Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai arī apsūdzētā Ventspils mēra Aivara Lemberga pārstāve Vineta Čukste ceturtdien vairākos medijos izplatījusi vēsti, ka tā sauktā Anglijas tiesa neskatīs prasību pret Lembergu un tuvākajā laikā atcels īpašuma iesaldēšanu, Pietiek rīcībā esošā informācija liecina, ka tā nebūt nav un Lemberga advokāte pārsteigusies ar secinājumiem par Anglijas tiesā nolemto vai vienkārši melo. Juristi, kas tieši saistīti ar Anglijā notiekošo tiesvedību, kurā pret Lembergu celta prasība līdz 135 miljonu ASV dolāru apmērā, Pietiek uzsver: „Lemberga prieks ir pārspīlēts.” Tikmēr pati Čukste kategoriski nevēlas publiskot Anglijas tiesas lēmumu.

Anglijas tiesas lēmums, par kuru medijiem ziņo ar Lemberga interešu pārstāvību saistītā juriste Čukste, attiecas tikai uz daļu no prasības, kas celta Anglijas tiesā. Turklāt vēl tikai 24.jūlijā Anglijas tiesā tiks izlemts, vai lēmums, par kuru „ar prieku” medijos izsākas Lemberga juriste, tiešām stāsies spēkā.

Tā tas, visticamākais, nenotiks un Lemberga prieki būs bijuši neilgi. Turklāt šī pret Lembergu celtā līdz 135 miljonu dolāru vērtā prasība, kuras ietvaros izdots arī starptautisks Lemberga īpašumu aresta orderis, sastāvot no diviem prasītājiem, kas uztur vienādas prasības.

Proti, viens no prasītājiem lietā ir a/s Latvijas kuģniecība (LK) meitasfirma Antonio Gramsci Shipping Corporation un citas ar LK saistītas firmas, savukārt otru prasītāju grupu veido piecas ārzonas kompānijas (Recoletos Limited, Romanica Overseas Limited, Skeena Overseas Limited, Luzero Limited, Chandler Limited), caur kurām savulaik notikusi LK kuģu frakts līgumu slēgšana un ar kuru starpniecību, iespējams, Lemberga interesēs un vadībā īstenota naudas „nozagšana.” 

Anglijas tiesas spriedums, par kuru informē Lemberga pārstāvji un par kura izpildi tiesa vēl tikai lems 24.jūlijā, attiecas tikai uz LK meitasfirmu iesniegto prasību. Tas nekādi nav saistīts ar otra šīs lietas prasītāja – minēto ārzonu firmu - šajā lietā iesniegto regresa prasību un tās ietvaros Lembergam noteikto īpašumu arestu un prasību piedzīt no Ventspils mēra līdz 135 miljonu dolāru.

Ārzonu firmas prasību pret Lembergu Anglijā sāktās tiesvedības ietvaros cēla 2011.gadā. Lembergs šajā lietā ir kā atbildētājs, jo prasītāji uzskata, ka viņš, visticamākais, bijis patiesā labuma guvējs un „shēmu” organizators, kuru rezultātā no LK un tās meitassabiedrībām, slēdzot kuģu frakts līgumus no LK „izzagti” ievērojami līdzekļi.

Kā uzsver Pietiek avoti, tikai 24.jūlijā, kad Anglijas tiesā paredzēta norādījumu došanas tiesas sēde (direction hearing), tikšot izlemts, vai daļā prasības, kurā lietas ietvaros cēlusi LK meitasfirma, Lembergam tiešām tiks atcelts īpašumu arests. Taču pat, ja tiesa nolemšot par labu Lembergam, kas esot maz ticams, tas nekādi neskaršot minēto ārzonu firmu Anglijas tiesā celto prasību un tās virzību un neatbrīvošot viņu no īpašumu aresta.

„Nekas pēc būtības attiecībā pret Lembergu nav mainījies, nedaudz tikai mainījusies procesuālā forma šajā lietā, bet Lemberga manta paliks arestēta un prasība pret Lembergu tiks uzturēta, līdz Anglijas tiesa lietu izskatīs pēc būtības,” Pietiek atzina ar Londonas tiesvedību tieši saistīts jurists.

Advokāte Čukste piektdien Pietiek gan apgalvoja, ka viņas izplatītā informācija par Anglijas tiesas lēmumu balstoties uz „advokātu biroja Pinsent Masons, kurš pārstāv Lemberga kungu šajā lietā, rīcībā esošo Anglijas Augstās tiesas lēmumu, kurš tika pieņemts vakar - 2012. gada 12. jūlijā”.

Taču arī uz atkārtotu aicinājumu publiskot šo tiesas lēmumu, kurā saskaņā ar Čukstes apgalvojumu esot „nepārprotami norādīts”, ka „šai tiesai nav jurisdikcijas pār Lemberga kungu ne saskaņā ar Briseles Regulas 23., ne 24.pantu”, un kurš nevarot tikt grozīts 24. jūlija tiesas sēdē, advokāte nereaģēja. Iemeslus, kāpēc viņa nevēlas publiskot tiesas lēmumu, Čukste nepaskaidroja.

Pietiek jau rakstīja, ka līdz 135 miljonu dolāru tiesvedībā lietu izskata Lielbritānijas Augstās Justīcijas tiesas Karalienes tiesas departamenta Komerctiesa. Ar Lembergu saistītu miljonos vērtu īpašumu aresta orderi tiesa izdeva 2011.gada pavasarī.

Līdztekus šai tiesvedībai Anglijas tiesā pret Lembergu un vēl virkni ar viņu saistītu personu cita LK meitasfirma Latmar Holdings Corporation (Latmar) ir cēlusi vēl jaunu prasību. Šajā lietā tiesvedība saistīta ar vairāku miljonu izkrāpšanu no Kuģniecības meitasfirmas Latmar, slēdzot viltus konsultāciju līgumus. Par šo Londonas tiesā uzsākto tiesvedību vairāki ar tiesvedību saistīti avoti Pietiek norādījuši, ka Latmar iesniegtā prasība ir tā, kas varot „savilkt cilpu” ap Lembergu, viņam dodot izšķirošu sitienu.

Ar šo tiesvedību saistītus dokumentus, kas met ēnu gan par ar Lemberga rokām un vadību 2006.gada rudenī īstenoto atlikušo valstij piederošo a/s Ventspils nafta daļa privatizāciju, gan par Lemberga, visticamākais, vadītu shēmu, kuras rezultātā uz fiktīvu konsultāciju līgumu pamata no LK meitasfirmas „izzagti” vairāki miljoni dolāru.

Šīs lietas dokumenti arī ļauj secināt, ka Lembergs, viņa bērni un „ģimenei” pietuvinātu personu loks jeb tā sauktie „Latvijas investori” naudu no LK, visticamākais, izkrāpuši, lai maksātu Vitol par VN akciju atpirkšanu. No tiem arī izriet, ka viens no būtiskākajiem lieciniekiem šajā prasība ir Lemberga un viņa bērnu ārvalstīs paslēpto interešu un īpašumu advokāts, Fidux grupas līdzīpašnieks Jakobs Hiršbeks.

Gan LK, gan VN vadībā pašlaik ir koncerna Vitol kontrolē, no VN vadības Lemberga cilvēkus Vitol izsvieda 2009.gada nogalē, savukārt no LK – 2010.gada beigās.

LK privatizācija, kas notika 2002.gadā, tikusi pielīdzināta klasiskai valsts nozagšanai. Ģenerālprokuratūras tiesai nodotie krimināllietas materiāli, kuri publiskoti grāmatā Kā nozagt miljardu un kuru fragmentus publiskojis arī Pietiek, liecinājuši, ka LK privatizācijas neformālie organizatori bija Lembergs un ekspremjers, TP dibinātājs Andris Šķēle, kuri šo „darījumu” toreiz „organizēja” kopā ar vairākiem citiem pietuvinātiem uzņēmējiem. No krimināllietas materiāliem arī izriet, ka par LK privatizāciju varētu būt maksāts trīs tolaik valdību veidojošajām partijām - Tautas partijai, Latvijas ceļam un TB/LNNK.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...