papildināts - valdība vienojas, ka ieguldīs naudu airBaltic, ja tiks nomainīts Fliks

Iesaki rakstu:

Pārējie valdības izvirzītie kritēriji bez airBaltic menedžmenta nomaiņas ir panākt valstij neizdevīgā lidsabiedrības akcionāru līguma un statūtu izmaiņas, kā arī lidostas Rīga kā airBaltic bāzes lidostas statusa saglabāšanu. "Valstij ir nosacījumi, pie kuriem viņa ir gatava sadarboties, ja tie netiek īstenoti, tas ir grūti," pēc valdības sēdes par nolemto informēja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS). 

Pietiek jau pirms valdības sēdes slēgtās daļas sākuma rakstīja, ka viens no kompromisiem, lai panāktu labvēlīgu valdības lēmumu airBaltic pamatkapitāla palielināšanai par 60 miljoniem latu, varētu būt lidsabiedrības vadītāja Bertolta Flika nomaiņa. Tā otrdien Pietiek pieļāva vairākas lēmuma pieņemšanā iesaistītās amatpersonas. Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvji bija optimistiski, ka jau otrdien varētu tikt pieņemts vismaz „starplēmums”.

Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, SM gatava piedāvāt Flika „pakāpenisku nomaiņu” airBaltic valdes priekšsēdētāja amatā. Risinājuma juridiskās nianses netiek skaidrotas, bet, pēc vairāku informētu avotu Pietek sniegtās informācijas, notiek centieni panākt neformālu vienošanos, ka Flikam ir jāaiziet, lai atvieglotu politisko lēmumu par 60 miljonu ieguldīšanu airBaltic pamatkapitālā. „Izvēle ir skaidra – vai nu upurē valdes priekšsēdētāju, vai zaudē kompāniju un līdzšinējos ieguldījumus,” airBaltic privāto akcionāru izvēles iespējas iezīmēja kāda amatpersona.

Uz Fliku tiekot izdarīts spiediens caur airBaltic kreditoru – Krājbankas pastarpināto īpašnieku Vladimiru Antonovu. „Caur Antonovu ir vienīgais veids, kā piespiest Fliku runāt, jo [iepriekšējo satiksmes ministru Kasparu] Gerhardu viņš vienkārši „sūtīja tālāk”,” atzina kāds par airBaltic akcionāru sarunām informēts avots.

Strīds par airBaltic draudošo maksātnespēju, kas liek izšķirties par 60 miljonu ieguldīšanu lidsabiedrībā, pacēlies arī politiskā līmenī. Abi koalīcijas partneri – premjera Valda Dombrovska Vienotība un satiksmes ministra Ulda Auguļa ZZS pēdējo nedēļu laikā apmainās asiem izteikumiem, publiskajā telpā cenšoties viena uz otru novelt atbildību par airBaltic problēmām. Formāli atbildīgs par lidsabiedrībā notiekošo ir satiksmes ministrs Augulis, bet ZZS atgādina, ka valsts intereses ierobežojošais airBaltic akcionāru līgums slēgts iepriekšējā satiksmes ministra Aināra Šlesera laikā, bet tika pārslēgts bez būtiskiem uzlabojumiem Dombrovska valdības laikā, kad satiksmes ministrs bija Kaspars Gerhards (TB/LNNK).

Finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) dienu iepriekš izslēdza, ka valsts varētu atrast 60 miljonus, turklāt to ieguldīšana airBaltic, kuru valsts nespēj kontrolēt pateicoties neizdevīgajam akcionāru līgumam, nebūtu lietderīga.  Tam, ka „ieguldīt 60 miljonus izzagšanai” nebūtu pieļaujams un airBaltic pamatkapitāla palielināšanai ar valsts līdzekļiem jānotiek pie stingriem noteikumiem, neformālā sarunā piekrita arī kāds ZZS pārstāvis.

Arī pats Fliks otrdien intervijā laikrakstam Diena pauž gatavību neturēties pie airBaltic valdes priekšsēdētāja amata, ja tas būtu šķērslis valdībai lemt par lidsabiedrības pamatkapitāla palielināšanu. „Ja es esmu vienīgais, kas traucē, tad varu skaidri pateikt - es neturēšos pie sava krēsla, tā ka tas ir priekšnosacījums visām tālākām darbībām. Bet tādā gadījumā valstij ir jānāk ar skaidru lēmumu, cik tā grib ieguldīt airBaltic, un arī nauda uzņēmumā ir jāiemaksā. Tad arī varam runāt par dažādām vēlmēm un dažādiem „vajadzētu”. Iemaksājiet naudu un tad runājiet tālāk! Tāpat kā par akcionāru līguma grozījumiem - jābūt skaidrībai, nevis kuluāros runātām lietām,” intervijā saka Fliks.

Pietiek jau ir rakstījis, ka airBaltic, kuras vajadzībām Krājbanka un Snoras banka aizdevušas iespaidīgas summas, īpašnieku struktūra rada jautājumus to necaurspīdīguma dēļ, - airBaltic lielākajā privātajā akcionārā (47,2% airBaltic akciju) Baltijas Aviācijas sistēmas gandrīz puse kapitāldaļu kopš pagājušā gada pieder Bahamu salās reģistrētajai ārzonas kompānijai Taurus Asset Management Fund Limited.

Flika un Baltijas Aviācijas sistēmu kreditoru – Snoras bank un Latvijas Krājbankas netiešā īpašnieka Antonova pārstāvis Antons Fiļimonovs pērn gan apgalvoja, ka „pilnīgi noteikti Antonova kungs nav kļuvis par airBaltic līdzīpašnieku” un neslēpjoties aiz Bahamu salu ārzonas.

Jau ilgāku laiku zināms, ka Fliks par vienu eiro ārzonas kompānijai pārdevis gandrīz pusi no viņam iepriekš pilnībā piederējušās SIA Baltijas Aviācijas sistēmas, kam pieder 47,2% airBaltic akciju. Šī summa apliecina Pietiek jau iepriekš izteikto versiju – faktiski darījums bijis diezgan formāls un veikts, lai kontroli uzņēmumā apmaiņā pret nepieciešamajiem kredītresursiem iegūtu Lietuvas Snoras banka vai ar to saistītas struktūras.

Formāli Fliks kontroli Baltijas Aviācijas sistēmās un līdz ar to arī airBaltic saglabā, jo Bahamu salās reģistrētajai ārzonas kompānijai Taurus Asset Management Fund Limited pārdevis „mazāko” pusi no uzņēmuma akcijām – 9653 no 19 307 akcijām, pats savā īpašumā. Taču šī kontrole kļūst aizvien nosacītāka, jo Flika saistību slogs pret Snoras banku un tās Latvijas „meitu” – Latvijas Krājbanku tikai pieaug: viņa personisko parādu slogs tāpat kā pagājušā gada martā, ar ko datēta viņa iepriekšējā deklarācija, ir 14 miljoni latu, taču iespaidīgi pieaudzis doto abām bankām doto komercķīlu apjoms – no 46,5 miljoniem latu pavasarī līdz 59,2 miljoniem latu gada beigās.

Seko mums