„Panorāma” ir esošās varas propagandas rupors ar mērķi novērst sabiedrības uzmanību no reālās dzīves šeit un tagad Latvijā
Aldis Gobzems17.08.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Otro vakaru noskatījos Panorāmu. Gribēju saprast, vai nekļūdos, sakot, ka visi, kuri skatās Panorāmu, ir safrizētas tukšpauru aitas. Pēc teorijas tam būtu jābūt ziņu raidījumam, bet tā ir primitīva propaganda tukšpauru auditorijai.
Trīs sižeti par karu. Pusgadu no kara sākuma. Pat pieņemot, ka tās ir ziņas, kvalificēt var kategorijā “vecas ziņas”. Skaidrs, ka trīs sižeti par karu ir tikai tamdēļ, lai masētu smadzenes. Nevis trīs sižeti par to, kas izdarīts siltumapgādes jomā, par netīro Rīgu un faktu, ka nozog miljonus pat uz pieminekļa nojaukšanu.
Tālāk Aglona. Atkal kara kontekstā. Nevis par kristiešu svētkiem, salīdzinājumi par citām valstīm, bet tupa mauc priekšā uzrakstītu propagandas tekstu, kam nekāda sakara nav ar kristietību. Starp citu, karo savā starpā kristieši, par to arī ne vārda.
Panorāma ir esošās varas propagandas rupors par nodokļu maksātāju naudu ar mērķi novērst sabiedrības uzmanību no reālās dzīves šeit un tagad Latvijā.
Ā, tad seko murgains sižets (pēc kara sižetiem) par Afganistānas sieviešu tiesībām. Pašiem nav, ko ēst, bet aktuālu problēmu atraduši, cīnīsies tagad par Afganistānas sieviešu tiesībām. Sieviešu izglītība Afganistānā 2.5 min. Bet kāpēc nav par Kongo vai Tanzānijas sieviešu tiesībām, tur viss labi? Tad vēl - kaut kādi Baltkrievijas bēgļi ziņo… ja karš nebeigsies, tad Baltkrievijai arī vāks.
Un tas viss 12 minūtēs! Ap to laiku tante Bauskā ar adīkli un brošu ir iztukšpaurēta pēc pilnas programmas. Visa dzīve Latvijā, korupcija, varas arogance pret tautu, netīrība, alkoholisms, nesaimnieciskā Rīgas vadība, izbijis čekists taisās par premjeru, tas viss vienalga, ka tik nav karš Ukrainā. Sīrijā, Palestīnā, Āfrikā, Tuvajos Austrumos - tas pie d…sas. Tur var bliezt.
Tālāk nākamais sižets par Salmanu Rušdi. Rakstnieks ASV, kas sašauts un pieslēgts plaušu ventilatoram.
Tālāk. Erevānas tirgū sprādziens. 20.14 (precīzs laiks) beidzot Latvijas ziņas. Par kombainu, kas aizdedzies. Nē, šis nav humora raidījums. Tā ir Vremja labākajās tradīcijās ieturētā Panorāma.
Tātad sabiedriskais medijs par nodokļu maksātāju naudu tikai 15. minūtē pievēršas Latvijas ziņām. Un tad arī svarīgākais ir degošs kombains. Piekritīsiet, ka tas ir, maigi izsakoties, pilnīgs sviests.
Bet īstenībā tas nav nejauši. Tas ir apzināti, lai novērstu sabiedrības uzmanību no būtiskā. Un klajas propagandas uzdevums ir tieši tāds.
Panorāma jau sen vairs nav ziņas pēc definīcijas. Man pietika ar diviem vakariem, lai saprastu, ka Panorāmu skatās pilnīgi stulbi cilvēki. Visi, kuri skatās Panorāmu, neciena ne sevi, ne savu valsti. Bet ir tikai safrizētas tukšpauru aitas varas vajadzībām.
Post Scriptum. Panorāmā, protams, nebija sižeta par to, ka uz vandālisma, apzīmētu un nodrupušu māju fona pašā Rīgas centrā 200 metrus no Brīvības pieminekļa cilvēkiem ar kustību traucējumiem sabiedriskā transporta pieturā nav pat kur apsēsties.
Seko mums 
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.