Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2019. gada sākumā palikusi bez darba Ekonomikas ministrijā un parādsaistībām dubulti pārsniedzot oficiālos uzkrājumus, Ginta Ozola... ir sākusi aktīvi maksāt biedra naudu un ziedot partijai Vienotība, - šādu no veselā saprāta viedokļa dīvainu ainu rāda Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja datu bāze saistībā ar ziedojumiem un biedra naudām, ko pēdējos divos gados saņēmusi „tumbočku speciālista” Arta Kampara aizkulisēs finansiāli pārvaldītā partija.

„Jā, esmu ziedojusi partijai Vienotība, jo tās ir manas tiesības, iespējas un izvēle,” – lakoniski skaidro G. Ozola, kura šā gada jūlijā pēc pusotra gada pārtraukuma atgriezās darbā KPV LV ministra vadītajā Ekonomikas ministrijā kā ministra biroja vadītāja.

Taču, uzzinājusi, ka interesējošā tēma ir saistīta ar partijas Vienotība kasē iemaksātajiem ziedojumiem un biedra naudām laikā, kad viņa bija palikusi bez darba Ekonomikas ministrijā, G. Ozola no tālākas sarunas izvairās.

Tikmēr summas cilvēkam, kurš palicis bez stabiliem ienākumiem valsts darbā un kura parādsaistības gandrīz dubulti pārsniedz oficiālos iekrājumus, ir bijušas pietiekami iespaidīgas.

Darbu ministrijā pagājušā gada sākumā zaudējusī G. Ozola saskaņā ar Vienotības oficiālajiem datiem vispirms, 2019. gada 12. jūlijā partijai ir ziedojusi 1000 eiro, kam jau pēc četrām dienām ir sekojusi arī 1000 eiro liela biedra nauda.

Un tas nav viss. Pagājuši nepilni četri mēneši, G. Ozola valsts darbu joprojām nav atguvusi, taču izjutusi vēlmi Vienotībai vēlreiz samaksāt biedra naudu – un jau atkal apaļus 1000 eiro.

Savukārt vēl 1000 eiro lielu biedra naudu G. Ozola Vienotībai iemaksājusi jau šā gada 5. jūlijā. Brīnumainā kārtā tas noticis tieši dienu pirms tam, kad viņa atguvusi savu ekonomikas ministra biroja vadītājas amatu.

„Kā tas sagadījās, ka jūs samaksājāt 1000 eiro biedra naudu Vienotībai dienu, pirms sākāt strādāt par ekonomikas ministra biroja vadītāju? Vai un kāda šiem abiem gadījumiem saistība?” – uz šo jautājumu G. Ozola tagad neatbild.

G. Ozolas amatpersonas deklarācijas nerada iespaidu, ka viņas oficiālais finansiālais stāvoklis – it īpaši, paliekot bez darba – ļautu bez problēmām pabalstīt partiju ar šādām summām.

Atstājot darbu Ekonomikas ministrijā, viņa bija deklarējusi 16 850 eiro uzkrājumus divās bankās, kā arī 30 000 eiro lielas parādsaistības.

Taču, pusotru gadu pavadot bez pierastā valsts darba un atvēlot prāvas summas Vienotībai, G. Ozola, kā rāda viņas šā gada 4. septembrī Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā deklarācija, ir spējusi savus oficiālos iekrājumus pat palielināt, - šā gada jūlija sākumā tie pieauguši jau līdz 19 074 eiro, savukārt parādsaistības tā arī palikušas 30 000 eiro apmērā.

Par to, kā tas bijis iespējams un kādi bijuši partijai atvēlētās naudas avoti, amatpersona izteikties nevēlas. Tāpat joprojām klusē arī Vienotības ģenerālsekretāra amatu ieņemošais A. Kampars, - interesanti, ka savulaik G. Ozola ir bijusi arī viņa biroja vadītāja.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...