Iesaki rakstu: 
Gadu desmitiem tika kultivēts mīts, ka Krievijas armija ir otra varenākā pasaulē. Laikam paši vadoņi tam bija noticējuši un 2022.gada 24.februārī sāka neprātīgāko avantūru savas valsts vēsturē.
Sākotnēji operācijā piedalījās 180 tūkstoši karavīru. Jā, ar savu 1,1 miljonu karavīru lielo armiju Krievija nevar stāvēt blakus Ķīnas 2,25 miljonus vīru lielajai armādai. Ar vienu rādītāju gan mūsu austrumu kaimiņš var dižoties – ar pasaulē lielāko rezervistu skaitu – 1,5 miljoni. Krievijas priekšrocība ir tā, ka viņu cilvēkresurs ir lēts, maznozīmīgs un daudzskaitlīgs.
Negribas atkārtot krievu ģenerāļa teikto par sievietes uzdevumu pēc Ziemassvētku kaujām 1917.gada janvārī, kad dažu kvadrātkilometru teritorijā sagūla 9 tūkstoši latvju zēnu labākais zieds. Šī krievu kara plānotāju attieksme pret dzīvo spēku nav mainījusies arī šodien. Pēc ukraiņu datiem, 2,5 gadus ilgajā karā Krievija zaudējusi 0,5 miljonu kritušo un ievainoto.
Savulaik jau rakstīju, ka Mediazona.ru veikusi pētījumu ar konkrētu kritušo vārdisko uzskaiti un šis skaitlis samazināms gandrīz uz pusi. Šā vai tā, 300 tūkstoši kritušo un ievainoto pret frontē ikdienā esošajiem 400 tūkstošiem karavīru neliecina par gudru un saudzīgu rīcību. Ukraiņi apgalvo, ka uz viņu vienu kritušo rēķināmi pieci okupanti. Īstos skaitļus ieraudzīsim pēc kara. Atgādināšu, ka pilna mēroga pirmās dienas krieviem likās daudzsološas. Baltkrievu diktators Lukašenko viņiem paredzēja pēc divām trim dienām uzvaru. Manuprāt, amerikāņiem šodien būtu jākaunas par 96 stundu ukraiņu pretstāves paredzējumu.
Kāda bija sākotnējā iebrucēju iecere?
Ar milzīgajām tanku un bruņumašīnu kolonnām, apejot pilsētas, radīt varenības iespaidu. Kā vēlāk izrādījās, ne visa bruņutehnika bijusi nokomplektēta ar pilnām apkalpēm. Vai vēl kaut kad pasaules vēsturē ir bijis gadījums, ka uzbrucēju kolonnās pa vidu ir daži transportlīdzekļi, kuros cilvēki ir ķiverēs ar vairogiem un stekiem? Kāda loma bija atvēlēta FDD drošībniekiem un Rosgvardija darbiniekiem? Viņu uzdevums – ukraiņus, kuri “atbrīvotājus” nesagaidīs ar ziediem, pamielot ar stekiem.
Pirmais otrās varenās armijas pārbaudījums – plānošana. 14 km bez degvielas stāvošās bruņutehnikas kolonnas liecina par loģistikas neesamību. Nākamais pārrēķināšanās vai arī paļaušanās uz Putina personīgā drauga kolaboracionista Viktora Medvedčuka vairāk gan uz papīra veidoto 5. kolonnu. Iznākums – kaunpilna sakāve un atkāpšanās no Kijivas, Sumiem un Harkivas, kā arī Hersonas apgabala rietumu daļas. Rezultātā sākotnēji 30% okupētās teritorijas saruka līdz 20%.
Te nu ar šodienas skatu jāpiekrīt kādreizējā Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieka Valērija Zalužnija toreizējai iecerei – uzbrukumu turpināt, kaut taisnība bija arī stratēģiem, ka ofensīvu turpināt bez rezervēm ir avantūra. Rezultātā frontes līnija samazinājās apmēram par 200 km, un okupanti sakoncentrēja savus izšķaidītos karapūļus. Kādreiz Sīrijā karojušais krievu ģenerālis Surovikins steigšus sāka būvēt aizsardzības līnijas. Rezultāts ir tāds, ka karš iegājis pozīciju kara fāzē ar lokāliem uzbrukumiem.
Vienā jomā ukraiņi ir panākuši paritāti. Tanku skaitā iestājies līdzsvars. Vidēji mēnesī okupanti zaudē ap 100 tanku, bet rūpniecība spēj mēnesī saražot 20. Okupantiem to skaits frontē no 3 tūkstošiem sarucis līdz nepilnam tūkstotim, bet ukraiņiem no 460 kara sākumā, pateicoties Rietumu atbalstam, dubultojies. Kā izrādās, vislielākie “tanku piegādātāji” ir okupanti. Ukraiņi cītīgi pievāc pamesto tehniku. Krieviem izsīkušas moderno tanku rezerves. Uzvaras 9. maija parāžu krāšņums T-14 Armata pagājušā gada augustā, daži eksemplāri tika izmēģināti frontē. Atsauksmes negatīvas. Izrādās, ka deviņu gadu laikā 9 miljonus dolāru vērtais milzenis ticis saražots tikai dažos simtos. Tieši tanka dārdzība bijusi iemesls mazajam pasūtījumam.
Nākamā modernā tanka T-90 M rezerves izsīkušas. Tagad atsākta to ražošana. Tad nu nākas izlīdzēties ar padomijas laika rezervēm T-72 un vēl vecākas modifikācijas tankiem, kuriem nav dinamiskās aizsardzības. Piefrontes joslā kūsā darbs, nodarbojoties ar tanku “modernizāciju”. Tanka visvārīgākā vieta - tornis, kas no augšas tiek aprīkots ar režģi. Daži atjautīgākie tanka virspusi nosedz ar šķūnim līdzīgu būvi. Tiesa, tad tanks tiek pārvērsts par pašgājēju lielgabalu, jo grozāmais tornis piemetināts pie korpusa.
Tanku trūkumu frontē mēģina aizstāt ar 30 līdz 40 motociklu vienībām. Arī šis jauninājums cietis neveiksmi. Pilnvērtīgu ekipējumu saņēma tikai pirmā uzbrukuma viļņa karavīri. Pārējiem nākas izlīdzēties ar bruņuvestēm, kurās cietkausējuma plāksnes aizstātas ar konservu skārdu. Aizsargķiveres neiztur pat akmens triecienu. Bijuši gadījumi, kad karavīriem izsniegtas 2015. gada ražotās sausās pārtikas devas.
Daži fakti par Krievijas aviāciju
Pasaulē Krievija kļuvusi par valsti, kurai ir vislielākais nokritušo lidmašīnu skaits. Par divu iznīcinātāju ietriekšanos daudzdzīvokļu namos Jeiskā un Irkutskā 2023. gadā prese jau rakstījusi. Savu veida rekordu austrumu kaimiņš uzstādīja 2022. gadā, kad nokrita 12 kara lidmašīnas. Maz zināms fakts, ka savulaik Krievija Indijai pārdevusi 900 Mig-21 iznīcinātājus, kurus aviatori bija saukuši par “lidojošajiem zārkiem”. 400 no tiem avarēja, aizsaulē aizsaucot 130 lidotāju.
Izrādās, ka “varenajai” Krievijas armijai trūkst artilērijas lādiņu. Patlaban rūpniecība spēj saražot miljonu gadā. Karš Ukrainā, pēc aptuveniem aprēķiniem, prasa 10 miljonus lādiņu gadā. Tad nu jābrauc pie Ziemeļkorejas diktatora un jāslēdz līgums par palīdzību. Eksperti lēš, ka pēc gada okupantiem būs problēmas ar artilēriju, jo no šaušanas būs izdiluši lielgabalu stobri. Rūpniecība tik īsā laika sprīdī nespēs tos atjaunināt. Uzbrucēji vēl var lepoties ar vienu novitāti – armijā oficiāli atļauts lietot medību ieročus dronu apkarošanai. Tāpēc okupanti bez žēlastības okupētajās teritorijās iedzīvotājiem atņem bises.
Iebrukums Kurskas apgabalā
6.augusts iezīmējās ar ukraiņu iebrukumu Kurskas apgabalā, kad nedēļas laikā ukraiņi iekaroja apmēram tūkstoti kvadrātkilometru, kas pārsniedz to teritoriju, kuru okupanti spēja iekarot gada laikā. Pagājušas vairākas nedēļas, bet krievu politiskā un militārā vadība nespēj rīkoties koordinēti.
Ar šo uzbrukumu ukraiņi pārsteidza ne vien krievus, bet arī Rietumus. Viņi nodemonstrēja “elektronisko zibenskaru”. To realizēja, uzstādot spēcīgus traucētājus, kuri slāpēja okupantu sakarus, 100% iznīcinot izlūkdronus, atņemot ienaidniekam “acis”. Visu uzbrukuma teritoriju nosedza ar saviem FPV bezpilota aparātiem. Tas ļāva ukraiņu bruņutehnikai brīvi šķērsot atklātu ienaidnieka teritoriju, izvairoties no Krievijas prettriecieniem. Vēl ilgi militārie speciālisti analizēs šo ukraiņu kara operāciju, kura nākotnē kļūs par jaunu nodaļu militārajā vēsturē.
Apraksts būtu nepilnīgs, ja nepieminētu vēl vienu būtisku aspektu. Krievijā no 2014.gada ierosinātas 538 krimināllietas par armijas īpašuma zādzībām. Tās ir tikai par pie rokas pieķertajiem. Karš noraksta visu. Šo situāciju izmanto visi, no karavīra līdz pat ģenerāļiem. Izrādās, visienesīgākā prece ir KAMAZ kravas automobiļi, kurus praporščiki tirgojot par vienu Krievijas pensiju – 15 tūkstošiem rubļu (ap 150 eiro). Savukārt nu jau bijušais aizsardzības ministrs Šoigu Piemaskavā uzcēlis vasarnīcu par 5 miljoniem eiro. Tā stiepjoties bezmaz kvartāla garumā. Kāds Navaļnija fonda eksperts bija parēķinājis – lai likumīgi nopelnītu, jāstrādājot bezmaz simt gadu.
Ar savdabīgu karjeru Aizsardzības ministrijā izceļas ministra vietnieka postenī ģenerāļa pakāpē Tatjana Ševcova. Kad Šoigu priekšgājējam Serdjukovam piesēja lietu par 3 miljardiem rubļu (ap 30 milj. eiro), viņa bija tā, kas atklāja, kā viņas priekšnieks izpārdevis armijas mantu. Liecinātāja amatā palika, pie pirmās izdevības publiski zvērēja uzticību jaunajam ministram Šoigu līdz brīdim, kad šā gada maijā bija jādod liecības Izmeklēšanas komitejai. Sapratusi, ka arī pašai draud briesmas, aizbēga uz Franciju, kur dzīvo it kā ar savu jaunības dienu uzvārdu. Tagad atklājies, ka viņai Krievijā pieder pieci nekustamie īpašumi, kuriem jāpieskaita Francijā, Itālijā, Spānijā un Šveicē esošie.
Kāds pārbēdzējs no krievu armijas ar segvārdu “Eriks” ukraiņu TV žurnālistam Dmitrijam Gordonam intervijā atklājis dažas patiesības. Pirmkārt, pateicoties korupcijai un zādzībām, otra varenākā armija ir tur, kur ir. Pārbēdzējs nosauc arī dažus cenrāžus. Lai no frontes līnijas dzīvs atgrieztos mājās, jāsamaksā 15 miljoni rubļu (ap 150 tūkstošiem eiro). Sarunas sāk, ja iemaksā 10 miljonus. Sapratnei par iemaksas lielumu, kontraktu slēdzot, topošais karotājs saņem divus miljonus rubļu (ap 20 tūkstošiem eiro). “Eriks” kā štāba priekšnieks par 15 tūkstošiem rubļu (ap 150 eiro) no ierakumiem gribētājus esot vedis līdz tuvējam veikalam. Var jautāt – kāpēc tāds cenrādis? Izrādās, armijā ir tikai dīzeļdegviela, bet viņa dienesta auto darbojas ar benzīnu, kas pērkams par naudu.
Pēc lokālajiem uzbrukumiem okupanti necenšas savākt līķus, jo, tos nesot, sevi pakļauj briesmām. Daļu ievainoto pēc pašu aicinājuma nošauj. Citus, lai nebūtu jāķēpājas, arī piebeidz. Tā netieši tiek ietaupīts armijas budžets, jo par bezvēsts promesošu tuvinieki nesaņem naudas kompensāciju. Pēdējos trijos mēnešos ir ļoti pieaudzis kritušo okupantu skaits. Daži eksperti min skaitli 70 tūkstoši. Viens no iemesliem – trūkstot bruņutehnikas, kājnieki tiek sūtīti kaujā bez kaujas tehnikas atbalsta. Daudzos gadījumos trūkst vai arī nesaskaņotas rīcības dēļ nav artilērijas sedzējuguns.
Pēc izlasītā, ja vēl kāds uzskatīja austrumzemes armiju par varenu, cerams, esmu kliedējis šo mītu. Vienīgais, ar ko tā var lepoties, – ar daudzskaitlīgumu.
* bijušais pašvaldības darbinieks, Strēlnieku apvienības biedrs
Seko mums 
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
