papildināts - Flika konfidenciālā vēstule: katra diena airBaltic var izrādīties liktenīga; aizdomas par valdības noziedzīgu bezdarbību
L. Lapsa14.09.2011.
Komentāri (85)
Iesaki rakstu: 
Aviokompānijas airBaltic stāvoklis ir daudz kritiskāks, nekā to līdz šim sabiedrībai atklājusi Valda Dombrovska valdība, un faktiski katra nākamā diena tai var izrādīties liktenīga, - tas izriet no uzņēmuma vadītāja Bertolta Flika konfidenciālās vēstules, kas datēta ar 13. septembri un adresēta LR ģenerālprokuroram, KNAB vadībai, kā arī Ministru prezidentam un satiksmes ministram. Pietiek pilnībā publisko šo vēstuli, no kuras izriet – valdība augusta beigās tikusi informēta, ka jau 2. vai, vēlākais, 5. septembrī uzņēmuma darbība var vienkārši beigties, taču uz šo brīdinājumu nav reaģējusi, nostādot airBaltic uz pilnīga kraha sliekšņa.
„airBaltic valde ļoti regulāri informē Latvijas valsts pārstāvjus par kritisko situāciju aviosabiedrībā un katru dienu meklē risinājumus airBaltic darbības uzturēšanai. Pašreiz tiek izmisīgi meklētas iespējas optimizēt reisus, izmantojot airBaltic valdes biznesa un sadarbības kontaktus un sakarus tiek vestas pārrunas ar lidostām, kurām airBaltic ir parādā par pakalpojumu sniegšanu un saņem regulārus brīdinājumus par lidostu servisa pārtraukšanu, katru dienu tiek vestas sarunas ar gaisa kuģu nomas kreditoriem, u.t.t.,” vēstulē atzīst Fliks.
Kā atzīts vēstulē, gals airBaltic lidojumiem varēja pienākt jau 5. septembrī: „Nav ne mazāko šaubu, ka gadījumā, ja airBaltic nebūtu strikti noteiktajā termiņā norēķinājusies ar gaisa kuģu nomas kreditoru līdz piektdienas, 2011.gada 2.septembra plkst. 19:00, airBaltic darbība jau būtu faktiski izbeigta un paralizēta jau līdz pirmdienai, 5.septembrim dēļ visas airBaltic flotes lietošanas tiesību atņemšanas no kreditoru puses.”
Tas bijis skaidrs pēc tam, kad 26. augustā airBaltic valde saņēmusi saistību pārkāpuma paziņojumus (parāda summa - 4 072 846 ASV dolāri), par to, ka maksājuma neveikšanas gadījumā 2. septembra vakarā stāsies spēkā pienākums pārtraukt jebkādus lidojumus ar airBaltic nomātajām lidmašīnām jebkurā pasaules vietā.
„Aviācijas industrijā šādam lidojumu piespiedu apturēšanas paziņojumam (grounding notice) noteiktajā laikā nekavējoties seko gaisa kuģa izņemšana no nomnieka (kā airBaltic) valdījuma un iznomātāja norīkoti piloti pārņem un nogādā gaisa kuģi iznomātāja norādītā vietā. Gaisa kuģu iznomāšanas tirgū visi galvenie tirgus dalībnieki praksē nekavējoties apmainās ar informāciju un, piemēram, viena gaisa kuģa lidojumu apturēšanas gadījums faktiski jau tuvāko stundu laikā izraisa ķēdes reakciju, jo atbilstoši industrijas standartam noslēgtajiem līgumiem šāds gadījums dod tiesības arī citiem iznomātājiem nekavējoties uzsākt pārņemt valdījumā arī viņu iznomātos gaisa kuģus,” paskaidrots vēstulē.
Dombrovska valdība, kā izriet no Flika vēstules, nekādi uz šo situāciju nav reaģējusi, un, tikai pārdodot akcijas, ko tagad valdība pārmet Flikam, „airBaltic valde piesaistīja finansējumu situācijā kad airBaltic jau bija saņēmusi pēdējo juridisko brīdinājumu no kreditora - gaisa kuģu iznomātāja”.
Tāpat airBaltic saņēmusi vēl trīs citus brīdinājumus – par parādu 693 tūkstošu dolāru, par parādu 1,5 miljonu dolāru un par parādu 5,237 miljonu dolāru apmērā. „Lieki būtu vēl norādīt, ka visas iepriekš minētās gaisa kuģu iznomātāju / līzinga devēju firmas ietilpst lielu starptautisku finansēšanas korporāciju sastāvā un ļoti strikti seko saistību izpildei no nomnieku puses un nekavējoties izmanto savas tiesības. Šādā situācijā absolūti vieglprātīgi un bezatbildīgi ir politisko darbinieku lokā dzirdētie komentāri, ka visus gaisa kuģu iznomātājus faktiski kontrolē pati airBaltic. Tā ir absolūta nepatiesība. airBaltic nepieder neviens gaisa kuģis, visi ir iznomāti no aviācijas biznesā labi pazīstamu finanšu korporāciju puses un to darbību airBaltic nekādā veidā nevar ietekmēt,” teikts vēstulē.
Kā izrādās, par radušos situāciju, kas varēja novest pie airBaltic darbības beigām jau septembra sākumā, nekavējoties ticis informēts gan satiksmes ministrs Uldis Augulis, gan citas amatpersonas: „airBaltic valde regulāri informē akcionārus par situāciju un arī savā 2011.gada 27.augusta vēstulē Nr. 08.11.985 Latvijas Republikas Satiksmes ministrijai, airBaltic privātajam akcionāram un airBaltic padomes priekšsēdētājai (vēstules kopiju lūdzu skatīt pielikumā) kārtējo reizi ziņoja par kritisko situāciju saistībā ar gaisa kuģu iznomātāju brīdinājumiem. Turpmākajās dienās Latvijas valsts kā airBaltic akcionārs uz vēstuli neatbildēja un nepauda gatavību piedalīties airBaltic akcionāru iespējamajā ārkārtas sapulcē, lai pieņemtu konkrētu lēmumu par sabiedrības pamatkapitāla palielināšanu. airBaltic rīcībā nebija finanšu līdzekļu gaisa kuģu iznomātāju prasību izpildei.”
Saskaņā ar Flika vēstuli, ja pati airBaltic vadība nebūtu atradusi papildu finansējumu, pārdodot akcijas, uzņēmums jau faktiski būtu beidzis darbību: „Ja, sākot ar 2011. gada 2.septembra plkst. 19:00 pēc Latvijas laika un turpmākajās stundās airBaltic būtu zaudējusi visu tās floti, airBaltic avio satiksmes apturēšana izraisītu haosu, nekārtības starptautiskajā lidostā Rīga, milzīga apjoma pasažieru braucienu atcelšanu un tamlīdzīgas ļoti negatīvas sekas. Protams, airBaltic komercdarbības nekavējoša apturēšana padarītu bezvērtīgus un faktiski neatgūstamus arī airBaltic akcionāru ieguldījumus airBaltic, jo airBaltic atlikušo kustamo mantu un gaisa kuģu rezerves daļas nekavējoties pārņemtu airBaltic nodrošinātie kreditori.”
Pietiek pagaidām nav izdevies uzzināt, kā šos jaunatklātos faktus komentē satiksmes ministrs Augulis un Ministru prezidents Dombrovskis.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
