papildināts - Ronis esot nobriedis atteikties no ministra amata, krēslu tīkojot "Vienotības" Zaķis
PIETIEK28.03.2012.
Komentāri (42)
Iesaki rakstu: 
Bezpartejiskais Valda Dombrovska (Vienotība) valdības satiksmes ministrs Aivis Ronis esot nobriedis šopavasar, iespējams, maijā atteikties no ministra amata. Gadījumā, ja Ronis demisionētu, koalīcijas politiķu neformālās sarunās interesi par vēlmi ieņemt ietekmīgo satiksmes ministra krēslu esot izteicis ilggadējais Vienotības Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis.
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, par savu nodomu atstāt satiksmes ministra amatu Ronis jau esot informējis premjeru. Taču Dombrovskis pagaidām Roni esot pārliecinājis ministra amatu neatstāt vismaz līdz maijam, lai viņa vadībā pabeigtu „problemātiskos” Satiksmes ministrijas iesāktos un pārraudzītos projektus, kuri skar gan pretrunīgo a/s Pasažieru vilciens gandrīz pusmiljardu latu vērto jauno vilcienu iepirkumu, gan jaunā lidostas Rīga termiņa izbūves projektu, gan starptautisko vilcienu satiksmes projektu Rail Baltica.
Noprotams, ka Roņa pacietības mēru izsmēlušas „milzīgās” intereses, kuras saistībā ar dažādiem apjomīgiem SM pārraudzīto valsts kapitālsabiedrību iepirkumiem caur SM vadību mēģinot „bīdīt” ar koalīcijas partijām saistītas personas. Viens no tādiem esot saistīts ar SM pārraudzīto valsts autoceļu uzturētāju - valsts a/s Latvijas valsts ceļi. Atsevišķi ar partiju Vienotība valdi saistīti pārstāvji esot mēģinājuši panākt, lai uzvarētājiem konkursā par ceļu uzturēšanu tiek atzītas konkrētas firmas.
Tikmēr Pietiek arī zināms, ka Roņa vietu esot noskatījis Vienotības Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis. Viņš neformāli tiek saistīts ar lojalitāti Ventspils miljonāra Olafa Berķa interesēm. Tiesa, Zaķa izredzes iesēsties satiksmes ministra krēslā apgrūtinot fakts, ka šādai deputāta vēlmei neesot viennozīmīgs Vienotība kodola atbalsts.
Šī nav pirmā reize, kad izskan runas par Roņa pacietības mēra izsīkumu. Jau pērn rudenī medijos izskanēja minējumi, ka saistībā ar uzstājīgo 11.Saeimas neatkarīgo deputātu grupas – tā sauktā Olšteina sešinieka līdera deputāta Klāva Olšteina vēlmi ieņemt SM parlamentāra sekretāra amatu Ronis varētu atstāt Dombrovska valdību. Toreiz nebija tālu no tā, lai Ronis atkāptos no satiksmes ministra amata. Gada nogalē, apstiprinot Olšteinu par SM parlamentāru sekretāru, Ronis izplatīja paziņojumu, no kura varēja nojaust, ka jautājumā par Olšteinu viņš piekāpies valdības stabilitātes vārdā.
Ronis satiksmes ministra amatā tika virzīts kā bezpartejisks Vienotības un nosacīti arī Olšteina sešinieka pārstāvis. Atbildību par Roņa politisko darbību uzņēmušies gan Vienotība, gan sešinieks.
Oficiāli gan gaidāmās pārmaiņas pagaidām tiek noliegtas vai vismaz netiek apstiprinatas - trešdien Roņa birojs pavēstīja, ka "tiekot plānoti pasākumi satiksmes ministra darba grafikā aprīlim, maijam un turpmākajiem mēnešiem" un ka Ronis īpaši izceļot savu "labo sadarbību" ar Zaķi, savukārt tas paziņoja, ka pēc satiksmes ministra krēsla nemaz nealkstot, - šādas runas esot tikai provokācijas.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
