Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

No neilgās padomju bērnības man atmiņā ir palikušas tikai pāris lietas – ta,s kā nesu pirmās klases skolotājai perestroikas laikā kukuļa vietā kotlešmaizes, ar pagalma čomiem dzēru izlejamo kvasu, par kuru klīda baumas, ka tas esot pilns ar beigtām vardēm, uz radiatora kaltētu kraukšķi – maizi „ķieģelīti” un limonādi no zaptes un sodas, kuru pēc sajaukšanas bija jāizdzer pēc iespējas ātrāk, „kamēr ir burbulīši”.

Lielākā daļa manu atmiņu nez kāpēc ir saistīta tieši ar ēdienu. Gogelmogels un olā cepta baltmaize, cukurūdens „ķieģelītis” utml. Tagad atskatoties atpakaļ tālā pagātnē, tā šķiet visdīvainākā kulinārijas pieredze pasaulē. Pat Dienvidāzijā iecienītās sienāžu uzkodas nereti šķiet loģiskākas par bērnības saldumu – gurķi ar cukuru.

Tāda bija padomju dzīves realitāte. Kapitālismu uzvarējusī sabiedrība, iemesta vienmuļā pelēcības un nabadzības jūrā, bija spiesta meklēt jebkādus veidus, kā izskaistināt savu nožēlojami ikdienu. Bērniem tie bija no ikdienišķiem un citkārt nesavienojamiem produktiem pagatavoti saldumi, pieaugušajiem - pudele sīvā, bet vēl citiem – komunistiskās partijas meli par sociālisma „priekšrocībām”.

Tie, kurus neapmierināja viltus saldumi un bēdu slīcināšana alkoholā, nereti izvēlējās Maskavas sludināto viltus ideoloģiju un kļuva par tās ciešiem sabiedrotajiem. Arī šoreiz stāsts būs par vienu šādu Maskavas melu apmānītu valsti un par to, kas no tā ir sanācis.

Курица не птица, Болгария – не заграница

Padomju laikā Bulgārija, lai gan oficiāli nebija viena no 15 „draudzīgajām republikām”, Maskavas un PSRS pilsoņu acīs reti, kad tika uztverta kā ārzemes. Bulgārijas un Maskavas draudzība bija abpusēja. Padomju elite ciemojās pie bulgāru mistiķes babas Vangas, čekisti ar Sofijas partneru palīdzību visu noklausījās. Privileģētais padomju pilsoņu slānis gozējās Melnās jūras krastā Varnā, tikmēr bulgāru lauksaimnieki baroja izsalkušos kaimiņus ar marinētiem gurķiem un tomātiem utt. PSRS eksportēja uz Bulgāriju lauksaimniecības tehniku – bulgāri uz Krieviju savas estrādes zvaigznes.

Lai gan PSRS jau sen ir zem zemes un Bulgārija komunisma saldos melus ir nomainījusi ar kapitālismu un Eiropas Savienību, Maskavas un Sofijas abpusējā sadarbība vismaz līdz šī gada oktobrim nebija nekur pazudusi. Tiesa, uz šo brīdi status quo izskatās sakustējies, un Sofijai ir visas iespējas beidzot izrauties no sava lielā slāvu brāļa apskāvieniem.

Runa ir par divām spiegošanas lietām, par kurām mēs uzzinājām šī gada septembrī un oktobrī. Abos gadījumos atklājās, ka Krievija, neskatoties uz draudzīgo „fasādi”, izmanto Bulgāriju kā platformu, lai izspiegotu ES, NATO un pie reizes arī pašus draudzīgos un naivos bulgārus.

Septembrī Rietumu ziņu kanāli mūs informēja par to, ka Bulgārijā par spiegošanu Krievijas labā ir apsūdzēts kāds vietējās NVO vadītājs un deputāts Nikolajs Maļinovs. Viņš, uzdodoties par sabiedrisko aktīvistu, strādāja Maskavas speciālo dienestu uzdevumā ar mērķi graut Bulgārijas attiecības ar NATO un ES. Maļinovs esot bijis saistīts ar Krievijas Stratēģisko pētījumu institūtu, kas praksē darbojās kā Ārējās izlūkošanas dienesta piedēklis, caur kuru Maskava nereti īsteno savas operācijas tuvajās ārzemēs. Sīkākas informācijas par Maļinovu medijos nav.

Savukārt šonedēļ Bulgāriju satricināja vēl viens spiegošanas skandāls, kā rezultātā no valsts tika izraidīts kāds Krievijas diplomāts (spiegs rezidentūrā). Sīkāka informācija par šo incidentu nav zināma, bet skaidrs ir viens – neskatoties uz virspusēji tuvajām attiecībām, Krievija Bulgārijā visu šo laiku ir izvērsusi tādas pat spiegošanas aktivitātes kā valstīs, kas pret Maskavu ir bijušas daudz nelabvēlīgākas.

Jāņem vērā, ka Bulgārija, neskatoties uz to, ka ir ES un NATO dalībvalsts, allaž centās ja ne aizstāvēt Kremli, tad vismaz ieņemt neitrālu un nomierinošu pozīciju attiecībā pret to. Uzskatāms piemērs ir Krievijas diplomātu izsūtīšana saistībā ar Skripaļu lietas indēšanu – Sofija vienkārši atteicās to darīt, lai nedusmotu savus stratēģisko partnerus Krievijā.

Izskatās, ka Maskavai draudzīgie politiķi bija pārrēķinājušies un Krievijas specdienestu aktivitātes vienā brīdi kļuva tik graujošas, ka ar iespiestu asti, Bulgārijas Ārlietu ministrija bija spiesta atzīst – Krievija spiego un dara to ļoti nekaunīgi!

No kļūdām jāmācās

Kādu morāli mēs varam gūt no tā, kas pašlaik risinās Bulgārijā, un ko no tā var mācīties Latvija? Pirmkārt, to, ka Krievijai (tāpat kā PSRS) tāds vārds kā „sabiedrotie” neeksistē. Maskava allaž ir skatījusies uz starptautiskajām attiecībām cauri reālisma prizmu. Tā rezultātā Krievija pat pret sev draudzīgām valstīm (sevišķi kaimiņvalstīm) izvērš spiegošanas u.c. aktivitātes ar mērķi tās vājināt.

Otrkārt, Maskava veido divpusējās attiecības, ekskluzīvi izejot no „nulles summas” teorijas. Attiecīgi Maskava uzskata, ka jebkuru divpusējo attiecību iznākumā var būt tikai viens uzvarētājs (Krievija) un viens absolūts zaudētājs (šajā gadījumā Bulgārija). Līdzvērtīga labuma gūšana starp valstīm nav iespējama.

Treškārt, lai cik daudz Putins un citi Maskavas politiķi nerunātu par „tautu draudzīgumu” – Krievijas režīms pašreizējā formā ir izteikti šovinistisks un jebkuru citu nāciju uzskata par zemāku nekā krievu. Kremlim ir pilnīgi vienalga, ka bulgāri patiešām ir krieviem radniecīga un tuva tauta. Lielajā spēlē viņi ir bandinieki, kuriem ir jāstrādā lielkrievu impērijas interesēs.

Bulgārijas piemērs mums kārtējo reizi atgādina, ka Krievija nav valsts, ar kuru ir iespējams veidot normālas attiecības. Ar to var nekarot, var censties nestrīdēties un mierīgi līdzās pastāvēt. Taču draudzēšanās un tuvu attiecību veidošana ar to nav iespējama pēc definīcijas, – Krievija ir un būs mums nedraudzīga valsts. Tā turpina melot, spiegot un iejaukties citu valstu iekšējās lietās ārprātīgos apmēros, kamēr tās vadoņi uz starptautiskās skatuves stāsta tukšas pasakas par mierīgu un draudzīgu līdzāspastāvēšanu.

Dzīvojot Latvijā, mēs ar to saskaramies teju ikdienas. Kremļa nozombētie krievu aktīvisti ikdienu vaid par Latvijā valdošo cenzūru un rusofobiju, tajā pašā laikā brīvi dodas protestēt un internetā lamā Latvijas valsti. Tas pats attiecas uz Krievijas televīziju, kurā ik dienu tiek lēsts, ka Latvijā pa ielām maršē fašisti, kas uz ielām ķer krievvalodīgos, kaut realitātē krievu valodu kā teju vai obligātu prasa katrs otrais darba devējs.

Maskava lamā Latviju par nevēlēšanos sadarboties ekonomikas jomā, tajā pašā laikā uzliek sankcijas mūsu pārtikas ražotājiem. Lai kur mēs lūkotos – redzam, ka Krievija ir divkosīga un melīga valsts, kura ir gatava iedurt dunci mugurā jebkuram savam sabiedrotajam. Domāju, ka no šī gada rudens pie šāda secinājuma būs nonākuši arī daudzi bulgāri.

Tiesa, neskatoties uz gūto pieredzi, daudzi Latvijas politiķi turpina melot sev un citiem, ka ar Krieviju ir iespējams draudzēties. Tādas partijas kā „Saskaņa” vai LKS ar lielu prieku bazūnē par tuvināšanos ar Krieviju. Arī nosacīti latviskās partijas „ZZS” un neatkarīgie deputāti (Gobzems, Šmits u.c.) no Saeimas tribīnes ik pa laikam piesauc sabiedrību būt atvērtākiem sadarbībai ar „lielo lāci” austrumos. Un kā nu nepiesauksi, ja vismaz daļa no 100 mūsu gudrajām galvām, visticamākais, ir tādi pat sūda brāļi kā Bulgārijā aizturētais ietekmes aģents Maļinovs...

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...