Iesaki rakstu: 
Kļūst skaidrāki iemesli, kuru dēļ Šveices advokāta Rūdolfa Meroni kontrolētie uzņēmumi Latvijas Naftas tranzīts un Ventbunkers savus darbības pārskatus par 2016. un 2017. gadu iesniedza tikai nesen, pēc Valsts ieņēmumu dienesta ultimāta, - tie atklāj ne tikai auditoru bažas par „pazudušiem” desmitiem miljonu eiro, bet arī, pēc visa spriežot, nelikumīgu rīcību ar mantu, ko R. Meroni glabāšanā pirms vienpadsmit gadiem, sākot Aivara Lemberga kriminālprocesu, nodeva LR Ģenerālprokuratūra.
Ko valsts uzticēja glabāt Rūdolfam Meroni
Ar Ģenerālprokuratūras 2008. gada lēmumiem kriminālprocesa ietvaros sākotnēji tika uzlikts arests A. Lembergam un abiem viņa bērniem piederošajām patiesā labuma guvēja tiesībām virknē uzņēmumu, bet pēc tam arests viņa meitas patiesā labuma guvēja tiesībām tika noņemts.
Rezultātā kopš 2008. gada spēkā joprojām ir mantas arests A. Lemberga un viņa dēla Anrija Lemberga 19,52% patiesā labuma guvēja tiesībām AS Ventbunkers, 20,16% patiesā labuma guvēja tiesībām AS Ventspils tirdzniecības osta un vismaz 30,08% patiesā labuma guvēja tiesībām AS Kālija parks, un šīs mantas glabāšanu valsts Ģenerālprokuratūras personā ir uzdevusi R. Meroni.
No atklātībā nonākušajiem A. Lemberga kriminālprocesa materiāliem ir redzams, ka 2007. gada 19. decembrī R. Meroni ir parakstījies par arestētās mantas pieņemšanu glabāšanā, kā arī par atbildību, kas paredzēta Krimināllikuma 308. pantā par šīs mantas izšķērdēšanu, atsavināšanu vai slēpšanu. R.Meroni ticis arī informēts par aizliegumu jebkādā veidā izšķērdēt (apzināti samazināt vērtību), slēpt, mainīt, ieķīlāt vai atsavināt lēmumā norādīto mantu.
Acīmredzami ieķīlāta arī arestētā manta
Uzņēmumā Latvijas Naftas tranzīts R. Meroni kopš 2010. gada sākuma ir padomes priekšsēdētājs, un tieši viņa pilnvaru laikā gan ar šī uzņēmuma līdzekļiem, gan ar Ventbunkera, Kālija parka un Ventspils tirdzniecības ostas akciju paketēm notikuši iespaidīgi darījumi, par kuru likumīgumu jaunas šaubas rada līdz šim slēptie, tagad publiskotie gada pārskati.
Latvijas Naftas tranzīta 2017. gada pārskata sadaļā „Pārējie aizdevumi un citi ilgtermiņa debitori” uzrādīts, ka 2017. gada beigās uzņēmums kopumā aizdevis ārkārtīgi iespaidīgu summu - 101,71 miljonu eiro. Turklāt no gada pārskata nav skaidrs, kam šī summa aizdota.
Tāpat Latvijas Naftas tranzīta gada pārskatā ir uzskaitīti arī uzņēmuma izsniegto aizdevumu nodrošinājumi, starp kuriem ir 45 494 AS Ventbunkers akcijas, 8 919 358 AS Kālija parks akcijas un 11 317 244 AS Ventspils tirdzniecības osta akcijas.
Lursoft dati nepārprotami liecina, ka tātad pret Latvijas Naftas tranzīta aizdoto naudu ir ieķīlāta lielākā daļa šo uzņēmumu akciju: Ventbunkeram saskaņā ar tā 2017. gada statūtiem kopā ir 48 040 akciju, Kālija parkam – 10 163 370 akciju un Ventspils tirdzniecības ostai – 12 196 044 vārda akcijas (abiem uzņēmumiem saskaņā ar 2014. gada statūtiem).
Kā rāda Lursoft dati, ne tikai Latvijas Naftas tranzītā, bet arī Ventbunkerā, Kālija parkā un Ventspils tirdzniecības ostā „arestētās mantas glabātājs” R. Meroni jau ilgi ir padomes priekšsēdētājs – attiecīgi kopš 2005. gada, 2013. gada un 2015. gada.
Tātad tieši R. Meroni pilnvaru laikā par labu Latvijas Naftas tranzītam ir ieķīlātas ja ne visas, tad vismaz liela daļa to uzņēmumu kapitāldaļu, kas ir minētas Ģenerālprokuratūras lēmumā par mantas arestu un kuru glabāšana bija uzticēta R. Meroni. Turklāt Šveices advokāts ir bijis visu šo uzņēmumu amatpersona.
Ieķīlātās akcijas var tikt zaudētas
Dienas aptaujātie juristi apliecina – nav apšaubāms, ka arestētās mantas ieķīlāšana ir uzskatāma par tās atsavināšanu vai maiņu. Līdzīgi tam, kā manta tiek ieķīlāta lombardā, arī gadījumā, ja nezināmās, bet skaidri nojaušamās personas nespēs atdot Latvijas Naftas tranzītam tā aizdoto naudu, uzņēmuma rīcībā nonāks R. Meroni „glabātās”, taču paklusām ieķīlātās Ventbunkera, Kālija parka un Ventspils tirdzniecības ostas akcijas.
Vēl vairāk, kā rāda līdz šim slēptie Ventbunkera un Latvijas Naftas tranzīta gada pārskati, 2017. gada beigās no to līdzekļiem aizdevumos kopā izsniegti vairāk nekā 150 miljoni eiro, taču nav norādīts ne tas, kam šie aizdevumi izsniegti, ne tas, cik iespējama ir to atgūšana.
„Varu apgalvot, ka daudzas tranzīta uzņēmumu daļas, kas norādītas Latvijas Naftas tranzīta gada pārskatā kā nodrošinājums izsniegtajiem aizdevumiem, jau iepriekš ir ieķīlātas kā nodrošinājums Ventbunkera izsniegtajiem ilgtermiņa aizdevumiem. Tāpēc ir apšaubāma patiesā nodrošinājumu būtība un ieķīlāto daļu vērtība,” Dienai apliecināja persona, kas iepriekš ir bijusi Ventbunkera valdē un saistībā ar aprakstītajiem faktiem jau ir vērsusies tiesībsargāšanas iestādēs.
Auditori izsaka nopietnas bažas
Šādas aizdomas, tikai citos vārdos ir izteiktas arī nule publiskotajos Ventbunkera un Latvijas Naftas tranzīta gada pārskatos par 2016. un 2017. gadu. „Atteikums sniegt atzinumu” – šādu diezgan reti sastopamu dokumentu R. Meroni kontrolētā Latvijas Naftas tranzīta 2016. gada pārskatam ir pievienojuši revidenti no Grant Thornton Baltic Audit SIA, paskaidrojot: „Mēs nevarējām iegūt pietiekošus un atbilstošus revīzijas pierādījumus, kas veido pamatojumu revidenta atzinumam par šiem finanšu pārskatiem.”
Auditori norādījuši uz faktiem, kas būtībā liecina par apjomīgām mahinācijām ar uzņēmuma līdzekļiem, minot, ka „2016. gada 31. decembrī no visiem sabiedrības bilancē atspoguļotajiem naudas līdzekļiem attiecīgi 27 686 tūkstoši EUR (2015. gada 31.decembrī 26 665 tūkstoši EUR) sabiedrības vārdā pārvaldīja trešā persona”.
Revīzijas laikā nav bijis iespējams saņemt tiešu apstiprinājumu, ka šīs nenosauktās trešās personas rīcībā patiešām ir šāda naudas summa – gandrīz 28 miljoni eiro. Tāpēc auditori secinājuši: „Mēs nevarējām gūt pietiekamu pārliecību par iepriekš minēto naudas summu esamību un atgūstamības apmēru 2016. gada 31.decembrī”.
Tas nav viss: Latvijas Naftas tranzīta bilancē 2016. gada 31. decembrī iekļauti ilgtermiņa debitoru parādi ar uzskaites vērtību – 102,213 miljoni eiro, kas ir 76% no Sabiedrības aktīviem, un šo aizdevumu nodrošinājums esot „vienošanās par kolektīvo aizdevumu un ķīlu realizāciju”.
Taču uzņēmuma vadība, kā norādījuši auditori, nav veikusi atkārtotu komercķīlu vērtēšanu uz gada pārskata parakstīšanas brīdi, kā rezultātā auditoriem nav bijis iespējams ar pietiekamu precizitāti noteikt šo debitoru parādu atgūstamības apmēru.
VID brīnumainā iecietība beigusies
Šie dati atklātībā būtu nonākuši jau pirms diviem gadiem, kad vajadzēja publiskot Latvijas Naftas tranzīta un Ventbunkera 2016. gada pārskatus, ja ne toreizējās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadības neikdienišķa iecietība pret R. Meroni kontrolētajiem uzņēmumiem.
VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā sabiedrību iepriekš „mierināja”, ka uzņēmumu gada pārskatu par 2016.gadu kopumā neesot iesniegušas veselas 39 952 komercsabiedrības un dienesta rīcībā esošie instrumenti neesot „gana efektīvi rīki, lai mainītu atsevišķu uzņēmēju paradumus un pilnībā nodrošinātu nodokļu saistību izpildes disciplīnu”.
„Līdz ar to, neskatoties uz likumā noteikto, nav izslēgts, ka daudziem pārkāpējiem tomēr izdodas izvairīties no soda,” skaidroja D. Pelēkā. Lai gan 2017.gadā 10 015 nodokļu maksātājiem tika apturēta saimnieciskā darbība, bet 4 306 pievienotās vērtības maksātāji tika izslēgti no pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra par deklarāciju neiesniegšanu, Latvijas Naftas tranzītu šāds liktenis nepiemeklēja.
Tikai šā gada sākumā, jau pēc valdības maiņas un jaunas ģenerāldirektores apstiprināšanas VID iecietība pret R. Meroni uzņēmumiem beidzās. „2019. pārskata gada sākumā Sabiedrībai ir uzsākts VID uzņēmumu ienākuma nodokļa audits, pārbaudot arī transfertcenas atbilstību darījuma tirgus cenai (vērtībai), par laika periodu no 2015. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim.
Visa dokumentācija ir iesniegta VID auditam, kā arī atbildes uz pieprasījumiem. VID gaida 2016. gada un 2017. gada gada pārskatu iesniegšanu. Pēc apstiprināto gada pārskatu iesniegšanas VIDam turpināsies iesāktais uzņēmumu ienākuma nodokļa audits, un tiks saņemts VID lēmums par audita gaitu un auditā konstatēto,” Latvijas Naftas tranzīts apliecinājis pēc VID spiediena iesniegtajā pārskatā.
R. Meroni kontrolētā uzņēmuma 2017. gada darbības pārskats arī pirmoreiz atklāj, ka papildus diviem jau zināmajiem VID nodrošinājumiem Latvijas Naftas tranzītam šā gada jūnijā ir uzlikts vēl viens – „ar Valsts ieņēmumu dienesta 11.06.2019. lēmumu Nr.23.16-15/22955 piemērots aizliegums pamatkapitāla samazināšanai, minimālo pamatkapitāla lielumu nosakot 6 744 999,66 EUR apmērā”.
Pirms tam, šā gada aprīlī VID jau bija uzlicis uzņēmumam aizliegumu izmaiņu reģistrācijai komercreģistrā komercsabiedrības reorganizācijai, likvidācijai, amatpersonu un daļu īpašnieka izslēgšanu, atļaujot reģistrēt papildus dalībniekus un amatpersonas, kā arī aizliegumu komercķīlas reģistrācijai, pārreģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai Uzņēmumu reģistra Komercķīlu reģistrā.
Lursoft datu bāzē atrodamais Latvijas Naftas tranzīta gada pārskats arī pirmoreiz oficiāli apliecina, ka VID ir izdevis rīkojumu apķīlāt uzņēmuma naudas līdzekļus Luminor Bank un Swedbank kontos 7 710 750 eiro apmērā un uzlicis aizliegumu R. Meroni kontrolētajam uzņēmumam izmantot citus kontus kredītiestādēs vai maksājumu pakalpojumu sniedzējus. Kā zināms, tieši pēc šī rīkojuma uzņēmums pat vērsās ar sūdzību pie Vienotības pārstāvja Jāņa Reira vadītās Finanšu ministrijas, panākot dienesta pārbaudes sākšanu.
Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
