Iesaki rakstu: 
Eksprezidents Valdis Zatlers kopā ar divām bijušajām Valsts prezidenta kancelejas darbiniecēm trešdien reģistrējis biedrību Reformu domnīca, Pietiek uzzināja Uzņēmumu reģistrā. Kā jaundibinātās biedrības mērķis minēts - veidot kvalitatīvu diskusiju par valsts attīstības jautājumiem un piedāvāt kvalitatīvi izstrādātus reformu risinājumus. Domnīca kalpošot kā ideju ģenerators topošajai Zatlera reformu partijai. Ekspertiem, kuri iesaistīsies biedrībā, netikšot prasīta dalība arī partijā, uzsvēra topošās partijas pārstāve Daiga Holma.
Biedrībai Reformu domnīca ir trīs valdes locekļi. Bez Valda Zatlera biedrības valdē darbosies arī bijusī Valsts prezidenta stratēģiskās plānošanas un analīzes padomniece Zanda Kalniņa - Lukaševiča un bijusī Valsts prezidenta sabiedrisko projektu vadības padomniece Kristīna Pelša. Katram no trim valdes locekļiem ir tiesības biedrību pārstāvēt atsevišķi.
Kā zināms, sestdien 23. jūlijā klubā Sapņu fabrika Rīgā gaidāma Zatlera reformu partijas dibināšana. Biedrības Reformu domnīca dibināšana dažas dienas pirms partijas varētu būt skaidrojama ar vēlmi piesaistīt cilvēkus, kuri nav gatavi iesaistīties partijā, bet vēlētos ar idejām atbalstīt Zatlera topošo politisko spēku.
Biedrība Reformu domnīca veidota, lai īstenotu Rietumos ierastu praksi, ka politiskai partijai ir savs regulāri funkcionējošs ekspertīzes centrs, Pietiek informēja topošās Zatlera reformu partijas pārstāve Daiga Holma. Tā mērķis ir celt ekspertīzes un politisko lēmumu pieņemšanas procesa kvalitāti. Domnīcā esošajiem ekspertiem netikšot pieprasīta līdzdalība partijā, un viņu piedāvājumiem būs rekomendējošs raksturs.
Iesaiste politiskos procesos mūsdienīgā pilsoniskā sabiedrībā ir dažādu līmeņu, ne tikai "vēlētājs – politiķis", atgādina Zatlera pārstāve. Domnīcai būšot svarīgi saglabāt autonomiju no partijas. "Stabilu rīcībpolitisku domnīcu iztrūkums ilgu laiku ir bijis Latvijas lēmumu vājuma cēlonis. To Zatlera reformu partija ar savu piemēru vēlas mainīt," skaidroja Holma.
Patlaban biedrībā formāli iestājušies tikai tās dibinātāji, taču plānots, ka jau tuvākajā laikā tās darbībā iesaistīsies dažādu jomu eksperti, tostarp universitāšu mācībspēki. Paredzēts, ka tie dalīsies savās zināšanās un pieredzē, lai īstenotu dažādu rīcībpolitiku un scenāriju izstrādi.
Jūlijā, pametot darbu Valsts prezidenta kancelejā Pelša saņēma 6797 latu lielu kompensāciju, bet Kalniņa-Lukaševica - 4970 latu lielu kompensāciju. Viņas nav vienīgās Zatlera bijušās kancelejas darbinieces, kas aktīvi iesaistījušās viņa politiskajā darbībā.
Seko mums 
Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav tikai par ekonomikas attīstību, bet gan par valsts spēju aizstāvēt savas intereses un pastāvēt. Mums ir jākļūst adaptīviem, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
