Padzīta no „Vakara Ziņām”, “piečakarējusi” smagi slimas meitenes vecākus, biznesmene, kas uzdodas par žurnālisti – kas ir baumotāja par Jelgavas mēru?
Kristīne Stalidzāne03.04.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pseidožurnāliste Inga Karlinska, kas nepamatoti un tendenciozi savu reklāmdevēju interesēs nomelno Jelgavas domes vadību, kā arī izplata dažādas baumas gan par pilsētas mēru, gan citiem valdošās koalīcijas pārstāvjiem, ir ar diezgan apšaubāmu pagātni. Viņas mēģinājumi vienlaikus sēdēt ne tikai uz diviem, bet pat vairāk krēsliem, noveduši gan pie ētiska rakstura pārkāpumiem, gan pie skandāliem un nežēlīgas attieksmes pret ar vēzi slimas meitenes vecākiem.
Inga Karlinska sevi mēģina uzdot par žurnālisti un regulāri publicē neprecīzus, nomelnojošus un tendenciozus rakstus divos interneta medijos latviešu un krievu valodā. Resursam jelgavniekiem.lv, kas sevi piesaka kā informatīvs portāls, kas piedāvā ne tikai objektīvas ziņas par Jelgavā notiekošo, bet arī svarīgākās ziņas Latvijā, nav norādīts ne izdevējs, ne īpašnieks.
“Nav pieļaujama un ir novēršama nepatiesas, sagrozītas vai maldinošā formā pasniegtas informācijas, pārspīlējuma, stereotipizācijas publiskošana un centieni tīši un aizklāti ietekmēt auditoriju,” teikts šī medija ētikas kodeksā, kuru tas savā darbībā regulāri pārkāpj. Kontaktsadaļā pieejami redaktora, reklāmas nodaļas un portāla vadītāja kontakti. Jāpiebilst, ka portāla vadītājs ir reklāmists Juris Karlinskis, kas “amatu apvienošanas kārtībā” ir arī Ingas Karlinskas vīrs.
Arī pati Inga Karlinska ir cieši sasējusies ar reklāmdevējiem, un pēc viņas patriekšanas no “Vakara Ziņām” tika runāts, ka tieši “kājas paslīdēšana” jeb rokas pastiepšana slēpto reklāmdevēju naudas virzienā it kā bijuši iemesli, kādēļ “Vakara Ziņas” ar kaunu tika vaļā no reklāmas naudu tīkojušās žurnālistes.
Sēdēšana vienlaikus uz diviem un pat vairāk krēsliem, kuros darbošanās ir viens otram pretrunā, acīmredzami nav tikai pašreizējā viņas izpausme. Uzdodoties par žurnālisti, viņa nesmādē reklāmas tekstu un preses relīžu rakstīšanu konkrēta klienta interesēs. Nav izslēgts, ka kopdzīve ar reklāmas industrijas pārstāvi ietekmē arī viņas profesionālo darbību.
Būdama oficiāla krievvalodīgā novaja.lv resursa līdzīpašniece, Inga Karlinska iefiltrējusies arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Zemgales reģionālajā padomē, kur pat uzdienējusies līdz valdes priekšsēdētāja vietnieces statusam. Par uzņēmēju viņa sevi dēvē kopš brīža, kad, lai paglābtu no iznīcības krievisku resursu novaja.lv, viņa no laikraksta “Diena” atpirka šo mediju kopā ar vēl divām žurnālistēm. Būšana šī medija līdzīpašniecei nodrošina iespēju paust viedokli un darboties kā uzņēmējai vienā no lielākajām uzņēmējus apvienojošajā organizācijā. Tikai jājautā, vai, kad viņa raksta savus rakstus, tos paraksta neatkarīga un objektīva žurnāliste vai arī ieinteresēta biznesmene?
Taču pats trakākais viņas biogrāfijas fakts ir cūciska izturēšanās pret smagi slimās toreiz desmitgadīgās Sofijas vecākiem, pagrūžot labdarības organizācijas vārdā bērna slimības nomocītajiem vecākiem nelabvēlīgu līgumu, ar kuru viņi nevis tiktu pie labdaru saziedotās naudas, bet gan pie prāviem naudas sodiem, ja izvēlētos savam bērnam piemērotāko un labāko ārstu, nevis to, kuram saziedoto naudu novirzīt paģērēja labdarības organizācija biedrība “Labdarības lapa “Snowflake””. Pamanot neizdevīgo līgumu, kuru mēģināja uztiept it kā par labdarības organizāciju sevi uzdodošā “Snowflake” ar toreizējo valdes locekli Ingu Karlinsku, mazās Sofijas vecāki vērsās pēc palīdzības Bērnu slimnīcas fondā.
Turklāt “Snowflake” ar retu vēža veidu slimās meitenes vecākus sabiedrības acīs mēģināja nomelnot kā nepateicīgus, kuri bijuši par slinku, lai parakstītu līgumu par jau atsaucīgu un iejūtīgu cilvēku saziedotās naudas saņemšanu. Par laimi iejaucās Bērnu slimnīcas fonds ar saviem juristiem, kas palīdzēja bezpalīdzīgajiem vecākiem no viltus palīdzētājiem tikt vaļā.
Turklāt daļu no Sofijas ārstēšanai saziedotās naudas “Snowflake”, visticamāk, vienkārši iebāza kabatā, lai gan skaļi izbazūnēja, ka visu saziedoto atdos labdariem atpakaļ. Tomēr Ingas Karlinskas pārstāvētā labdarības biedrība nevis vienkārši aizskaitīja naudu atpakaļ uz kontiem, no kuriem tā nākusi, bet lika ziedotājiem rakstīt iesniegumus un lūgt naudu atskaitīt atpakaļ, un tiem, kas to neizdarīja, saziedoto naudu vienkārši neatdeva. Tiesa, tā nenonāca arī smagi slimās Sofijas ārstēšanai.
Nenoliedzami, žurnālistu uzdevums ir objektīvi uzraudzīt pie varas esošo rīcības likumību, caurspīdīgumu un nekorumpētību, tomēr ir jautājums, vai šāda persona to vispār ir tiesīga darīt.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
