejiņas, ģīmīši, mājiņas, priekšmetu atveidojumi un citi elementi, ne vairāk kā sprīža augstumā virs māla čupas virsmas. Apmeklētāji var uzliet māliem ūdeni un pamēģināt izveidot savas figūriņas — neizskatās, ka te kāds viņus no tā varētu atturēt. Šī plastika izteikti kontrastē ar noliktavās ārpusē apstājušos dzīvi.

Jau vairāk nekā desmitgadi Rīgas pilsētas oficiālā politika ir bijusi virzīt ostas operācijas prom no dzīvojamajiem kvartāliem, pārceļot to uz Krievu salu, Kundziņsalas viņu galu utt. Tas ir izrādījies pareizi attiecībā uz naftas un ķīmijas smirdoņu, uz akmeņogļu putekļiem.

Tagad, Andrejsalai paliekot bez šķeldas, bez kokmateriālu, bez būvmateriālu kravām un strādājot vairs tikai ostas elevatoram, kur kravas mašīnas pieved mūsu zemnieku šoruden izaudzētos graudus, kļūst redzams, cik šī pieeja nepareiza — likvidējot ostu, vietā nenāk dzīvojamā apbūve. Vietā nenāk nekas. Kad šopavasar no muitas noliktavas izveda pēdējās kravas, ēku atdodot māksliniekiem RIBOCA ekspozīcijas ierīkošanai, tas bija tikai uz laiku. Izstāde beigusies. Ko tagad?

Kaut kādā ziņā vistrāpīgākais mākslas objekts bija Ninas Beieres “Totāls zaudējums” — divas marmora lauvas, kas nogāztas uz sāniem un aplaistītas ar pienu. Skulptūras guļ gar zemi tumsā, uz to sāniem un apkārt pa betona grīdu pūst izlaistītais piens. Jā, mākslinieces sākotnējā ideja bijusi pavisam cita — saistīta ar savvaļas kaķu bariņiem, kas piemīt Andrejsalā, tomēr instalācija iegūst pavisam citu nozīmi, ja atceras tai apkārt esošo, iznīkstošo ostas vidi, kas devusi labi apmaksātu darbu tūkstošiem ostinieku un dzelzceļnieku.

Šogad pazaudēta jau puse no starptautiskajām dzelzceļa kravām, krahu pagaidām izdodas attālināt vienīgi ar valsts budžeta injekcijām Latvijas Dzelzceļā. Drīz visās kravas stacijās un ostas piestātnēs sāks izskatīties tikpat šausminoši tukši kā Andrejsalā.

Attēlā: svaigas būvgružu kaudzes pār sliedēm, kas vēl nav paspējušas sarūsēt un kuru starpās vēl redzama pēdējā šķelda no kravām pavasarī.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Ministra Pleša paziņojumi par pieminekļu demontāžu ir priekšvēlēšanu izrādīšanās

FotoDaugavpils mērs Andrejs Elksniņš vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam uzsver, ka likuma prasības par pašvaldības teritorijā esošo pieminekļu, kas iekļauti Ministru kabineta izstrādātajā sarakstā, demontēšana ir jāveic līdz 15.novembrim.
Lasīt visu...

3

Lai arī Latvija kā laicīga valsts ir reliģiski neitrāla un garantē reliģijas brīvību, tā respektē sabiedrības vērtības, kas veido mūsu identitāti (un tas nekas, ka jūs nesaprotat, ko es te saku)

FotoAglyunīši! Svātceļnīki! Meilī draugi! Maņ ir eistyna prīca byut otkon kūpā ar jiusim Aglyunā. Sirsneigi sveicīni itymūs skaistajūs i īdvasmojušūs svātkūs!
Lasīt visu...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...