Pa skuju taku aizgājis arī „neatkarīgā deputāta” Rosļikova taksometru bizness
Pietiek lasītājs05.12.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Iepazīstoties ar neseno Pietiek publikāciju par to, kā iznīkusi parādu māktā bijušā Saskaņas biedra, tagadējā Rīgas domes „neatkarīgā deputāta” Alekseja Rosļikova apsardzes uzņēmējdarbība, konstatēju – ir piemirsts, ka tāpat pa skuju taku ir aizgājis arī tautas kalpa taksometru bizness.
Pirms trīsarpus gadiem, 2016. gada pavasarī tieši tagadējais domnieks Rosļikovs bija tas, kurš dibināja SIA TAKSILV ar vienu vienīgu oficiāli deklarētu darbības veidu – taksometru pakalpojumu sniegšanu.
Taču, kā tagad redzams no oficiāliem reģistriem, no pilnas problēmu buķetes uzņēmumam pašlaik pietrūkst tikai maksātnespējas procesa, - tam ir fiksēti gan aktuāli kavētie maksāmjumi, gan Valsts ieņēmumu dienesta administrēti nodokļu parādi, gan arī nodrošinājumi – kopš šā gada jūlija sākuma zvērināta tiesu izpildītāja Sandra Suveizda tam piemērojusi visa veida pārreģistrācijas aizliegumu.
Interesanti, ka ar par pagājušo gadu uzņēmums vairs nemaz nav centies iesniegt gada pārskatu, savukārt 2017. gadā tas ar 128 tūkstošu eiro apgrozījumu bija ticis pie vairāk nekā 26 tūkstošu eiro zaudējumiem.
Pats domnieks Rosļikovs gan vismaz oficiāli no uzņēmuma kapitāldaļām ir atbrīvojies, turklāt nedaudz aizdomas radošā veidā, - saskaņā ar viņa 2017. gada amatpersonas deklarāciju „2017. gada 22. jūnijā SIA TAKSILV kapitāla daļas tika nodotas bezatlīdzības citai personai”.
Pašlaik TAKSILV vienīgais oficiālais īpašnieks ir kādsa 1981. gadā dzimis Andrejs Apončiks, taču Rosļikova 2018. gada amatpersonas deklarācija rāda, ka arī pēc oficiālās šķiršanās no TAKSILV šī problemātiskā SIA vēl 2017. gadā viņam turpinājus maksāt algu – kopā 1725 eiro.
Ņemot vērā, ka visi Rosļikova oficiālie ienākumi Rīgas domē ir bijuši tikai 12 372 eiro un ka arī viņa apsardzes bizness ir iznīcis, kļūst vēl jo interesantāk – kādā „tumbočkā” viņš taisās ņemt naudu, lai nomaksātu savas 106 tūkstošu eiro lielās parādsaistības.
Te nu var piekrist iepriekšējā publikācijā izdarītajam secinājumam - šie sniedz vismaz daļēju skaidrojumu tam, kādu iemeslu dēļ deputāts šogad ir bijis īpaši atsaucīgs dažādiem politkomerciāliem piedāvājumiem un kādēļ viņa vārds saistībā ar iespējamu tirgošanos ar ietekmi pieminēts arī projekta Z-Towers sakarā.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.