Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Izrādās, jau gandrīz gadu sabiedrībai vairs nav uzzināmas ne summas, ko slimnīcu atbalsta fondiem ziedojušas farmācijas firmas, ne „pelēkā” nauda, ko ar partijām netieši saistītām biedrībām vai nodibinājumiem iemaksājuši oligarhi, ne jebkāda cita finansiālā informācija par nevalstiskajām organizācijām. Tas noticis, „pateicoties” no pirmā acu uzmetiena nekaitīgiem grozījumiem likumā, - kaut nav izslēgts, ka šīs izmaiņas izdarītas to personu interesēs, kuras 2006. gadā „iekrita” ar tā sauktajām pozitīvisma kampaņām. Kā noskaidrojis Pietiek, vistiešāk ar šiem grozījumiem saistīta Finanšu un Tieslietu ministrija laikā, kad tās vadīja attiecīgi Einars Repše un Mareks Segliņš.

Pagājušā gada 24. februārī stājās spēkā grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā, kas cita starpā paredz, ka tagad katru gadu ne vēlāk kā līdz 31.martam ikvienai biedrībai savs gada pārskats normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā jāiesniedz tikai un vienīgi Valsts ieņēmumu dienestam (VID).

Šie Saeimas 2010. gada sākumā pieņemtie grozījumi likuma 52. pantu skāra minimāli – no tā trešās daļas tikai un vienīgi tika izsvītrots nosacījums, ka biedrībām savs gada pārskats jāiesniedz arī Uzņēmumu reģistram. Taču tieši šis svītrotais nosacījums ir padarījis jebkādas ziņas par biedrību gada pārskatiem – tostarp arī to ziedotāju un tēriņu sarakstus – nepieejamus sabiedrībai.

VID, kuram pārskati joprojām tiek iesniegti, rīkojas stingri atbilstoši likuma burtam, kas pašlaik tam liedz publiskot biedrību gada pārskatus. „Normatīvie akti nenosaka kārtību, kādā veidā būtu jāinformē vai jāpublicē nevalstisko organizāciju gada pārskati. Tajā pašā laikā VID ir jāievēro likuma Par nodokļiem un nodevām 22.pantā noteiktās normas,” skaidro VID Komunikācijas nodaļa.

Tas savukārt „nozīmē, ka VID nav tiesības izpaust gada pārskatos norādīto informāciju trešajām personām (izņemot likuma Par nodokļiem un nodevām 22.panta otrajā daļā uzskaitītajām iestādēm)”. Līdz ar to atviegloti var justies visas tās nevalstiskās organizācijas un to finansētāji, kam iepriekšējos gados nācies taisnoties par saviem finanšu avotiem un plūsmām, - tikai no viņiem pašiem atkarīgs, vai finansiālo informāciju izpaust vai paturēt noslēpumā.

Kā noskaidrojis Pietiek, sākotnēji ideja par gada pārskatu iesniegšanu tikai VID nākusi no Finanšu ministrijas laikā, kad to vadīja Einars Repše, kuram, kā zināms, pašam ir nācies taisnoties sakarā ar ziedojumu pieņemšanu. Ministrija norādījusi, ka situācija, kad viens un tas pats dokuments ir jāiesniedz divās valsts iestādēs, radot papildu administratīvo slogu.

Šim atzinumam piekritušas visas likuma grozījumu saskaņošanā iesaistītās puses, tomēr Uzņēmumu reģistra (UR) un Latvijas Pašvaldību savienības atzinumos uzsvērts, ka, izslēdzot no likuma prasību par pārskata iesniegšanu arī UR, tomēr būtu jānosaka, ka VID pārskata kopiju elektroniskā formā nodod UR. Līdz ar to piedāvātā redakcija paredzēja, ka VID ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā elektroniski nodod UR biedrības vai nodibinājuma iesniegto gada pārskatu un UR nodrošina saņemto dokumentu publisku pieejamību.

Tomēr iebildes, ka jāsaglabā biedrību un nodibinājumu gada pārskatu pieejamību, likuma grozījumu saskaņošanas gaitā nav ņēmusi vērā to izstrādātāja – Tieslietu ministrija.

2009. gadā, kad šie grozījumi tika izstrādāti un apstiprināti valdībā, tieslietu ministrs bija Mareks Segliņš. Viņa pārstāvētajai Tautas partijai pirms 9. Saeimas vēlēšanām bēdīgi slavenā „pozitīvisma kampaņa” tika noorganizēta, izmantojot biedrību Sabiedrība par vārda brīvību, kuru finansēja Andris Šķēle un citi ar partiju tobrīd saistīti cilvēki, piemēram, premjera Aigara Kalvīša biroja vadītājs Jurģis Liepnieks.

Skaidrojumu, kādēļ Tieslietu ministrija, izstrādājot likuma grozījumus, tajos tomēr neiekļāva šo atrunu, kas ļautu nodrošināt biedrību un nodibinājumu gada pārskatu pieejamību sabiedrībai, Pietiek divu dienu laikā no ministrijas tā arī neizdevās iegūt – atbildīgās amatpersonas bija aizņemtas.

Rezultātā norma, kas no Biedrību un nodibinājumu likuma izslēdza prasību iesniegt gada pārskatus arī Uzņēmumu reģistrā, tika iestrādāta jau likuma grozījumu sākotnējā redakcijā, kas 2009. gada maijā izgāja saskaņošanu Valsts sekretāru sanāksmē un tika akceptēti Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta 2009. gada 21. jūlija sēdē.

Tāpat zināms, ka diskusija starp Uzņēmumu reģistru, Tieslietu ministriju un Finanšu ministriju par gada pārskatu iesniegšanas kārtību sākusies jau 2008. gadā, piesaistot nevalstisko organizāciju Latvijas Pilsoniskā alianse.

Šīs NVO politikas koordinatore Inta Šimanska, kura Pilsonisko aliansi pārstāvējusi grozījumu saskaņošanas procesā, atceras: izmaiņas likumā pamatotas ar to, ka "iestādes tik un tā šos gada pārskatus pārsūtījušas viena otrai", tādēļ nolemts, ka tos jāiesniedz tikai vienai iestādei un tas būs VID. Aspekts par gada pārskatu pieejamību, likuma grozījumu saskaņošanas gaitā vispār neesot "uzpeldējis".

Ja šāda likuma redakcija būtu bijusi spēkā arī iepriekšējos gados, sabiedrība visticamāk nebūtu uzzinājusi detalizētu informāciju par naudas summām un ziedotājiem, kas stāvēja aiz 9. Saeimas skandalozās priekšvēlēšanu kampaņas, kad biedrības un nodibinājumus partiju finanšu ierobežojumu apiešanai dibināja ar Tautas partiju un Aināra Šlesera Latvijas Pirmo partiju saistīti cilvēki.

2006. gada priekšvēlēšanu periodā Tautas partijas pozitīvisma kampaņai caur biedrību Sabiedrība par vārda brīvību iztērēja 564 201 latu. 330 000 latu tai ziedoja Andris Šķēle, 80 000 latu viens no biedrības dibinātajiem, tobrīd arī premjera Aigara Kalvīša biroja vadītājs Jurģis Liepnieks, bet vēl 156 300 tūkstošus – Latvijas Kuģniecība.

Savukārt caur Aināra Šlesera priekšvēlēšanu kampaņu veidotāja Ērika Stendzenieka nodibinājumu Pa saulei pozitīvisma sēšanai sabiedrībā 9. Saeimas priekšvēlēšanu kampaņā tika saziedoti 420 709 lati. Vairākus desmitus tūkstošu tai ziedoja tādi ar Šleseru vai viņa partiju saistīti cilvēki kā Viesturs Koziols, Aleksandrs Brandavs, Georgs Lansmanis un citi.

Mazāku sabiedrības un partiju finanšu darbības uzraugu uzmanību izraisīja nodibinājuma Pilsētai un pasaulei darbība, kas 9. Saeimas priekšvēlēšanu kampaņas gaitā bija saistīta nevis ar kāda politiskā spēka slavināšanu, bet Zaļo un zemnieku savienības premjera kandidāta Aivara Lemberga atmaskošanu, tā ieviešot jēdzienu „negatīvisma kampaņa”. Nodibinājumu pārstāvēja un tai ziedoja atsevišķas ar tā dēvētajiem Lemberga opozicionāriem saistītas personas.

Foto no kllproject.lv

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...