Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Pabrik, atp…sies!

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome
04.04.2022.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (turpmāk - Padome) ir saņēmusi Ministru prezidenta biedra, aizsardzības ministra, Dr.Arta Pabrika 2022.gada 1.aprīļa vēstuli Nr. MV-N/661 “Par š.g. 29. marta Latvijas Televīzijas kanāla “LTV7” raidījumu”.

Vēstulē A.Pabriks norāda, ka: “Ņemot vērā š.g. 29. martā Valsts SIA “Latvijas Televīzija” kanāla “LTV7” raidījumā notikušo interviju ar Leonīdu Ragozinu, kurā viņš izteica viedokli, kas praktiski viens pret vienu tiek atskaņots Krievijas propagandas medijos, kā arī tam sekojošo sabiedrības sašutumu nav saprotams, kādā veidā tiek veidota krievu valodā raidošo mediju politika Latvijā. Šobrīd, kad Krievija sākusi nepamatotu karu Ukrainā, slepkavojot civiliedzīvotājus un pakļaujot Ukrainas tautu neizmērojamām ciešanām, Latvijas sabiedriskajā medijā uz raidījumu tiek aicināts iespējamais Krievijas ietekmes aģents, kurš atskaņo Krievijas propagandas vēstījumus par šo karu.”

Atbildot uz ministra jautājumu par to, kādā veidā tiek veidota krievu valodā raidošo mediju politika Latvijā, Padome norāda, ka par mediju politikas veidošanu atbildīgā institūcijā ir Kultūras ministrija. Padomes rīcībā nav informācijas par to, vai Latvijā pastāv atsevišķa krievu valodā raidošo mediju politika. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums (turpmāk - SEPLL) nedod Padomei tiesības veidot mediju politiku Latvijā, jo tās kompetence attiecas tikai uz sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu pārvaldību un uzraudzību.

Padome nevar piekrist A.Pabrika vēstulē minētajam apgalvojumam, ka uz televīzijas programmā “LTV7” 2022.gada 29.martā pārraidīto mazākumtautību multimediālās platformas RUS.LSM.lv raidījumu “Točki nad i” aicinātais žurnālists Leonīds Ragozins ir iespējamais Krievijas ietekmes aģents, jo Padomes rīcībā nav tādas no kompetentām iestādēm saņemtas informācijas un Padome savas kompetences ietvaros nav tiesīga pārbaudīt un sniegt vērtējumu par to, vai kāda persona ir iespējamais Krievijas ietekmes aģents.

Ja Aizsardzības ministrijas vai citu kompetento iestāžu rīcībā ir attiecīga informācija, Padome lūdz iesniegt šādu informāciju arī Padomei. Vienlaikus jānorāda, ka Padomei ar likumu deleģētās funkcijas nedod tiesības veidot vai iesniegt sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem sarakstus ar personām, kas nebūtu aicināmas piedalīties raidījumos. Raidījumu dalībnieku aicināšana un informācijas avotu izvēle ir redakcionālās darbības jautājums, kurā Padome nav tiesīga iejaukties.

Padome arī norāda, ka, lai, sekojot ministra lūgumam, tā lūgtu VSIA “Latvijas Televīzija” sniegt jebkādu publisku skaidrojumu par raidījumu “Točki nad i” un tajā izskanējušo informāciju, būtu nepieciešams zināt, par ko tieši ir runa no vairāk nekā 60 minūšu garā raidījuma, kurā turklāt tika intervēti kopumā trīs dažādi ārvalstu žurnālisti. Padome aicina aizsardzības ministru izmantot savas tiesības un vērsties ar konkrētu jautājumu pie VSIA “Latvijas Televīzija” galvenās redaktores Sigitas Roķes, kurai ir tiesības komentēt redakcionālo izvēli, vai sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuda Andas Rožukalnes ar konkrētu sūdzību par iespējamiem žurnālistu ētikas vai profesionālās darbības pārkāpumiem.

Vēstulē aizsardzības ministrs pauž uzskatu, ka: "Aizsardzības ministrijas ieskatā sabiedrisko mediju būtība ir nodrošināt tādu saturu, ar kura palīdzību tiek veicināta sabiedrības integrācija un valsts demokrātisko pamatvērtību aizstāvība neatkarīgi no tā, kādā valodā tas tiek pasniegts.”

A.Pabriks arī norāda: “Atgādināšu, ka sabiedrisko mediju darbības principi, mērķi un uzdevumi izriet no Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu pārvaldības likuma, un šī likuma 3. panta septītā daļa kā vienu no sabiedrisko mediju darbības pamatprincipiem noteic mazākumtautību satura nozīmi: “Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi veido raidījumus, to fragmentus un citus pakalpojumus mazākumtautību valodās, lai veicinātu visas Latvijas iedzīvotāju sajūtu, ka viņi ir piederīgi Latvijai, sabiedrības integrāciju Latvijā kā nacionālā valstī un padziļinātu izpratni par sabiedriskajiem, sociālajiem un kultūras procesiem.” Šāda satura pārraidīšana Latvijas krievvalodīgajiem iedzīvotājiem neļauj iegūt objektīvu informāciju, bet turpina ierobežot dezinformācijas grožos. Un šādas personas aicināšana un Latvijas valsts publiskās platformas nodrošināšana Krievijas naratīvu paušanai ir uzskatāma par demokrātijas principu zaimošanu. Vai varam iedomāties, ka 2. Pasaules kara laikā Lielbritānijas medijos tiktu intervēti Nacistiskās Vācijas aģenti?”

Padome kā institūcija nevar atbildēt uz aizsardzības ministra oficiālā vēstulē uzdoto retorisko jautājumu par iespējamo Lielbritānijas mediju rīcību Otrā pasaules kara laikā. Vienlaikus Padome nevar arī atbildēt uz ministra apgalvojumu par krievvalodīgo iedzīvotāju grūtībām saņemt objektīvu informāciju, dezinformācijas grožiem un demokrātijas principu zaimošanu, jo nav zināms, uz kādu raidījumā izskanējušo informāciju savā vēstulē tieši norāda A.Pabriks.

Padome apstiprina, ka tā savā darbībā vadās pēc SEPLL normām, tajā skaitā pēc tām, uz kurām vēstulē atsaucās aizsardzības ministrs. Par Padomes rīcību likuma īstenošanā liecina gan tās apstiprinātais sabiedriskā pasūtījuma plāns 2022.gadam sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kas ir publiski pieejams Padomes tīmekļa vietnē www.seplp.lv, gan pēc Padomes darba sākuma 2021.gada 4.augustā pirmo reizi atjaunotās Latvijas Republikas vēsturē ir amatos apstiprināti sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu galvenie redaktori, gan atklātā konkursā izvēlēts un amatā apstiprināts sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuds. Tāpat Padomes vadībā, atbildot uz Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas lūgumu rast risinājumu mazākumtautību auditorijas vecumā 55+ sasniegšanai, ir tapis plāns par kabeļtelevīzijas kanāla izveidi, lai mazākumtautību multimediālas platformas RUS.LSM.lv saturs sasniegtu plašāku mazākumtautību auditorijas loku, sniedzot tai kvalitatīvu ziņu un informatīvi analītisko saturu. Padomē tiek strādāts arī pie “Latvijas sabiedrisko mediju sabiedriskā labuma izvērtēšanas metodoloģijas” ieviešanas un kvalitātes vadības sistēmas pilnveidošanas.

Aizsardzības ministrs vēstulē norāda: “Vienlaikus vēlos vērst jūsu uzmanību, ka Aizsardzības ministrija ir saņēmusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (turpmāk - SEPLP) sagatavoto Koncepciju par apvienota sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa izveidošanu un darbību un Koncepciju par sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu finansēšanas modeļa maiņu, kas laikā līdz 2027. gadam sabiedriskajiem medijiem paredz par aptuveni 17 miljoniem eiro lielāku finansējumu nekā šobrīd.”

Atbildot uz šo ministra norādi, Padome apstiprina, ka tā ir izpildījusi SEPLL pārejas noteikumu 6.punktā paredzēto, ka “sešu mēnešu laikā pēc tam, kad atbilstoši šā likuma prasībām ir izveidota Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome pilnā sastāvā, tā iesniedz Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai koncepciju par apvienota sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa izveidošanu un darbību”, kā arī izpildījusi likuma pārejas noteikumu 8.punkts paredzēto, ka “sešu mēnešu laikā pēc tam, kad atbilstoši šā likuma prasībām ir izveidota Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome pilnā sastāvā, tā iesniedz Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai koncepciju par sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu finansēšanas modeli, kas nodrošinās neatkarīgu, atbilstošu un prognozējamu sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu finansējumu un piecu gadu laikā sasniegs Eiropas vidējam finansējuma līmenim līdzvērtīgu apjomu”.

Līdz ar to minētā summa - aptuveni 17 miljoni eiro piecu gadu laikā - izriet no aprēķiniem, ko Padome, izstrādājot Koncepciju par sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu finansēšanas modeļa maiņu, ir veikusi, tieši izpildot Saeimas ar likumu uzdoto uzdevumu par tāda finansējuma modeļa izstrādi, kas piecu gadu laikā sasniegs Eiropas vidējam finansējuma līmenim līdzvērtīgu apjomu. Eiropas vidējais apjoms tika rēķināts pēc Eiropas raidorganizāciju apvienības (EBU) publiski pieejamiem datiem.

A.Pabriks vēstulē Padomei arī raksta: “Ņemot vērā vēstulē minēto piemēru, rodas šaubas par to vai šāds finansējums ir nepieciešams. Ja tiek turpināta šāda sabiedrisko mediju politika, tad nav nepieciešams tērēt nodokļu maksātāju naudu, bet vienkārši mainīt Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (turpmāk - NEPLP) lēmumu un atsākt pārraidīt Krievijas finansētos propagandas kanālus, kas būs lētāk.”

Padome savas kompetences ietvaros nevar sniegt atbildi uz to, kādi lēmumi būtu jāpieņem Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, kā arī par Krievijas finansēto propagandas kanālu pārraidīšanas izmaksām. Vienlaikus Padome norāda, ka no ministra vēstules nav skaidrs, par kādu tieši sabiedrisko mediju politiku ir runa, un kādēļ ministrs uzskata par nepieciešamu netērēt nodokļu maksātāju naudu. Vienlaikus Padome uzskata par nepieciešamību norādīt uz Nacionālas drošības koncepcijā minēto: “Būtiskas Latvijas informatīvās telpas ievainojamības ir saistītas ar nacionālā mediju tirgus strukturālajiem izaicinājumiem. Latvijas mediju telpa ilgstoši un sistemātiski cieš no zema finansējuma. Salīdzinoši mazais tirgus un nepietiekami ienākumi no reklāmas ierobežo mediju spējas ražot augstas kvalitātes saturu. īpaši negatīvi finansējuma trūkums ietekmē sabiedriskos medijus, kuru finansējums ir viens no zemākajiem ES.” Līdz ar to padome uzskata, ka sabiedrisko mediju stiprināšanai īpaši šajos apstākļos ir jākļūst par stratēģisku prioritāti, kas stiprinās Latvijas informatīvo telpu.

Ņemot vērā, ka A.Pabriks ir Ministru prezidenta biedrs un Ministru kabineta loceklis, Padome uzskata, ka šāds ministra publiski paustais viedoklis par viena raidījuma satura sasaisti ar finansējumu sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem ir atklāts mēģinājums izdarīt politisku spiedienu un tieši ietekmēt sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu saturu un redakcionālo neatkarību. Padome tādu rīcību uzskata par nepieļaujamu un sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu neatkarību apdraudošu.

Padome arī atgādina, ka SEPLL 3.pants paredz, ka: “Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir brīvi no politiskas, ekonomiskas, atsevišķu interešu grupu un citādas iejaukšanās to darbībā. (..) Valsts nodrošina sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu neatkarību.” SEPLL 17.panta 1.punkta 2.da|a nosaka, ka Padome “garantē sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu redakcionālo neatkarību, tai skaitā neiejaucoties programmu satura veidošanā”.

Vēstulē Padomei A.Pabriks aicina: “Ņemot vērā sabiedrības pamatoto neapmierinātību par iespējams Krievijas ietekmes aģenta L.Ragozina dalību “LTV7” raidījumā, aicinu SEPLP publiski nākt klājā ar plānu kā tiks veidoti sabiedriskie mediji, kuru veidotais saturs veicinās Latvijas iedzīvotāju piederību valstij, sabiedrības integrāciju, nepieļaus Latvijas mazākumtautību auditorijas nonākšanu Latvijai nelojālā informatīvajā telpā, kā arī neveicinās un neizplatīs Krievijas kara propagandu, ko arī nosaka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums.”

Atbildot uz šo aicinājumu, Padome norāda, ka jau augstāk šajā atbildes vēstulē ir minēts, kādas darbības savas darbības astoņos mēnešos tā ir veikusi sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības uzraudzībā un kvalitātes vadības kontrolē. Tāpat Padome turpina darbu pie sabiedriskā pasūtījuma sistēmas pilnveides. Ar Padomes darba plāniem var iepazīties arī augstāk minētajās Koncepcijās. Papildus informējam, ka kopš Krievijas agresijas Ukrainā valsts SIA “Latvijas Televīzija” un valsts SIA “Latvijas Radio” sadarbībā ar ombudu ir izstrādājušas un pieņēmušas vadlīnijas kara un konfliktu atspoguļošanai sabiedriskajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos. Savukārt Padome ir pasūtījusi līgumus ar mediju ekspertiem par ziņu un analītiska satura recenziju sagatavošanu, kas tiks izmantotas, lai pilnveidotu satura kvalitāti.

Nobeigumā Padome uzsver, ka, tā kā Padome elektroniski parakstītu un “E-pārvaldes” portālā piektdien, 1.aprīlī pulksten 19.40 izsūtīto vēstuli saņēma jau pēc oficiālā darba laika, bet aizsardzības ministrs A.Pabriks šajā gadījumā publicēja Padomei domātās vēstules tekstu sociālajā medijā “Twitter” sestdien, 2.aprīlī, pulksten 1.04, Padome pretēji ierastajai praksei valsts institūciju savstarpējā saziņā ne tikai nosūtīs atbildi elektroniski, bet izņēmuma kārtā publiskos šo atbildes vēstuli ministram arī “Twitter”.

Ar cieņu,

Padomes priekšsēdētājs Jānis Siksnis (attēlā)

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...