papildināts - Latvijas Valsts mežus aizstāvošu vēstuli organizējusi Latvijas Valsts mežu apmaksāta valsts amatpersona

Iesaki rakstu:

Vēstulē, ko parakstījuši nepilni četri desmiti „Latvijas meža zinātnieku un zinātnisko darbinieku”, izteikts sašutums par to, ka „plašsaziņas līdzekļos vērojama aktīva un mērķtiecīga, nereti anonīma, mūsu mežsaimniecības kritizēšanas kampaņa. Dzenoties pēc sensācijām vai citu mērķu vadīti, tajā iesaistījušies vairāki Latvijas mediji, žurnālisti un publicisti, kuri, iespējams, lieliski orientējas politiskajos notikumos, bet kuriem ir visai miglains priekšstats par to, kas ir mežsaimniecība”.

Pietiek rīcībā esoša elektroniskā pasta vēstule ļauj secināt, ka šo kolektīvo paziņojumu, kas pēc būtības vērsts uz pašreizējo Latvijas Valsts mežu darbību aizstāvību, Latvijas meža zinātnieku un zinātniskie darbinieki nav parakstījuši spontāni, - šī paziņojuma parakstīšanu un publiskošanu diriģējis Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava direktors Jurģis Jansons.

„Godājamie kolēģi, ir priekšlikums (faktiski nozares lūgums) iet palīgā publiskā telpā pret Latvijas mežsaimniecības nomelnošanas kampaņu. Ir sagatavots sekojošs materiāls, kurš sākotnēji iecerēts kā mežzinātnieku viedoklis. Ir nedaudz par norvēģiem, nedaudz par Jeti Užāni. Patiesībā riebjas, ka t.s. rūpes par dabu atsevišķiem aktīviem cilvēkiem sākas un beidzas tad, kad beidzies un sācies pieejamais finansējums no tās pašas nelaimīgās koku ciršanas. Ir doma, ka materiālu neparaksta vien tikai Jurģis, bet varbūt Zinātniskā padome vai institūta zinātniskie darbinieki, iespējams, pat publicējot vārdus, uzvārdus. Iespējams, šādi var iedzīvoties zināmā antagonismā no dažu amizantu t.s. dabas draugu puses, bet  varbūt arī nē,” teikts šajā Jansona vārdā izsūtītajā elektroniskā pasta vēstulē, vēl piebilstot: „Mēs saredzam lielu ilgtermiņa ieguvumu, sadarbojoties ar meža nozari un to atbalstot.”

Jansons un Silava trešdien šo faktu Pietiek ne apstiprināja, ne noliedza, nesniedzot par to arī nekādus komentārus. Tāpat Silava nevēlējās atklāt ne to, kāds ir kopējais finansējums, ko institūts un tā darbinieki 2010. gadā saņēmuši no AS Latvijas Valsts meži, ne to, kādus Latvijas Valsts mežu pasūtījumus 2010. gadā veicis institūts, ne arī to, kādu Latvijas Valsts mežu pasūtījumu veikšanā 2009. un 2010. gadā piedalījies pats Jansons.

Taču no Jansona amatpersonas deklarācijām izriet, ka viņš ne tikai ir izbijis Latvijas Valsts mežu darbinieks, bet arī vēl joprojām ir netiešā šī uzņēmuma maizē un var tam pateikties par vismaz aptuveni 1,8 tūkstošiem pērn saņemtu latu.

Jansons kā savus pagājušā gada ienākumus deklarējis ne tikai Silavas (no kuras 2009. gada publiskā pārskata izriet, ka tā veikusi veselu virkni Latvijas Valsts mežu pasūtījumu) samaksāto 27,4 tūkstošu latu algu, bet arī 1750 latus, kas kā alga saņemti no SIA Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts.

Savukārt šajā SIA, kā rāda Lursoft datu bāze, Latvijas Valsts mežiem pieder 40,21% kapitāldaļu, kas nozīmē, ka valsts amatpersona Jansons, kas organizējusi atbalsta vēstuli Latvijas Valsts mežiem, vienlaikus netieši atrodas šī uzņēmuma maizē, saņemot tajā papildu algu. Latvijas Valsts meži ir arī ļoti nopietns Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta pasūtītājs un līdz ar to finansētājs.

Pietiek jau ir vērsies ar iesniegumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, aicinot pārbaudīt, vai, vienlaikus saņemot algu valsts institūtā un privātuzņēmumā, Jansons nav pārkāpis pretkorupcijas likumdošanā noteiktos ierobežojumus.

Tāpat, pateicoties Pietiek lasītāju norādēm, kļuvis zināms, ka arī pati Silava ir finansiāli atkarīga no Latvijas Valsts mežu labvēlības: tā, piemēram, pērn institūts no valsts akciju sabiedrības ziedojumos vai dāvinājumos kopā saņēmis vairāk nekā 114,6 tūkstošus latu.

Seko mums