Palestīniešu sirdsdraugi - "Progresīvo" partija ar savu aizsardzības ministru šobrīd ir reāls un bīstams apdraudējums Latvijas un Ukrainas drošībai
Alvis Hermanis09.10.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tas, kas notiek tagad Izraēlā, nav gluži negaidīts pārsteigums. Pēdējo divu gadu laikā to bieži apmeklēju, kādu laiku tur pat dzīvoju (starp citu, arābu rajonā) un iestudēju izrādi vienā Telavivas teātrī. Un daudzi man teica, ka tuvojas kritiski laiki un valsts tiks ierauta karā, kā visticamāko versiju minot militāru konfliktu ar Irānu un tās sabiedrotajiem.
Izraēla šobrīd ir ne tikai zeme ar visaugstāko "startup" tehnoloģiju koncentrāciju (un līdz ar to vislielāko dārdzību pasaulē), bet patlaban arī ir iekšpolitiski visai saplosīta sabiedrība. No vienas puses, dažādu veidu konservatīvie, kuri uztur nacionālas valsts konceptu, un no otras puses - kreisā un kosmopolītiskā sabiedrības daļa, kurai nacionālas valsts idejas patoss vairs nepiemīt, jo tā sevi redz kā globālos pasaules pilsoņus.
Kopējai bildei jāsaprot, ka Izraēla ir mazītiņa valsts (ar četras reizes mazāku teritoriju nekā Latvija), kas aplenkta no visām pusēm ar arābu valstīm, kuras atklāti un publiski tiešā tekstā vēlas to noslaucīt no Zemes virsas.
Daudzi pauž neizpratni par Mossad bezspēcību. Esmu lasījis vairākas grāmatas par pasaulē slavenāko izlūkdienestu (jo gribēju par viņiem taisīt izrādi), un tā vēsture ir pilna ne tikai ar spīdošām operācijām, bet arī - ar regulārām neveiksmēm. Viņi arī ir tikai cilvēki.
No personīgās pieredzes varu teikt, ka Izraēlas sabiedrības īpatnība ir augstas individuālās atbildības savienojums ar vispārēju un totālu haosu. Tā noteikti nav sabiedrība, kur viss notiek disciplinēti un kārtīgi. Šis dīvainais haoss, kur neviens nevienam neskaitās autoritāte, var būt ļoti produktīvs. Bet dažreiz arī bīstams.
Nekad neaizmirsīšu epizodi, kad covid laikā (kad Izraēlas robežas bija pilnībā slēgtas ārzemniekiem) es lidoju uz turieni tukšā airBaltic lidmašīnā (jo tuvojās pirmizrāde) un man bija kaudze ar caur pazīšanos un grūtībām dabūtām speciālām atļaujām no Izraēlas Iekšlietu un vVselības ministrijām.
Bet tad, kad izkāpu Ben Guriona lidostā, es izgāju pilsētā cauri drošības un muitas kontrolei, tā arī nesatiekot nevienu pašu apsardzes cilvēku. Burtiski - nevienu. Visi drošībnieki un robežsargi laikam bija aizgājuši uzpīpēt. Šo epizodi atcerējos vakar, kad konspirāciju teoriju cienītāji brīnījās par Mossad un armijas nolaidību.
Tad vēl daži novērojumi par mūsu sabiedrības reakciju. "Viss nav tik viennozīmīgi" un tādā garā. Izraēlas valsts vēsture ir garš temats, un tajā šeit neiedziļināšos, katram jāizdara savs mājas darbs pašam. Atkal - tikai viens personīgs novērojums: Izraēlas pilsoņi ir arī arābi, kuri tur dzīvo (tuvu pie 20 procentiem), viņiem ir tās pašas iespējas un dzīves līmenis, kas atkarīgs no katra spējām. Piemēram, mana izrāde bija ivritā, bet starp maniem aktieriem tur bija arī arābu aktieris (kurš diezgan slavens, pateicoties Netflix seriālam Fauda).
Savukārt Gazas sektorā dzīvojošo arābu dzīves līmenis ir nožēlojams. Un iemesls ir viņu pašu izvēle. Katram skaidrs, ka ar to finansējumu, ko gadu gaitā palestīnieši saņem no pārējās pasaules (arī Briseles progresīvajiem un kreisajiem deputātiem pateicoties), viņi sen jau varēja Gazas sektoru pārvērst par vēl vienu Dubaju. Taču izvēlējās citu ceļu. Bērnudārzu celšanas vietā pirka ieročus un raka tuneļus.
Un tiem, kuri tagad Hamas teroristus grib atdalīt no palestīniešu pārējām organizācijām, es ieteiktu pamēģināt tādā pašā veidā atdalīt Putinu no pārējās krievijas. Svētki un līksmošana bija gan Teherānā, Berlīnes un Minhenes musulmaņu rajonos, un arī Telavivas priekšpilsētā Jaffā (arābu priekšpilsētā, kur parasti dzīvoju).
Kas attiecas uz mūsu tautiešu antisemītisma izcelsmi, tad tur viss sen skaidrs. Tā ir lūzeriem un neveiksminiekiem raksturīga un iecienīta lieta jau izsenis. Un, protams, visāda veida progresīvie kreisie aktīvisti vienmēr būs lūzeru pusē, jo upuru kults ir vienīgais pamats, uz kura viņiem viss tur arī bāzējās. Tāpēc viņu vidū (ne tikai Latvijā) jūs nekad neatradīsit nevienu pa īstam profesionāli veiksmīgu cilvēku. Nevienu. Ja nu vienīgi konjunktūras motivētu.
Problēma tāda, ka patlaban soctīklos aktīvā Izraēlas vainas meklēšana lēnām draud pārtapt par visparastākajām "žīdu šāvēju" sapulcēm. Jo tieši tā tas viss vienmēr arī sākas un tas viss jau ir bijis, un sākas atkal no sākuma.
Un visbeidzot pats galvenais: jau PSRS laikos Maskavā tika nodibināta augstskola ārzemju studentiem ar nosaukumu, ja nemaldos, "Patrisa Lumumbas vārdā nosauktais Tautu Draudzības institūts", kuras vienīgais mērķis bija savervēt 3.pasaules studentus VDK/KGB aģentūrai.
Kopš Arafata laikiem (70.-80. gadi) vislielākā ārzemnieku aģentūras grupa skaitliski ar nospiedošu vairākumu pār pārējām tautībām bija palestīnieši. Visus šos gadus Kremlis uzturēja visdraudzīgākos kontaktus ne tikai ar Hamas organizāciju, bet ar visiem pārējiem palestīniešu pārvaldes vadītājiem. Pilnīgi neslēpti (dažus mēnešu vecas fotogrāfijas, kur Lavrovs un Putins apkampjās un bučojas ar viņiem, katrs pats var atrast internetā). Joprojām neticami milzīgs skaits palestīniešu nez kāpēc brīvi runā krievu valodā.
Ezītim skaidrs, ka uzbrukums Izraēlai ir krievijas specoperācija. Lai izveidotu haosu globālajā politikā, lai ievilktu konfliktā arābu kaimiņvalstis (kas palestīniešiem izdevīgi), lai izjauktu Saūda Arābijas lojalitātes plānus Izraēlai, un pats galvenais - lai vājinātu ASV atbalstu Ukrainai. Jo, tuvojoties prezidenta vēlēšanām, ASV būs spiesta savu enerģiju un resursus tagad pārfokusēt uz Tuvajiem Austrumiem.
Un visi Latvijas palestīniešu fani šai krievijas spēlē ir apzināti vai neapzināti izpalīgi viņiem. Palestīniešu sirdsdraugi - Progresīvo partija ar savu aizsardzības ministru šobrīd ir reāls un bīstams apdraudējums Latvijas un Ukrainas drošībai. Pat, ja viņi paši to nesaprot.
Jautājums par prezidentu - vai arī viņš to nesaprot. Kam grūti noticēt. Bet, ja tā - tad mums ir problēmas.
Šeit vēl pierādījums, ka viss palestīniešu (un ne tikai Hamas) projekts ir krievijas vadīts un KGB/FSB iniciēts. Visi palestīniešu vadītāji no Arafata līdz "labajam" Abasam (nemaz nerunājot par Hamas vadītājiem) ir mācījušies Maskavā.
Visi bez izņēmuma palestīniešu atbalstītāji Latvijā ir šim visam dalībnieki (aiz stulbuma, vai apzināti). Tieši tāpēc Progresīvie ir pretvalstiska organizācija. Jo ātrāk tas pieleks VDD, jo labāk.
Seko mums 
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) noliedz publiskajā telpā izskanējušos apgalvojumus par iestādes it kā iejaukšanos atsevišķu plašsaziņas līdzekļu redakcionālajā neatkarībā un cenzūras īstenošanu. KNAB savas funkcijas, tostarp priekšvēlēšanu aģitācijas uzraudzību, veic saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām pilnvarām un tiesībām.
Es te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur mans un amatpersonas viedokļi varētu atšķiras. Vai arī viņš lies bleķi kā Jānis Ošlejs un dezinformēs sabiedrību?
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
