Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Pabrik, atp…sies!

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome
04.04.2022.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (turpmāk - Padome) ir saņēmusi Ministru prezidenta biedra, aizsardzības ministra, Dr.Arta Pabrika 2022.gada 1.aprīļa vēstuli Nr. MV-N/661 “Par š.g. 29. marta Latvijas Televīzijas kanāla “LTV7” raidījumu”.

Vēstulē A.Pabriks norāda, ka: “Ņemot vērā š.g. 29. martā Valsts SIA “Latvijas Televīzija” kanāla “LTV7” raidījumā notikušo interviju ar Leonīdu Ragozinu, kurā viņš izteica viedokli, kas praktiski viens pret vienu tiek atskaņots Krievijas propagandas medijos, kā arī tam sekojošo sabiedrības sašutumu nav saprotams, kādā veidā tiek veidota krievu valodā raidošo mediju politika Latvijā. Šobrīd, kad Krievija sākusi nepamatotu karu Ukrainā, slepkavojot civiliedzīvotājus un pakļaujot Ukrainas tautu neizmērojamām ciešanām, Latvijas sabiedriskajā medijā uz raidījumu tiek aicināts iespējamais Krievijas ietekmes aģents, kurš atskaņo Krievijas propagandas vēstījumus par šo karu.”

Atbildot uz ministra jautājumu par to, kādā veidā tiek veidota krievu valodā raidošo mediju politika Latvijā, Padome norāda, ka par mediju politikas veidošanu atbildīgā institūcijā ir Kultūras ministrija. Padomes rīcībā nav informācijas par to, vai Latvijā pastāv atsevišķa krievu valodā raidošo mediju politika. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums (turpmāk - SEPLL) nedod Padomei tiesības veidot mediju politiku Latvijā, jo tās kompetence attiecas tikai uz sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu pārvaldību un uzraudzību.

Padome nevar piekrist A.Pabrika vēstulē minētajam apgalvojumam, ka uz televīzijas programmā “LTV7” 2022.gada 29.martā pārraidīto mazākumtautību multimediālās platformas RUS.LSM.lv raidījumu “Točki nad i” aicinātais žurnālists Leonīds Ragozins ir iespējamais Krievijas ietekmes aģents, jo Padomes rīcībā nav tādas no kompetentām iestādēm saņemtas informācijas un Padome savas kompetences ietvaros nav tiesīga pārbaudīt un sniegt vērtējumu par to, vai kāda persona ir iespējamais Krievijas ietekmes aģents.

Ja Aizsardzības ministrijas vai citu kompetento iestāžu rīcībā ir attiecīga informācija, Padome lūdz iesniegt šādu informāciju arī Padomei. Vienlaikus jānorāda, ka Padomei ar likumu deleģētās funkcijas nedod tiesības veidot vai iesniegt sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem sarakstus ar personām, kas nebūtu aicināmas piedalīties raidījumos. Raidījumu dalībnieku aicināšana un informācijas avotu izvēle ir redakcionālās darbības jautājums, kurā Padome nav tiesīga iejaukties.

Padome arī norāda, ka, lai, sekojot ministra lūgumam, tā lūgtu VSIA “Latvijas Televīzija” sniegt jebkādu publisku skaidrojumu par raidījumu “Točki nad i” un tajā izskanējušo informāciju, būtu nepieciešams zināt, par ko tieši ir runa no vairāk nekā 60 minūšu garā raidījuma, kurā turklāt tika intervēti kopumā trīs dažādi ārvalstu žurnālisti. Padome aicina aizsardzības ministru izmantot savas tiesības un vērsties ar konkrētu jautājumu pie VSIA “Latvijas Televīzija” galvenās redaktores Sigitas Roķes, kurai ir tiesības komentēt redakcionālo izvēli, vai sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuda Andas Rožukalnes ar konkrētu sūdzību par iespējamiem žurnālistu ētikas vai profesionālās darbības pārkāpumiem.

Vēstulē aizsardzības ministrs pauž uzskatu, ka: "Aizsardzības ministrijas ieskatā sabiedrisko mediju būtība ir nodrošināt tādu saturu, ar kura palīdzību tiek veicināta sabiedrības integrācija un valsts demokrātisko pamatvērtību aizstāvība neatkarīgi no tā, kādā valodā tas tiek pasniegts.”

A.Pabriks arī norāda: “Atgādināšu, ka sabiedrisko mediju darbības principi, mērķi un uzdevumi izriet no Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu pārvaldības likuma, un šī likuma 3. panta septītā daļa kā vienu no sabiedrisko mediju darbības pamatprincipiem noteic mazākumtautību satura nozīmi: “Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi veido raidījumus, to fragmentus un citus pakalpojumus mazākumtautību valodās, lai veicinātu visas Latvijas iedzīvotāju sajūtu, ka viņi ir piederīgi Latvijai, sabiedrības integrāciju Latvijā kā nacionālā valstī un padziļinātu izpratni par sabiedriskajiem, sociālajiem un kultūras procesiem.” Šāda satura pārraidīšana Latvijas krievvalodīgajiem iedzīvotājiem neļauj iegūt objektīvu informāciju, bet turpina ierobežot dezinformācijas grožos. Un šādas personas aicināšana un Latvijas valsts publiskās platformas nodrošināšana Krievijas naratīvu paušanai ir uzskatāma par demokrātijas principu zaimošanu. Vai varam iedomāties, ka 2. Pasaules kara laikā Lielbritānijas medijos tiktu intervēti Nacistiskās Vācijas aģenti?”

Padome kā institūcija nevar atbildēt uz aizsardzības ministra oficiālā vēstulē uzdoto retorisko jautājumu par iespējamo Lielbritānijas mediju rīcību Otrā pasaules kara laikā. Vienlaikus Padome nevar arī atbildēt uz ministra apgalvojumu par krievvalodīgo iedzīvotāju grūtībām saņemt objektīvu informāciju, dezinformācijas grožiem un demokrātijas principu zaimošanu, jo nav zināms, uz kādu raidījumā izskanējušo informāciju savā vēstulē tieši norāda A.Pabriks.

Padome apstiprina, ka tā savā darbībā vadās pēc SEPLL normām, tajā skaitā pēc tām, uz kurām vēstulē atsaucās aizsardzības ministrs. Par Padomes rīcību likuma īstenošanā liecina gan tās apstiprinātais sabiedriskā pasūtījuma plāns 2022.gadam sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kas ir publiski pieejams Padomes tīmekļa vietnē www.seplp.lv, gan pēc Padomes darba sākuma 2021.gada 4.augustā pirmo reizi atjaunotās Latvijas Republikas vēsturē ir amatos apstiprināti sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu galvenie redaktori, gan atklātā konkursā izvēlēts un amatā apstiprināts sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuds. Tāpat Padomes vadībā, atbildot uz Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas lūgumu rast risinājumu mazākumtautību auditorijas vecumā 55+ sasniegšanai, ir tapis plāns par kabeļtelevīzijas kanāla izveidi, lai mazākumtautību multimediālas platformas RUS.LSM.lv saturs sasniegtu plašāku mazākumtautību auditorijas loku, sniedzot tai kvalitatīvu ziņu un informatīvi analītisko saturu. Padomē tiek strādāts arī pie “Latvijas sabiedrisko mediju sabiedriskā labuma izvērtēšanas metodoloģijas” ieviešanas un kvalitātes vadības sistēmas pilnveidošanas.

Aizsardzības ministrs vēstulē norāda: “Vienlaikus vēlos vērst jūsu uzmanību, ka Aizsardzības ministrija ir saņēmusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (turpmāk - SEPLP) sagatavoto Koncepciju par apvienota sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa izveidošanu un darbību un Koncepciju par sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu finansēšanas modeļa maiņu, kas laikā līdz 2027. gadam sabiedriskajiem medijiem paredz par aptuveni 17 miljoniem eiro lielāku finansējumu nekā šobrīd.”

Atbildot uz šo ministra norādi, Padome apstiprina, ka tā ir izpildījusi SEPLL pārejas noteikumu 6.punktā paredzēto, ka “sešu mēnešu laikā pēc tam, kad atbilstoši šā likuma prasībām ir izveidota Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome pilnā sastāvā, tā iesniedz Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai koncepciju par apvienota sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa izveidošanu un darbību”, kā arī izpildījusi likuma pārejas noteikumu 8.punkts paredzēto, ka “sešu mēnešu laikā pēc tam, kad atbilstoši šā likuma prasībām ir izveidota Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome pilnā sastāvā, tā iesniedz Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai koncepciju par sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu finansēšanas modeli, kas nodrošinās neatkarīgu, atbilstošu un prognozējamu sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu finansējumu un piecu gadu laikā sasniegs Eiropas vidējam finansējuma līmenim līdzvērtīgu apjomu”.

Līdz ar to minētā summa - aptuveni 17 miljoni eiro piecu gadu laikā - izriet no aprēķiniem, ko Padome, izstrādājot Koncepciju par sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu finansēšanas modeļa maiņu, ir veikusi, tieši izpildot Saeimas ar likumu uzdoto uzdevumu par tāda finansējuma modeļa izstrādi, kas piecu gadu laikā sasniegs Eiropas vidējam finansējuma līmenim līdzvērtīgu apjomu. Eiropas vidējais apjoms tika rēķināts pēc Eiropas raidorganizāciju apvienības (EBU) publiski pieejamiem datiem.

A.Pabriks vēstulē Padomei arī raksta: “Ņemot vērā vēstulē minēto piemēru, rodas šaubas par to vai šāds finansējums ir nepieciešams. Ja tiek turpināta šāda sabiedrisko mediju politika, tad nav nepieciešams tērēt nodokļu maksātāju naudu, bet vienkārši mainīt Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (turpmāk - NEPLP) lēmumu un atsākt pārraidīt Krievijas finansētos propagandas kanālus, kas būs lētāk.”

Padome savas kompetences ietvaros nevar sniegt atbildi uz to, kādi lēmumi būtu jāpieņem Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, kā arī par Krievijas finansēto propagandas kanālu pārraidīšanas izmaksām. Vienlaikus Padome norāda, ka no ministra vēstules nav skaidrs, par kādu tieši sabiedrisko mediju politiku ir runa, un kādēļ ministrs uzskata par nepieciešamu netērēt nodokļu maksātāju naudu. Vienlaikus Padome uzskata par nepieciešamību norādīt uz Nacionālas drošības koncepcijā minēto: “Būtiskas Latvijas informatīvās telpas ievainojamības ir saistītas ar nacionālā mediju tirgus strukturālajiem izaicinājumiem. Latvijas mediju telpa ilgstoši un sistemātiski cieš no zema finansējuma. Salīdzinoši mazais tirgus un nepietiekami ienākumi no reklāmas ierobežo mediju spējas ražot augstas kvalitātes saturu. īpaši negatīvi finansējuma trūkums ietekmē sabiedriskos medijus, kuru finansējums ir viens no zemākajiem ES.” Līdz ar to padome uzskata, ka sabiedrisko mediju stiprināšanai īpaši šajos apstākļos ir jākļūst par stratēģisku prioritāti, kas stiprinās Latvijas informatīvo telpu.

Ņemot vērā, ka A.Pabriks ir Ministru prezidenta biedrs un Ministru kabineta loceklis, Padome uzskata, ka šāds ministra publiski paustais viedoklis par viena raidījuma satura sasaisti ar finansējumu sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem ir atklāts mēģinājums izdarīt politisku spiedienu un tieši ietekmēt sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu saturu un redakcionālo neatkarību. Padome tādu rīcību uzskata par nepieļaujamu un sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu neatkarību apdraudošu.

Padome arī atgādina, ka SEPLL 3.pants paredz, ka: “Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir brīvi no politiskas, ekonomiskas, atsevišķu interešu grupu un citādas iejaukšanās to darbībā. (..) Valsts nodrošina sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu neatkarību.” SEPLL 17.panta 1.punkta 2.da|a nosaka, ka Padome “garantē sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu redakcionālo neatkarību, tai skaitā neiejaucoties programmu satura veidošanā”.

Vēstulē Padomei A.Pabriks aicina: “Ņemot vērā sabiedrības pamatoto neapmierinātību par iespējams Krievijas ietekmes aģenta L.Ragozina dalību “LTV7” raidījumā, aicinu SEPLP publiski nākt klājā ar plānu kā tiks veidoti sabiedriskie mediji, kuru veidotais saturs veicinās Latvijas iedzīvotāju piederību valstij, sabiedrības integrāciju, nepieļaus Latvijas mazākumtautību auditorijas nonākšanu Latvijai nelojālā informatīvajā telpā, kā arī neveicinās un neizplatīs Krievijas kara propagandu, ko arī nosaka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums.”

Atbildot uz šo aicinājumu, Padome norāda, ka jau augstāk šajā atbildes vēstulē ir minēts, kādas darbības savas darbības astoņos mēnešos tā ir veikusi sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības uzraudzībā un kvalitātes vadības kontrolē. Tāpat Padome turpina darbu pie sabiedriskā pasūtījuma sistēmas pilnveides. Ar Padomes darba plāniem var iepazīties arī augstāk minētajās Koncepcijās. Papildus informējam, ka kopš Krievijas agresijas Ukrainā valsts SIA “Latvijas Televīzija” un valsts SIA “Latvijas Radio” sadarbībā ar ombudu ir izstrādājušas un pieņēmušas vadlīnijas kara un konfliktu atspoguļošanai sabiedriskajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos. Savukārt Padome ir pasūtījusi līgumus ar mediju ekspertiem par ziņu un analītiska satura recenziju sagatavošanu, kas tiks izmantotas, lai pilnveidotu satura kvalitāti.

Nobeigumā Padome uzsver, ka, tā kā Padome elektroniski parakstītu un “E-pārvaldes” portālā piektdien, 1.aprīlī pulksten 19.40 izsūtīto vēstuli saņēma jau pēc oficiālā darba laika, bet aizsardzības ministrs A.Pabriks šajā gadījumā publicēja Padomei domātās vēstules tekstu sociālajā medijā “Twitter” sestdien, 2.aprīlī, pulksten 1.04, Padome pretēji ierastajai praksei valsts institūciju savstarpējā saziņā ne tikai nosūtīs atbildi elektroniski, bet izņēmuma kārtā publiskos šo atbildes vēstuli ministram arī “Twitter”.

Ar cieņu,

Padomes priekšsēdētājs Jānis Siksnis (attēlā)

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

FotoSaeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā, jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem.
Lasīt visu...

12

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

FotoPēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies uz ne pārāk ātri ritošo vilcienu Eiropas virzienā: latviešiem nav laika vizināties, viņiem jāatdod ārējie parādi un čakli jāmaksā augstie nodokļi, – aptuveni šādu ainu uzbur lasītais Valsts kontroles publiskotā dokumentā ““Rail Baltica” projekta situācijas izpēte (Kopīga situācijas izpēte Tallina, Rīga, Viļņa, 2024. gada 11. jūnijā)”. Visā stāstā ir viena priecīga ziņa - Valsts kontrole izrāda drošsirdību publiski pateikt politiķiem netīkamo skaudro patiesību.
Lasīt visu...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

Nesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka...

Foto

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

Igauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas...

Foto

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

Partiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās...

Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...