Iesaki rakstu: 
Aizgājušā gada nogale nāca ar tehnoloģisku sensāciju, kas pārsteidza daudzus Latvijā, proti, runa ir par plaši brīvpieejā lietojamo mākslīgā intelekta programmu openai.com. Droši vien programmētāju, IT speciālistu vidē tā nav ne sensācija, ne jaunums, taču domāju, ka pirmo reizi plašāka ļaužu kopa sāka tā reāli aptvert, kādu revolucionāru apvērsumu var radīt mākslīgā intelekta ienākšana mūsu ikdienā.
Esam pieraduši pie tehnoloģiskiem sasniegumiem medicīnā, enerģētikā un citās nozarēs, jo īpaši pēdējos gados, taču vairākums cilvēku allaž ir bijuši pārliecināti, ka ne dažādajās mākslas nozarēs, ne literatūrā, ne citās intelektuālās nodarbēs cilvēku nevar aizstāt pat vismodernākās tehnoloģijas, jo tās ir tikai cilvēkam unikāli piemītošas spējas un prasmes.
Taču šobrīd ikvienam pieejamais mākslīgā intelekta rīks revolucionāri maina šo priekšstatu, jo tas spēj kvalitatīvi, augstā līmenī dažu sekunžu laikā radīt gan attēlus, gan tekstus par sarežģītām un eksistenciālām tēmām, turklāt arī mākslinieciskās izpausmes tam nav neiespējamas.
Kolēģe intereses pēc tam deva uzdevumu uzrakstīt dzejoli par noteiktu tēmu un dažu sekunžu laikā saņēma dzejoli ar atskaņām. Lai dabūtu citu dzejoļa versiju, atliek tikai nospiest pogu refresh, un dažu sekunžu laikā tiek piedāvāts cits teksta variants, tāpat ar atskaņām dzejoļa formā. Pārsteidzoši!
Gājām tālāk, lūdzot mākslīgajam intelektam uzrakstīt komentāra sleju avīzei – sociāli ekonomisko un politisko prognozi 2023. gadam. Tas tika izdarīts. Nevarētu teikt, ka teksts būtu literāri izvērsts, taču pamata tēzes tika atspoguļotas. Arī uzdevums uzrakstīt sprediķi par Jāņa evaņģēlija 3. nodaļu tika izpildīts gandrīz momentā. Tas nebija izvērsts, taču būtība par Dieva dēla nākšanu pasaulē kā cilvēku pestītājam un Viņa iemiesošanos bija uzrakstīta ļoti tuvu tekstam.
Jāpiebilst, ka es mēģināju izmantot mākslīgo intelektu tekstu radīšanai latviešu valodā. Arī citi kolēģi atzina, ka sākumā ir mēģinājuši to darīt angļu valodā, bet tad, uzdodot tam jautājumu, vai tiktu saprasti uzdevumi arī latviešu valodā, saņēma atbildi, ka ar to iespējams komunicēt visās valodās, jo tas pats tulko pieejamo informāciju vajadzīgajā valodā.
Citu cilvēku pieredze, ar kuru viņi ir dalījušies sociālajos tīklos par šīs programmas izmantošanu, liecina, ka ir doti sarežģīti uzdevumi, piemēram, uzrakstīt filozofisku traktātu par noteiktu tēmu, un dažu sekunžu laikā tapis teksts pārsteidzoši kvalitatīvā līmenī. Tāpat tikuši doti uzdevumi uzrakstīt mārketinga stratēģiju, radīt juridisku dokumentu, rast inženiertehnisku risinājumu un veikt citus līdzīgus darbus digitālajā vidē, kas arī sekmīgi tikuši izpildīti.
Protams, ir iespējams, ka sākumā plaša mākslīgā intelekta pielietojamība var saskarties ar kādām tehniskām kļūmēm, kuru novēršanai būs nepieciešams laiks un resursi, taču domāju, ka nekļūdīšos, teikdama, ka šī tehnoloģija noteikti radīs pagaidām līdz galam neaptveramas sekas cilvēces pastāvēšanas vēsturē.
Jebkura šobrīd izteiktā prognoze līdzināsies fantāzijai – gan par pārmaiņām darba tirgū, par izzūdošajām profesijām, kuru vietā darbu veiks mākslīgais intelekts, gan par cilvēku savstarpējām attiecībām un komunikāciju, gan par uzticamību publiski radītajiem tekstiem un attēliem, gan par izmaiņām izglītībā, veselības un citās jomās –, tomēr šī fantāzija šobrīd ir ļoti pietuvojusies realitātei, vismaz teorētiski noteikti kļuvusi skaidri aptverama.
Tāpat ļoti reāla šobrīd jau šķiet doma par to, ka šāds superjaudīgs mākslīgais intelekts varētu tik savienots ar cilvēka bioloģisko, un tad daudzkārt uz ekrāniem redzētie kiborgi vai citi “necilvēki” vairs nešķiet nedz izdomāti, nedz īsti neiespējami. Kādas pārmaiņas mākslīgā intelekta ienākšana mūsu ikdienā nesīs tieši 2023. gadā, to redzēsim, taču tā būs lieta, ar kuru šogad saskarsimies un ar kuras ietekmi, kas pieaugs ģeometriskā progresijā, mums būs jārēķinās.
Pārpublicēts no aprinkis.lv
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
