Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Satversmes tiesa (ST) piektdien nolēma izskatīt lietu par valodas referenduma atbilstību Satversmei, tomēr vienlaikus noraidīja Saeimas deputātu lūgumu līdz sprieduma pasludināšanai apturēt 18. februārī gaidāmo referendumu. Piepildījās Pietiek prognozes, ka ST savu lēmumu neapturēt referendumu pamatos ar argumentiem, kas jau pirms 5 gadiem izskanēja, atsakot Latvijas-Krievijas robežlīguma apstiprināšanas procesu. Tā kā Centrālā vēlēšanu komisija ar savu lēmumu jau ir uzsākusi tautas nobalsošanas procedūru par otrās valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, apturot referendumu, ST iejauktos tautas likumdošanas tiesībās, paziņojot lēmumu, norādīja ST priekšsēdētājs Gunārs Kūtris.

Pietiek jau rakstīja, ka ST piektdien bija jāpieņem lēmums gan par to, vai ierosināt lietu par konstitucionālo sūdzību, kurā Saeimas deputāti no Nacionālās apvienības un Vienotības apstrīd referendumu par otrās valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, gan arī par to, vai apmierināt prasību par 18. februārī plānotā refeenduma apturēšanu. Pēc Pietiek avotu, starp kuriem ir konstitucionālo tiesību eksperti, prognozēm ST bija jāierosina lieta un turpmākos mēnešus jāvērtē šī referenduma konstitucionalitāte, bet jautājumā par referenduma apturēšanu ST lēmumam bija jābūt noraidošam un 18. februārī pilsoņiem jāļauj paust savu gribu. Šajās prognozēs, kas nu piepildījušās, Pietiek avoti atsaucās uz precedentu - ST 2007. gada 10. maija lēmumu, kurā tā noraidīja deputātu prasību apturēt Latvijas-Krievijas robežlīguma apstiprināšanas procesu.

2007. gada 10. maija rīcības sēdē, kurā tika pieņemts lēmums neapturēt robežlīguma apstiprināšanu, kas var kalpot par precedentu arī valodas referenduma lietā, piedalījās vairāki ST tiesneši, kuriem lēmums bija jāpieņem arī piektdien, - Gunārs Kūtris, Kaspars Balodis, Aija Branta un Uldis Ķinis.

Pašlaik deputāti vērsušies ST, uzskatot, ka šāds referendums par otrās valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai atbilst Satversmei, kā arī lūguši apturēt referenduma norisi līdz brīdim, kad ST pasludinās spriedumu šajā lietā, ja tā vispār tiks pieņemta izskatīšanai. Piektdien ST vajadzēja paziņot abus lēmumus - gan to, vai lieta tiek pieņemta izskatīšanai, gan to, vai līdz sprieduma pasludināšanai referenduma norise būtu apturama. Prasība par referenduma apturēšanu saistīta ar to, ka tam jānotiek jau 18. februārī, bet ST spriedums šajā lietā gaidāms ne ātrāk kā pēc pusgada.

Līdz ar to deputāti, lūdzot apturēt referendumu līdz sprieduma pieņemšanai, vērsās pie ST ar argumentu, ka, ja referendums notikšot pirms sprieduma, būšot apgrūtināta tā izpilde. Ja gadījumā referenduma rezultāts tā iniciatoriem būtu pozitīvs un Latvijā kā otrā valsts valoda tiktu ieviesta krievu valoda, bet ST vēlāk atzītu, ka referendums nav bijis konstitucionāls, Saeimai būtu pienākums nekavējoties gādāt par iepriekšējās situācijas atjaunošanu. „Tomēr šādā situācijā Saeimas rīcībā nebūtu piemērotu līdzekļu, lai atgrieztu situāciju, kāda bija pirms tautas nobalsošanas sarīkošanas, jo Saeimai nav tiesību vienpersoniski grozīt valsts pamatus,” uzskata deputāti, prasot ST apturēt referendumu.

2007. gadā 21 Saeimas deputāts, no kuriem liela daļa pašlaik pārstāv Vienotību, ar līdzīgiem argumentiem lūdza ST apturēt Latvijas-Krievijas robežlīguma apstiprināšanu, jo ST bija apstrīdēta paša robežlīguma atbilstība Satversmei, ka arī pilnvarojuma valdībai parakstīt šo robežlīgumu parakstīt atbilstība 4. maija deklarācijai. Līdz ar to, ja robežlīgums tiktu ratificēts līdz spriedumam, varētu būt apgrūtināta tā izpilde, - tā toreiz līdzīgi kā tagad gadījumā ar valodas referenduma apturēšanu argumentēja konstitucionālās sūdzības iesniedzēji.

Robežlīguma lietā ST rīcības sēdē secināja, ka jautājums par robežlīguma apstiprināšanas apturēšanu saistīts nevis ar lietas izlemšanu pēc būtības, bet gan ar procesuāla jautājuma izskatīšanu, jo jautājums par pagaidu līdzekļu piemērošanu ir procesuāls jautājums.

Pirms gandrīz pieciem gadiem noraidot Saeimas deputātu lūgumu apturēt robežlīguma apstiprināšanu, ST rīcības sēdē norādīja, ka tas būtu pretrunā ar varas dalīšanas principu. „Ievērojot valsts varas dalīšanas principu, Satversmes tiesa nav tiesīga apturēt likuma pieņemšanas procedūru Saeimā,” toreiz norādīja ST. Saskaņā ar Satversmes 64. pantu likumdošanas tiesības, t.i. tiesības kādu jautājumu noregulēt ar likumu ir nodotas Saeimai un pilsoņu kopumam. Satversme nepiešķir Satversmes tiesai tiesības iejaukties likumdošanas procesā, robežlīguma apturēšanas lietā uzsvēra ST.

Iespējams, prognozējot šādu ST argumentu, valodas referenduma apstrīdētāji atsaucas uz ST lēmumu neapturēt robežlīguma apstiprināšanu, uzsverot, ka atšķirībā no robežlīguma lietas apstākļiem konkrētajā gadījumā nevienas valsts varas institūcijas rīcībā nav tiesisku līdzekļu, lai apturētu tautas nobalsošanu un šādi līdzekļi ir tikai ST rīcībā. Līdz ar to varas dalīšanas princips, pēc pieteicēju domām, apturot referendumu, nebūtu pārkāpts.

Tomēr ST savā 2007. gada 10. maija lēmumā noraidīt deputātu lūgumu par robežlīguma apstiprināšanas apturēšanu kā varas dalīšanas principu pārkāpjošu, arī atgādināja, ka „Latvijas valsts kompetence Satversmē ir sadalīta starp tajā minētajām valsts varas konstitucionālajām institūcijām – Latvijas pilsoņu kopumu, Saeimu, Valsts prezidentu, Ministru kabinetu, Valsts kontroli, tiesām un Satversmes tiesu". ST lēmumu apturēt valodas referendumu varētu tulkot arī kā iejaukšanos Latvijas pilsoņu kopuma kompetencē, jo tam tiktu liegts paust savu gribu referendumā.

An error has occured