Pabrikam izsaka aizrādījumu par nesaskaņotiem būvdarbiem kultūras piemineklī
Lato Lapsa23.10.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde izteikusi oficiālu aizrādījumu aizsardzības ministram Artim Pabrikam, kuram piederošā kultūras piemineklī – unikālā zemnieku sētā veiktajos renovācijas darbos nav ievērotas normatīvo aktu prasības kultūras pieminekļu aizsardzībā un notikuši būvdarbi bez dokumentācijas saskaņošanas un darba atļaujas saņemšanas.
Kokneses novada Iršu muižas vācu kolonijas saimniecība Nr.18, kas tagad ir zināma kā zemnieku sēta "Nomaļi", Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes skatījumā vērtējama kā „nozīmīgs tautas celtniecības objekts ar augstu autentiskuma pakāpi, īpaši dzīvojamā ēka”.
„Sētas kultūrvēsturisko nozīmi paaugstina arī tās vēsturiskā unikalitāte, ņemot vērā, ka tā ir vienīgā saglabājusies sēta no bijušās vācu zemnieku kolonijas Latvijā, kas pastāvēja no 1766. līdz 1939.gadam un bija unikāla parādība Baltijas mērogā,” skaidro pārvaldes Zemgales reģionālās nodaļas vadītāja Elvīra Mantrova.
Taču, apsekojot šo pašreizējam aizsardzības ministram A. Pabrikam piederošo īpašumu šā gada 20. augustā, konstatēts, ka tajā veiktajos renovācijas darbos nav ievērotas visas normatīvo aktu prasības un nav saskaņota visa nepieciešamā dokumentācija.
Pats A. Pabriks ir skaidrojis, ka, 2017. gadā saņemot būvatļauju ar nosacījumiem būvniecības ieceres realizācijai dabā, esot pieņēmis, ka ir izpildīti visi nepieciešamie nosacījumi. Taču īpašnieks solījies laboties un apņēmies nekavējoties iesniegt saskaņošanai pārvaldē projekta dokumentāciju un izņemt darba atļauju atbilstoši normatīvo aktu prasībām
„Mēs ievērojam principu “Konsultē vispirms” - valsts nav represīvs uzraudzības mehānisms, bet tiesiskas uzņēmējdarbības vides garants. Mērķis – nodrošināt noteikto prasību izpildi, nevis uzlikt sodu, un panākt dialogu starp uzņēmējiem un uzraugošajām iestādēm. Mērķis ir novērst prettiesiskas situācijas pastāvēšanu. Tādējādi lēmuma pieņemšana pati par sevi ir saistāma ar konkrētā patvaļīgās būvniecības objekta sakārtošanu, nevis vainīgās personas sodīšanu,” skaidro E. Mantrova.
Ņemot vērā šos apsvērumus un izvērtējot gan izdarītā administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, gan pārkāpuma raksturu un veiktos ēkas pārveidojumus, ticis pieņemts lēmums neuzsākt administratīvā pārkāpuma lietvedību, un A. Pabriks atbrīvots no administratīvās atbildības, aprobežojoties ar mutvārdu aizrādījumu ar nosacījumu - iesniegt saskaņošanai dokumentāciju un izņemt darba atļauju atbilstoši normatīvu aktu prasībām līdz būvniecības darbu atsākšanai.
Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.
Seko mums 
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.