Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

“Paņēma un uzmeta” stila bizness Latvijā turpinās

Rihards Mēters, Pietiek lasītājs
26.09.2020.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirms daudziem gadiem tolaik Latvijā varu dalošie ļaudis atrada “lielāko kretīnu” un piedāvāja krietnu naudas summu, lai viņš nobalso par “pareizo” personu Jūrmalas pilsētas mēra amatam. Lielākais kretīns naudu paņēma, bet naudas devējus nosūdzēja “iestādēm”. Savstarpējās telefonsarunās pēc tam naudas devēji sūkstījās par personāžu, kurš “(pa)ņēma un uzmeta”.

Pēcāk frāze folklorizējās, atzīta pat par 2006.gada “spārnoto izteicienu” un bieži tiek lietota, lai apzīmētu nodevīgu rīcību gan biznesā, gan sadzīvē. Diemžēl frāze vēl ilgi nezudīs no publiskās “aprites”, jo “paņēma un uzmeta” princips Latvijā, īpaši biznesā, ir diezgan izplatīts. Īpaši, ja biznesa tuvumā grozās ar politiku saistīti ļaudis.

Kad Latvijā tika izsludināta ārkārtējā situācija un sabiedrību sāka audzināt netuvoties svešiniekiem tuvāk par diviem metriem, asprātīgi ļaudis sociālajos tīklos mēļoja, ka introvertie latvieši par “distanci 2 metri” jautā: “Kādēļ tik tuvu?” Distancēšanās, neuzticēšanās, aizdomīgums – to visu vēl vairāk pastiprinājusi pandēmija ar ierobežojumiem. Neaizmirsīsim arī daudz piesaukto “padomju mantojumu” un latviskajā domāšanas “kodā” iesēdušos apziņu, ka visapkārt ir tikai nodevēji (stukači).

Diemžēl daļai uzņēmēju Latvijā, vadot savu biznesu, nākas rīkoties gandrīz kā paranoiķiem, neuzticēties nevienam un ar aizdomīgu aci raudzīties uz jebkuru sadarbības piedāvājumu, jo nekad nevar zināt, vai aiz vilinošā piedāvājuma neslēpjas “lielākais kretīns”, kura vienīgais mērķis ir “paņemt un uzmest”.

No sīkiem zaglēniem līdz lieliem blēžiem – kā atņemt citiem naudu

Vienkāršākais veids, kā apkrāpt citu, – pasūtīt preci un par to nesamaksāt. Un vienkārši pazust. Vai otrādi – paņemt naudu, bet preci / pakalpojumu nepiegādāt. Pēc šādas vienkāršas “ņēma un uzmeta” shēmas darbojas krāpnieki visos līmeņos – no sociālo tīklu “tirgus plačiem” līdz miljonu vērtiem darījumiem.

Facebook atrodamas vairākas grupas, kurās ļaudis dalās ar informāciju par “uzmetējiem” – tur ir gan dāmītes, kas spekulē ar it kā viņu rīcībā esošiem bērnu apģērbiem, gan jaunekļi, kas sola piegādāt lētus mobilos telefonus, gan dzīvokļu remontētāji, kas naudu “materiāliem” gan paņem, bet remontēt neko tā arī neuzsāk.

Nākamā pakāpe ir veikli krāpnieki noteiktās nozarēs, kur nepieciešams produkciju ātri pārdot par izdevīgu cenu. Piemēram, pērn rudenī tā veikli ļaudis apkrāpa virkni zemnieku, uzdodoties par graudu uzpircējiem. Visos gadījumos piedāvāta laba cena un zemnieki piekrituši darījumam. Veicot darījumus, uzpircēji pat uzrādījuši personas apliecinošos dokumentus un uzņēmuma pilnvaru, izsnieguši pirkuma līgumu un pavaddokumentus. Līgums bijis izveidots šķietami ticamā veidā, taču izmeklēšanas laikā tika noskaidrots, ka līgums nav spēkā, jo pilnvara un zīmogs ir viltoti, lai gan uzņēmums, kuru persona it kā pārstāvējusi, eksistē. Graudu nav, naudas nav. Krimināllieta ir, bet tā jau naudu neatdos[1].

Vēl īpašāka kategorija “ņēma un uzmeta” piekopēju rindās ir valsts un pašvaldību iestādes, kas vienā dienā lemj vienu, otrā ko citu. Uzņēmēji, ticot, ka tomēr eksistē kaut kāds saprāts un tiesiskā paļāvība, slēdz darījumus ar iestādēm, bet beigās paliek pie sasistas siles vai, vēl trakāk – paši tiek pataisīti par vainīgiem.

Daudz tādu stāstu bija šogad pandēmijas laikā, kad no TV ekrāniem varas vīri klāstīja par atbalstu uzņēmējiem, bet pašvaldību un valsts uzņēmumi pārējiem biznesa ļaudīm parādīja pigu. Tā teikt – neko nezinām, maksājiet ragā! Un tikai ar lieliem pūliņiem izdevās pierunāt tos pašus nekustamā īpašuma iznomātājus samazināt nomas maksu uz dīkstāves laiku.

Vēl elegantāk izrīkojās pašvaldības uzņēmums “Rīgas nami”, kas iekasēja avansa maksājumus par pasākumu norisi Rīgas Kongresu namā, bet, kad pandēmijas dēļ visi pasākumi bija jāatceļ, atteicās atmaksāt šo summu, aizbildinoties, ka “līgums to neparedz”. Viens no šādiem gadījumiem bija absurda kalngals – pasākuma norisei nepieciešamo maksu par telpu nomu nodrošināja Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments. Saskaņā ar vienošanos uzņēmējam, kas bija saņēmis šādu domes atbalstu, nauda domei bija jāatdod, ja pasākums nenotiek. Bet uzņēmējs to nevar izdarīt, jo naudu būtībā “piesavinājies” tās pašas Rīgas domes pārvaldīts uzņēmums.[2]

Var rīkoties arī kā Jūrmalas dome – apsolīt finansiāli atbalstīt sporta komandu, lielīties, ka pilsētā ir profesionāls klubs, bet pēc tam atrast miljonu birokrātisku iemeslu, lai naudu nemaksātu. Sak’, priecājieties, ka valkājat Jūrmalas vārdu, vai tad jums ēst arī gribas?[3]

Ja nevar citādāk – tad ar spēku

Jau nopietnāks “uzmešanas” veids ir reiderisms. Vienkāršāk runājot – uzņēmuma atņemšana tā likumīgajiem īpašniekiem. Ar juridiskām metodēm vai spēka pielietošanu.

Vēl 2016. gadā, kad SKDS aptaujā iedzīvotājiem tika jautāts par konkrētām darbībām, ko visbiežāk izmanto reideri savu mērķu realizācijā, 36% respondentu atzina, ka Latvijas biznesa vidē izplatīta parādība ir uzņēmumu prettiesiska pārņemšana, 55% par izplatītu parādību nosauca nepamatotu prasību celšanu tiesā, 63% – darboties spējīgu uzņēmumu novešanu līdz maksātnespējai, kamēr lielākā daļa – 84% aptaujāto – norādīja uz nepieciešamību uzpirkt atbildīgās valsts amatpersonas.[4]

Piemēri tālu nav jāmeklē. 2014. gada vasarā 24 uzņēmumu pārstāvji, tanī skaitā arī saldumu ražotāja a/s „Laima” valdes priekšsēdētājs Rolands Gulbis, vērsās pie valsts amatpersonām ar lūgumu apturēt reiderisma mēģinājumus pret minētajiem uzņēmumiem. Pēc “NP foods” (tobrīd “Laima” īpašnieki) pārstāvju teiktā reiderisma shēmu mēģināja realizēt jau iepriekš reiderisma uzbrukumos aizdomās turētais advokāts Mārcis Miķelsons un tiesu izpildītājs Jānis Lazdāns.

Advokāts Miķelsons pret NP grupas uzņēmumiem vērsās tiesā ar safabricētu un maldos balstītu prasību, turklāt prasība tika vērsta arī pret uzņēmumiem, kuri nekādi nevarēja būt atbildētāji minētajā lietā, jo tiem nebija nekādu savstarpēju darījumu ar uzņēmumu, kuru vārdā Miķelsons cēla prasību.

Miķelsonam izdevās panākt Latvijas tiesu praksei neraksturīgu un pat kaitniecisku lēmumu – Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa nolēma prasības nodrošināšanai iesaldēt visu prasības pieteikumā minēto uzņēmumu kontus, tādējādi nodarot ievērojamu kaitējumu to komercdarbībai.

Bet viesnīcu bizness, īpaši Vecrīgā, jau sen daudziem ir gandrīz vai sinonīms vārdam “problēmas”. Proti: atvēri viesnīcu Vecrīgā – gaidi ciemos ļaudis, kas tev to gribēs atņemt. Turklāt, ja runājam par reiderismu, “lielākie kretīni” nekautrējas izmantot “galus” tiesībsargājošās iestādēs un politiķu aprindās. Sak’, ja neatdos pa labam, sitīsim ar “pantu”.

Neskaitāmas reizes medijos locīts uzņēmēja Gulama Gulami vārds – te viņš pats apsūdzēts reiderismā, te viņa uzņēmumos paviesojušies “lielākie kretīni”, kas ar spēka metodēm mēģina atņemt biznesu. Pēdējais skaļais gadījums bija gluži nesen – pandēmijas aizsegā, šā gada maija sākumā, kad agrā rītā sākās kratīšanas četros ar uzņēmēju saistītos objektos vienlaikus. Mērķis un uzdevums šīm it kā “tiesiskajām darbībām” bija nepārprotams – izpildīt bijušā Gulami uzņēmuma darbinieka Ulda Skudras un viņas grupas pasūtījumu sagrābt viesnīcu Garden Palace, neskatoties uz to, ka tiesa saistībā ar šo objektu turpinās un nav tiesas nolēmuma, kuram tad kas pieder.

U.Skudras kompanjoni cīņā par viesnīcu jau ilgus gadus ir advokāti Alla Juraša un Aleksandrs Berezins, kuriem savukārt ir ļoti cieša saikne gan ar skandalozo politiķi Juri Jurašu un viņa “bijušo KNAB darbinieku grupējumu”, gan citiem augsta ranga politiķiem. Jurašu kompānija kļuvusi tik “slavena” Latvijas biznesa aprindās, ka pie jebkurām aizdomām par nelikumīgām shēmām ar lieliem biznesa aktīviem, daļa cietušo uzreiz raugās, vai kaut kur “aiz stūra’ nevīd kāds no šī grupējam personāžiem.

Rezultātā viesnīcu bizness Vecrīgā ir kļuvis par kaujas lauku, kurā ar dažādām likumīgām un mazāk likumīgām metodēm tiek mēģināts noskaidrot, kurš tad būs “lielākais kretīns” un kurš kuru galu galā kārtīgi “uzmetīs”.

Lai nemaksātu – uztaisīsim krimināllietu

“Uzmešanas” metožu ir bezgala daudz. Par tām varētu veselu disertāciju sarakstīt. Un diemžēl tas tikai vairo neuzticēšanos un aizdomīgumu Latvijas uzņēmējdarbībā. Kas savukārt nemaz neveicina biznesa attīstību, atbaida investorus un rada arvien lielāku neuzticēšanos valsts iestādēm, īpaši tiesībsargājošajām. Ja reiz tās neko nevar panākt vai gluži otrādi – ja tās tiek izmantotas biznesa partneru iznīcināšanai, tad kam vispār šajā valstī uzticēties?

Septembra vidū Augstākās tiesas Senāts “pielika punktu” vēl kādā “uzmešanas” shēmā, kur cietušajai personai diemžēl vairs nav pat minimālu iespēju cīnīties par savu taisnību un brīvību. Cietušais ir pārliecināts, ka spriedums, kas paredz reālu brīvības atņemšanu par it kā krāpnieciskām darbībām, ir sekas viņa kādreizējo biznesa partneru vēlmei tikt pie lielas peļņas bez “dalīšanās”.

Pirms vairāk nekā 10 gadiem miljonāre Ludmila Kaca ne visai likumīgā veidā tika pie kārdinoša zemes gabala Ķekavas novadā ar mērķi tur attīstīt privātmāju ciematu. Lai to realizētu, viņa noslēdza līgumu ar nekustamā īpašuma attīstītājiem – uzņēmumu, kas vairākus gadus veica visu nepieciešamo, lai zemes gabalu sadalītu mazākās apbūves platībās un sakārtotu atbilstoši būvniecības iecerēm, pievilktu komunikācijas, meklētu potenciālos pircējus utt.

Uznāca krīze, nekustamā īpašuma tirgus teju apstājās, bet par projektā jau paveiktajiem darbiem L.Kaca nolēma nemaksāt. Ja tomēr kādu samaksu izdevās “izspiest”, tad tikai skaidrā naudā, protams, bez jebkādas nodokļu maksāšanās.

Kad parādi sāka spiest sadarbības partneri, tas nolēma pārdot vairākus zemesgabalus šajā īpašumā un par iegūto naudu norēķināties ar apakšuzņēmējiem. Uzzinot par zemes pārdošanu, L.Kaca paziņoja, ka ir apkrāpta, ka zeme pārdota zem tirgus vērtības, bet viņa no naudas nav saņēmusi ne centa. Rezultātā L.Kaca vērsās policijā un pret sadarbības partneri tika ierosināta krimināllieta par krāpšanu lielā apmērā.

Nekādi argumenti par nodarītajiem zaudējumiem un nepildītajiem solījumiem ieguldīt finanses projektā netika sadzirdēti. L.Kaca palika pie sava – zeme pārdota nelikumīgi (tas nekas, ka pati bija izsniegusi pilnvaru, kas ļāva zemi atsavināt), viņa ir cietusī, turklāt vēl viņai pienākas morālā kompensācija.

Paralēli kriminālprocesam noritēja arī vairāki civilprocesi, kuru rezultātā L.Kaca savu zemi atguva. Ātri tika nodibināts jauns uzņēmums, kas strīdīgajā teritorijā tikpat ātri attīstīja “jaunu” projektu ar jaunu nosaukumu. Bet sadarbības partnera pārstāvis peļņas vietā saņēmis reālu brīvības atņemšanu uz diviem gadiem un sešiem mēnešiem, savukārt viņa uzņēmums – zaudējumus tūkstošiem eiro apmērā.

Mērķis krimināllietas ierosināšanai, protams, nebija panākt morālo kompensāciju no apsūdzētā vai cīnīties par taisnīgumu šajā pasaulē, bet gan pavisam merkantils – proti, nemaksāt bijušajam sadarbības partnerim (apsūdzētajam, nu jau notiesātajam) līgumā noteiktos procentus no peļņas no nekustamo īpašumu pārdošanas, kas šobrīd pārsniedz miljonu eiro. Kā saprotams – ja cilvēks ir atzīts par vainīgu, pietam cietumā, viņam vairs nekas nepienākas. Tā teikt – mērķis attaisno līdzekļus.

Kā šis, tā arī citi piemēri mūsu valstī joprojām apliecina to, ka nereti biznesa “veiksmi” lielā mērā nosaka nevis inovatīva ideja, talants un darbs, bet gan sakari specdienestos. Ja deviņdesmitajos biznesa strīdus risināja "po poņatijam", tad šobrīd lietā tiek likta ietekme tiesībsargājošajās iestādēs, kas ir pat sliktāk, jo cietušajam nav pie kā vairāk vērsties. Pēdējais bastions ir 4. vara – masu mediji, bet vai ar to pietiek, lai atgūtu biznesu un reputāciju vai atceltu cietumsodu?


[1] https://www.apollo.lv/6788689/no-zemniekiem-izkrapta-sarazota-produkcija-vismaz-100-000-eiro-apmera

[2] https://www.la.lv/producents-millers-parmet-rigas-namiem-finansejuma-piesavinasanos

[3] https://skaties.lv/sports/basketbols/latvija-un-pasaule-basketbols/panema-un-uzmeta-jurmalas-dome-piekrapj-savu-basketbola-komandu/

[4] https://www.tvnet.lv/5005453/aptauja-34-latvijas-iedzivotaju-uzskata-ka-reiderisms-ir-izplatita-paradiba-latvija

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

“Ganāmpulkam” pieaugot, aug pieprasījums pēc “ganītājiem”

FotoKoronavīruss ir izraisījis ne mazums diskusiju un viedokļu sadursmju gan speciālistu aprindās, gan sabiedrībā. Taču arvien biežāk parādās atsevišķi eksperti visās jomās, kas nevis iepazīstina sabiedrību ar dažādiem viedokļiem un cenšas paskaidrot, ap ko tad īsti diskusijas griežas, bet izmanto situāciju savu reitingu un popularitātes celšanai. Tā vien šķiet, ka rajonā līderu pozīcijās izvirzījies jauns sabiedriskās domas “ganītājs”. Aldis Gobzems pēdējo nedēļu laikā “spridzina” ar turbo jaudu. Viņš ne vien aicina ignorēt drošības pasākumus COVID-19 ierobežošanai, bet arī mudina lūgties.
Lasīt visu...

12

Jautājums – kāda ir C19 Pasakas morāle? Kāds ir Lāsts?

FotoUz kādas vientuļas salas vārdā Pasaule dzīvoja 100 ciltis (Valstis), kuras vadīja Valdnieki, un viens Burvis (baņķieris). Burvis bija vienīgais, kas prata radīt naudu no gaisa, viņš to radīja, lai aizdotu tiem Valdniekiem, kas Burvi spēja pārliecināt, ka viņi spēs naudu ar procentiem atdot noteiktā laikā. Tā Burvis izgudroja naudu, pār kuru valdīja Valdnieki, savstarpēji norēķinoties ar citiem Valdniekiem.
Lasīt visu...

21

Signāls

FotoVai maskas lietošana pēc koloniālās pārvaldes lēmuma ir medicīniski pamatota? Drīzāk nē nekā jā. Kādēļ tad cilvēki liek uz sejas to? Jo viņiem ir bailes. Bailes tikt izsēdinātiem no transporta, bailes tikt administratīvi sodītiem. Tās ir bailes no varas.
Lasīt visu...

21

Maskai nav nekāda sakara ar valdības gāšanu

FotoReāli fakti - Covid19 ir lipīgs, paaugstinās temperatūra, pazūd oža, bezspēks utt. Iespējams, daudzi jau ir pārslimojuši bez acīmredzamiem simptomiem vai komplikācijām. Manā paziņu lokā viena persona ir mirusi, viena atrodas karantīnā. Tā nav nekāda izklaide izslimot šo “zarazu”.
Lasīt visu...

21

Nevienam nevajadzētu būt tiesībām lemt par cita cilvēka dzīves vērtību

FotoŠogad ir apritējuši 10 gadi, kopš Latvijas Republikā ir stājies spēkā likums “Par Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām”, un 5 gadi, kopš Labklājības ministrija īsteno Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansētu projektu deinstucionalizācijas (DI) jomā. Un kāpēc par šo nozīmīgo tēmu runāju tieši tagad, jo 10. oktobrī visā pasaulē tika atzīmēta Pasaules Garīgās veselības diena.
Lasīt visu...

12

Krīzes brīdī pacientus šķiros…

FotoTātad Latvija tagad ieviesīs praksi, kādu it kā pielieto daudzās pasaules valstīs, kad krīzes apstākļos šķiro pacientus – kurus ir vērts ārstēt, kurus ne. Bet cik daudz ir to pasaules valstu, kuras būtu tik ļoti okupantu pārpildītas kā Latvija? Lūk, tas ir jautājums.
Lasīt visu...

21

Priekšlikumi Latvijas Republikas Ministru prezidentam K.A. Kariņam: ierosinu pilnībā pārtraukt jaunu klientu ievietošanu valsts sociālās aprūpes centros

FotoViena no tiesībsarga funkcijām ir veicināt privātpersonas cilvēktiesību aizsardzību , kas ir īpaši būtiski attiecībā uz mazaizsargātajām personu grupām. Tādēļ par vienu no prioritātēm savā darbībā tiesībsargs jau vairākus gadus izvirza personu ar īpašām vajadzībām tiesību aizsardzību. Starptautisko cilvēktiesību mērogā par vienu no pamatdokumentiem ir atzīstama Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām, kura Latvijā stājās spēkā 2010.gada 31.martā. Saskaņā ar likuma „Par Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām” 2. pantā noteikto šīs konvencijas ieviešanu Latvijā koordinē Labklājības ministrija, bet tās īstenošanu pārrauga Tiesībsarga birojs.
Lasīt visu...

12

Nevis masku nēsāšana, bet gan C19 pneimonija ierobežo tavu brīvību

FotoVai man ir pazīstamie, kuri slimo vai ir miruši no C19** infekcijas? Vai tas, ka es strādāju reanimācijā ar īpaši smagiem pacientiem, kuriem ir uzstādīta C19 infekcijas diagnoze, ļauj man atbildēt uz pirmo jautājumu "Jā!"?
Lasīt visu...

12

Covid19 spilgti izgaismojis melnus plankumus Latvijas medicīnā, bet, iespējams, krīze Baltkrievijā pavēra ceļu to lāpīšanai

FotoKaut arī no 3. jūnija oficiāli ir pieejami visi valsts apmaksātie plānveida ambulatorie un stacionārie veselības aprūpes pakalpojumi, vēl joprojām rindas uz tiem var pārsniegt pat 9 mēnešus. Daļēji šo situāciju sekmēja pilnīga ambulatoro iestāžu slēgšana uz trim nedēļām šī gada aprīlī, bet situāciju iespaidoja arī hroniskais ārstu trūkums pilnīgi visās Latvijas medicīnas iestādēs.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas KDLO dienas ir skaitītas: Putina 5. pants nedarbojas

Nav noslēpums, ka Kaukāzs vienmēr ir bijis ne visai sagremojams kumoss ne tikai cara laiku Kremlim, bet...

Foto

Taksometru sektorā ēnu ekonomika zeļ un plaukst

Kurš gan nav pieradis, ka politiķi sola, pēc tam atkal sola un tad jau politiķi mainās – pirmo solītāju...

Foto

Satversmes tiesa lēmusi atcelt iepriekšējo praksi, piedzenot parādus un kompensācijas par bojātiem dabasgāzes skaitītājiem

Jau šī gada martā sabiedrība tika informēta par spriedumu, kurā Satversmes tiesa...

Foto

Kam kalpo Latvijas žurnālistikas vaļi?

Es gaidīju pirmdienu. Man no prāta neiziet skaitlis 200. Līdzīgi kā Berlīnē “30 tūkstoši” un Roberta Kenedija Jr. publicētie foto, kurus...

Foto

Cerams šī vēstule par iespējamiem nodarījumiem autoriem nonāks pie adresāta: atklāta vēstule Latvijas Republikas kultūras ministram

Rakstu Jums kā vienkāršam cilvēkam, negribu vērsties pie amatpersonas uzslāņojumiem....

Foto

Viendzimumu attiecību regulējums – postmodernās un vecās Eiropas sadursme

Ceturtdien LTV raidījumā "Šodienas jautājums" tika apspriesta klasisko un viendzimuma partnerattiecību problemātika. Politiķu un žurnālistes diskusijā parādījās...

Foto

Prātojums par uzvaru cīņā pret noziedzību un netīrību

Regresīvos vecos laikos bija tāds populārs jociņš par kādas vārdā nesauktas kopienas pārstāvi, kurš mēģinājis atradināt savu ķēvi...

Foto

Vakcinēšanās - glābiņš vai spriedums?

Šī gada 1.oktobrī stājies spēkā 29.septembrī pieņemts lēmums, kurš attiecas uz lielu sabiedrības daļu, bet perspektīvā - uz mums visiem. Lēmums...

Foto

Par maratonu un Covid19

Godātie Veselības ministrijas, SPKC, Rīgas domes, Rīgas satiksmes, AirBaltic un lidostas Rīga darbinieki! Mediķiem un transporta darbiniekiem šis ir bijis īsts baigais gads. Visu cieņu “frontlainiešiem” un...

Foto

Citu valstu mediji pārņem Latvijas informatīvo telpu

Bez atbilstoša valsts atbalsta komercmedijiem vietējā satura ražošanai 2021.gadā Latvijas informatīvo telpu pārņems Krievijas politiskajām interesēm atbilstošs saturs. Citu...

Foto

Atklātā vēstule par Zemgales vienīgā atkritumu apsaimniekošanas poligona “Brakšķi” saglabāšanu tautsaimniecības interesēs

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā “Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas...

Foto

Makrona nepārliecinošā spēle ar Krieviju: ieradies nomierināt Baltiju, viņš to it nemaz neizdarīja

“Ceļš uz elli ir bruģēts ar labiem nodomiem” — šis britu sakāmvārds nāca...

Foto

Atkritumu poligoni kā nacionālās drošības jautājums, jeb Kāpēc likvidēt Zemgales vienīgo atkritumu apsaimniekošanas poligonu ir riskanti

Ir publiskots VARAM sagatavotais informatīvais ziņojums “Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas...

Foto

Tiesiskums ieviests, tagad mūs interesē lielveikali

Lai veicinātu plašāku Latvijas izcelsmes produkcijas īpatsvaru mazumtirdzniecības lielveikalu ķēdēs, Jauno konservatīvo Saeimas deputāti šodien tikās ar "Maxima Latvija" pārstāvjiem....

Foto

Vai tiešām iemeslu pietrūkst, lai izietu ielās?

Ir daļa cilvēku, kuri joprojām nesaprot, kas ir iemesls, lai 10.oktobrī izietu ielās. Nesaprot, jo ir pierasts neko nedarīt...

Foto

Saucēja balss tuksnesī

Žurnālista Bojāra raidījumā “Aizliegtais paņemiens” par Jencīša draudzi “Kristus pasaule” parādīja, cik viegli cilvēki ir psiholoģiski manipulējami, pakļaujami. Un šī nav vienīgā sekta,...

Foto

Farss ar baltkrievu IT kompāniju „uzņemšanu”

"Kapitālā remonta" sakarā pirmais mani tā pamatīgi sasmīdināja premjers KK. Viņš bija "norijis" LIAA jaunā vadoņa naivi izmesto "ēsmu" par...

Foto

Ja jums gadījumā bija kādas šaubas, Latvijas finanšu sistēmas sakārtošana ir bijusi veiksmīga

Es pievienojos šodienas konferences vienai no galvenajām tēzēm, ka banku kā finanšu institūciju...

Foto

Putina vakcīna ir instruments sabiedrības iegrožošanai

Koronavīrusa (Covid-19, C-19 – sauciet, kā gribas) pandēmija pasaulē cilvēkus ir padarījusi ļoti uzmanīgus, pat nedaudz bailīgus. Ikdienas dzīve, kādu...

Foto

Reira autoratlīdzību ierosinājumi faktiski ir kaitniecība pret grāmatniecības nozari, valodu un kultūru

Latvijas Grāmatizdevēju asociācija Finanšu ministrijas piedāvātos ierosinājumus izmaiņām autoratlīdzību aplikšanai ar nodokļiem uzskata par...

Foto

Lai visai pasaulei varētu parādīt „noderīgāku realitāti”

Vēl viens notikums ar Holivudas blokbasteram līdzīgu sižetu nesen izvērsās vienā no Minskas ielām. Daudzi no mums redzēja video, kurā...

Foto

Vecuma ierobežojumi kreditēšanas jomā, jeb vai banka var senioriem atteikt piešķirt kredītu

Vērojot tendences kreditēšanas tirgū Eiropā, secināms, ka liela daļa kredītiestāžu, lai iespējami izvairītos no...

Foto

Mūsu galvās bija šīs vēsturiskās zemes, un šis likumprojekts tagad piedāvā to konkretizēt, lai latvietība nebūtu plakana

Šodien es iesniedzu izskatīšanai Saeimā likumprojektu “Latviešu vēsturisko zemju...

Foto

Daži jautājumi Latvijas Afganistānas veterānu cēzaram - Gunāram Rusiņam

Saistībā ar interviju, kuru jūs nesen sniedzāt par Andreja Mediņa  militāro dienestu, es dažus jautājumus vēlos uzdot...

Foto

Pandēmija, infodēmija un multilaterālisms: runa ANO Ģenerālās asamblejas 75. sesijā

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Ekselences, cienījamās dāmas un godātie kungi! Vispirms vēlos apsveikt V. Bozkira kungu...

Foto

Šuplinskas kundze, atkāpieties, jūs dzīvojat citā realitātē

Matemātikas skolotāju trūkuma dēļ pirmo mācību stundu šajā priekšmetā tikai pagājušajā nedēļā aizvadīja Rīgas 40. vidusskolas sesto klašu skolēni....

Foto

Par "Turaidas kvartālu" samaksātā nekustamā īpašuma nodokļa apjoms ir palielinājies, nevis samazinājies

Latvijas televīzijas raidījumā "De Facto" izskanējušais apgalvojums, ka SIA "MC Turaida Property", kam pieder...

Foto

Es negribu lēkt acīs ļoti cienītajam ministram, no kā tik daudz kas ir atkarīgs: lai muzejs paciešas

Manā citādi harmoniskajā un priecīgajā dzīvē ir bijušas tikai...

Foto

Sankcijas. Retorika un realitāte

Šī gada 5.septembrī portālā Pietiek.com tika publicēts nezināma autora raksts ar nosaukumu „Kāpēc tika indēts Navaļņijs”. Rakstā citstarp tika pieminētas rietumvalstu līdz...

Foto

Kad, kurā brīdī, aiz kurām durvīm un kurš apstiprina līdzfinansējumu „tautas sportam”?

"Tautas sports to summu nemaz nevar apēst," sabiedriski nozīmīgu tautas sporta pasākumu atbalstam paredzēto...

Foto

Lūdzu, uzvedieties tiesiski un nekaitējiet Latvijas kapitāla tirgus reputācijai

Ņemot vērā publiskajā telpā pieejamo informāciju par 22.09.2020. plānotajām AS "Olainfarm" akcionāru sapulcēm un Finanšu un kapitāla...

Foto

Ko tad mēs darīsim, „izejot ielās”?

Man bieži tiek uzdots jautājums – ko tad mēs darīsim, “izejot ielās”? Viens kungs rakstīja, ka viņš katru dienu esot...

Foto

„Ņevinovataja ja...”

Vakardien no plašsaziņas līdzekļiem uzzināju, ka “Saskaņas” valde pieņēma lēmumu izslēgt mani un manu kolēģi Ļubovu Švecovu no partijas. Sakarā ar šo ziņu es...

Foto

Šie biedri mums vairs nav nekādi biedri

SDP "Saskaņa" Rīgas nodaļa nolēmusi no partijas par Statūtu pārkāpumiem izslēgt divus biedrus - Vjačeslavu Dombrovski un Ļubovu Švecovu....

Foto

Notikumi Baltkrievijā - divu sistēmu sadursme

Lai kā mums gribētos domāt, ka notikumi Baltkrievijā ir šīs valsts iekšējā lieta un attiecas tikai uz tās iedzīvotājiem, tie...

Foto

Jāizbeidz apgrūtinošās attiecības ar „plinšu sievām”

Uzskatu, ka ir pārkāptas robežas. Kad viens partijas biedrs par citu saka, ka tas ir "jānovāc" un uzsver, ka "man...

Foto

Kā prokurore Dace Lapinska izpilda “pasūtījumus”

Jaunais ģenerālprokurors Juris Stukāns jau ir paudis kritiskus vārdus par prokuroru kvalifikāciju un iestājas par nepieciešamību paaugstināt prokuroru zināšanu līmeni....

Foto

Vājprāts, kas šobrīd pārņēmis ASV

Džordžs Floids mira, kad policija viņu aizturēja 25.maijā. Kopš tā laika ar viņa vārdu ir notikušas nekārtības vairāk nekā 2000 ASV...

Foto

Es tikai brīnos, līdz kādam līmenim tiks degradēts parlaments

Kā Jums šķiet, kā Saeimas priekšsēdētāja Mūrnieces kundze un Saeimas drošības dienests reaģēja uz šo manu ziņu?...