Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc nogudījumu apjoma astotajai lielākajai Latvijas kredītiestādei Norvik banka mēneša laikā jāpalielina savs pamatkapitāls par aptuveni 50 miljoniem latu, citādi var nākties lemt par tās darbības apturēšanu, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, ko otrdien vilcinājās komentēt pati banka, bet vismaz daļēji apstiprināja banku uzraugi.

Valsts garantēto noguldījumu apjoms Norvik bankā ir aptuveni 204 miljoni latu, kas ilustrē bankas problēmu iespējamās sekas valsts finanšu sistēmai. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Brazovskis, apstiprinot, ka problēmas ar Norvik eksistē, Pietiek noraidīja iespējamos pārmetumus par nepietiekamu bankas uzraudzību.

FKTK jau jūnijā, reaģējot uz pazīmēm par Norvik kapitāla nepietiekamību, noteikusi bankai ierobežojumus, faktiski apturot kredītu izsniegšanu, uzsver Brazovskis, par kura pārapstiprināšanu amatā ceturtdien jābalso Saeimai. "Tā nav ne drāma, ne traģēdija. Ir problēma, un mēs strādājam, lai tā tiktu atrisināta," saka FKTK otrā persona. Pati banka otrdien uz Pietiek lūgumu komentēt šīs ziņas kavējās, solot atbildēt tuvāko dienu laikā.

Brazovskis nenoliedz Pietiek rīcībā esošo informāciju, ka FKTK jau trešo mēnesi Norvik bankā veic pastiprinātu uzraudzību. Viņš ir pārliecināts, ka saskaņā ar to grafiku, kas apstiprināts sarunās ar bankas īpašniekiem, Norvik spēs izpildīt FKTK prasību par pamatkapitāla palielināšanu. Jautāts, vai runa varētu būt par aptuveni 50 miljoniem latu, ko Pietiek minējuši ar banku sfēru saistīti cilvēki, Brazovskis piekrītoši pamāj.

FKTK padomes priekšsēdētāja vietnieks noraida aizdomas, ka Norvik problēmas, par kurām banku aprindās runā jau nedēļām ilgi, tiek "kušinātas", lai neradītu papildu jautājumus par nepietiekamu banku uzraudzību, kas varētu vēl vairāk apdraudēt viņa pārvēlēšanu amatā. "Man nav jēga kaut ko kušināt, es mēģinu to problēmu risināt, un pēc tā grafika, kāds ir apstiprināts, tas ir iespējams. Tuvākajā mēnesī viņiem [Norvik] tas ir jāizdara [par vairākiem miljoniem latu jāpalielina pamatkapitāls]," savu pozīciju skaidro Brazovskis.

FKTK otrā persona nekomentē Pietiek rīcībā esošās ziņas par faktisko situāciju ar Norvik bankas kapitāla nepietiekamību, kā arī spekulācijas ap bankas iespējamiem pircējiem. Tieši jauna investora piesaiste tiek uzskatīta par Norvik glābiņu, bet ziņas par pārdošanas darījuma izredzēm, kur sarunās figurē viens no Ungārijas bagātākajiem baņķieriem, ir pretrunīgas.

Bankas problēmas pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas sākušās pēc tam, kad finanšu grūtībās nonākuši un Norvik pamatkapitāla atbilstību likumā noteiktajam un banku uzraugu prasītajam līmenim nav spējuši nodrošināt Norvik lielākie īpašnieki - Islandes Straumborg grupa. Šobrīd notiek aktīvi centieni piesaistīt jaunu stratēģisko investoru, kurš varētu atrisināt bankas problēmas, bet vērtējumi par izredzēm situāciju noregulēt atšķiras. Pēc vairāku banku sfēras pārstāvju teiktā, Norvik risina sarunas ar vienu no Ungārijas bagātākajiem cilvēkiem, vietējās Granit bank īpašnieku un nekustamo īpašumu projektu attīstītāju Šandoru Demjanu. Neoficiāli izskan, ka pēc tam, kad potenciālā investora pasūtītajā due diligence atklājies, ka kapitāla nepietiekamība varētu būt vismaz divtik lielāka, nekā to konstatējuši Latvijas banku uzraugi, darījums apstājies.

Otrdienas vēlā vakarā, pēc Pietiek publikācijas izplatītā paziņojumā FKTK gan apgalvoja, ka "jau piesaistīts labi pazīstams ungāru investors Šandors Demjans, kurš pamatkapitālā ieguldījis vairāk nekā 5 miljonus eiro un ieguldīto daļu plāno palielināt atbilstoši apstiprinātajam grafikam".

Taču uz Pietiek jautājumu, kā FKTK var apliecināt, ka tās minētie 5 miljoni bankas pamatkapitālā patiešām ieguldīti, komisijas preses pārstāve nespēja sniegt skaidru atbildi un otrdien pēc desmitiem vakarā ieteica par šo jautājumu "sazināties ar banku".

Savukārt banka otrdienas vēlā vakarā paziņoja, ka tai esot "apmaksāts pamatkapitāla palielinājums  par vairāk kā 11,6 miljonu  eiro. Pamatkapitāls palielināts, piesaistot nozīmīgu ārvalstu investoru no Ungārijas". Pēc palielinājuma reģistrācijas Uzņēmumu reģistrā Bankas apmaksātais pamatkapitāls būšot Ls 65 568 589.

Ungāru investors Demjans ir attīstītājkompānijas TriGranit Development Cooperation priekšsēdētājs un uzņēmuma TriGranit Development Limited akcionārs, kā arī Ungārijas bankas Granit Bank īpašnieks.

FKTK paziņojumā tiek citēts komisijas priekšsēdētājs Kristaps Zakulis: "Līdz šim jau veikti pienācīgi soļi, piesaistot stratēģisko investoru AS Norvik banka, kas ļaus nodrošināt bankas ilgtspējīga biznesa attīstību. Investora piesaistes process notiek ciešā FKTK uzraudzībā." Pamatkapitālā ieguldītie līdzekļi tikšot izmantoti, lai stiprinātu bankas kapitālu un bankas pozīcijas gan vietējā, gan starptautiskajā tirgū.

Vadoties pēc Lursoft datubāzē pieejamajā Norvik bankas 2011. gada pārskatā norādītā, pērnā gada beigās bankas pamatkapitāls bija 37,3 miljoni latu, kā arī šim pārskatam pievienotajā vadības ziņojumā minēts, ka 2012. gada martā izsludināta pamatkapitāla palielināšana par 15 miljoniem latu. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, bankas pamatkapitāla palielināšanu par 15 miljoniem latu pieprasījusi FKTK, kas arī izdarīts.

Tomēr vēlāk banku uzraugu pārbaudē atklāts, ka Norvik banka šīs prasības izpildei realizējusi neatļautu shēmu un šī pamatkapitāla palielināšana bijusi fiktīva. Proti, pamatkapitāla palielināšanai izmantota shēma ar aizdevumu trešajai personai, kas no pašas Norvik bankas iegūto aizdevumu nodevusi bankas akcionāru rīcībā, kuri to tālāk izmantojuši pamatkapitāla palielināšanai. Faktiski tas nozīmē - FKTK atklātā kapitāla nepietiekamības problēma pēc būtības nav atrisināta.

Reaģējot uz to, FKTK pieprasījusi veikt jaunu pamatkapitāla palielināšanu, šoreiz par aptuveni 36 miljoniem latu. Kopsummā runa ir par aptuveni 50 miljonu latu nepieciešamo injekciju bankas pamatkapitālā, ko sarunā ar Pietiek negribīgi apstiprināja arī Brazovskis. FKTK minētie 5 miljoni eiro un pašas bankas minētie 11,6 miljoni eiro ir tikai daļa no šīs summas.

Pēc aktīvu apmēra 2011. gada beigās Norvik banka bija 10.-11. lielākā starp visām Latvijas bankām, bet noguldījumu apmēra ziņā ierindojas 8. vietā. Kā liecina Latvijas Komercbanku asociācijas dati, Norvik bankas tirgus daļa veido 3%. Bankas kontrolpaketes (51,3%) īpašnieks kopš 2006. gada ir Islandes uzņēmums Straumborg ehf, pārējās bankas akcijas pieder diviem uzņēmējiem Jurijam Šapurovam un Andrejam Svirčenkovam (katram pēc Lursoft datiem pieder pa 19,77%). Pirms islandiešu investora piesaistīšanas Norvik bankas kontrolpakete piederēja vairākiem vietējiem miljonāriem, kuri pārstāv Mono grupu, bankas nosaukums bija Lateko banka. Tieši Šapurovs esot galvenais sarunu vedējs īpašnieku kontaktos ar banku uzraugiem un iespējamajiem investoriem.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

FotoVēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Lasīt visu...

21

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

FotoDrošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Lasīt visu...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...