papildināts - Nav atrodami pat 2010. gada „Brikšes pētījumi”, pati klusē
L. Lapsa29.01.2012.
Komentāri (66)
Problēmas pastāv ne tikai ar profesores Intas Brikšes vadītā valsts pētījumu programmas Nacionālā identitāte apakšprojekta Nacionālā identitāte un komunikācija ietvaros pagājušajā gadā valsts finansējumu saņēmušajiem pētījumiem. Kā izrādās, no pieciem 2010. gadā šī paša Brikšes vadītā projekta ietvaros finansētajiem pētījumiem četri vēl joprojām nav publiski pieejami Nacionālās identitātes projekta ietvaros, piektais rada šaubas par tā kaut jel kādu saistību ar nacionālās identitātes tēmu, bet pati Brikše nespēj vai nevēlas atbildēt ne uz vienu no jautājumiem par šiem pētījumiem.
Kā Pietiek jau informējis, pērn no valsts līdzekļiem Brikšes vadītajam Nacionālās identitātes pētījumu apakšprojektam Nacionālā identitāte un komunikācija piešķirti 86 403 lati.
Izglītības un zinātnes ministrija informē, ka Brikšei ir pieprasīts sniegt „papildu informāciju, kā arī veikt vairākus uzlabojumus”, taču realitāte ir cita – pēc drudžaina darba, kas sākās līdz ar Pietiek interesi un ministrijas iejaukšanos, pašlaik tikai pieci no desmit pērn finansējumu saņēmušajiem pētījumiem ir pieejami plašākai sabiedrībai elektroniskā formā.
Taču nu izrādās, ka vēl sliktāka ir situācija ar 2010. gadā šajā pašā nacionālās identitātes un komunikāciju apakšprojektā.
Oficiāli skaitās, ka tapuši veseli pieci nacionālās identitātes un komunikācijas jomas pētījumi – „Brikše, I. (red.) (2010). Vēlēšanas: identitāšu pielaikošana. (~ 6 a/l), „Krastiņš, J. Riga Town Hall Square / Riga. Der Rathausplatz / Рига. Ратушная площадь. Rīga: Madris, 2010, 44 lpp. (Paralēli izdevumi angļu, vācu un krievu valodā)”, „Lasmane, S., Šķilters, J. (red.) (2010). Nacionālās identitātes komunikācija Latvijas kultūras telpā. (~ 8 a/l)” un „Proskurova-Timofejeva, O. (red.) (2010). Laiku atšalkas: žurnālistika, kino un politika. (~ 6 a/l)” un „Skudra, O. (red.) (2010). Latvijas preses vēsture: diskursi un identitāte. (~ 6 a/l)”.
Par četriem no šiem it kā tapušajiem pētījumiem Nacionālās identitātes programmas mājas lapā norādīts, ka tiem esot pieejamas e-publikācijas. Taču, kā izrādās, neviens no norādītajām saitēm nedarbojas, un pētījumi plašākai sabiedrībai nav pieejami. Tikai pēc ilgākiem meklējumiem Pietiek izdevās atrast divu šo pētījumu elektroniskās versijas, ko šodien arī publiskojam (lasītāji paši var spriest, vai pirmajam no tiem ir kāds sakars ar nacionālās identitātes pētīšanu). Savukārt pašas Brikšes un Ojāra Skudras it kā veiktie pētījumi nav atrodami ne tikai Nacionālās identitātes mājas lapā, bet arī citviet.
Pati Brikše aizvadītās nedēļas nogalē nespēja vai nevēlējās sniegt operatīvu atbildi uz jautājumu, kur un kā iespējams iepazīties ar šīm e-publikācijām, kuras skaitās pabeigtas jau pirms vairāk nekā gada. Tāpat Brikše neatbildēja uz jautājumu, kāda apjoma finansējumu un no kādiem avotiem saņēmis katrs no šiem pētījumiem un kā šis finansējums sadalīts katra šī pētījuma autora u.c. starpā.
Tā vietā Brikše informēja, ka (saglabājam oriģinālo rakstību) „esmu straptautiska projekta koordinācijas workshop ārpus Latvijas. Un man nav līdzi dators, kurā glabājas NI projekts. Reāli man būs laiks atkal sniegt pārskatus paralēli tiem, kas nodoti VPP uzraudzības padomei, izmantojot nākošo nedēļas nogali. Tātad - svētdien, 5. februārī nosūtīšu detalizētu ziņojumu”.
Līdzi neesošā datora faktors bija par pamatu tam, ka Brikše neatbildēja arī uz jautājumu par vienīgo no reāli publicētajiem 2010. gadā finansētajiem pētījumiem – kā 44 lappušu grāmata par Rīgas Rātslaukumu (Krastiņš, J. Riga Town Hall Square / Riga. Der Rathausplatz / Рига. Ратушная площадь. Rīga: Madris, 2010, 44 lpp.) vispār var tikt uzskatīta par pētījumu, kas saistīts ar nacionālo identitāti un komunikāciju.
Nevēloties atbildēt uz šiem jautājumiem, Brikše acīmredzot nejauši nosūtīja Pietiek elektroniskā pasta vēstuli, ko par šo tēmu bija sūtījusi viņas vadītās Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas lektorei Lolitai Stašānei un kurā īsi aprakstīja gan savu iecerēto atbilžu stratēģiju, gan kopējo izpratni par nepieciešamību atskaitīties par iztērētajiem valsts līdzekļiem: „Nu es ar vairāk neko nedaru, lai viņš publicē viedokļus. Bet nu jau apjoms tads, ka pat ezim redzams, ka nenotiek cīņa par taisnību, bet mani rok. Ko sakāt?”
Stašāne neatbildēja uz Pietiek jautājumiem, vai tiešām Brikše viņai elektroniskā pasta vēstulē šādi izteikusies un kā Stašāne kā Latvijas Universitātes mācībspēks varētu komentēt šos izteikumus un Brikšes nevēlēšanos operatīvi sniegt pieprasīto informāciju par iztērētajiem valsts līdzekļiem. Arī pati Brikše nekādus paskaidrojumus par savu elektroniskā pasta vēstuli nesniedza, vienīgi atzīstot: "Biju jau pamanījusi:)"