papildināts ar dokumentiem - Lidostas "Rīga" drošībnieki pārmeklējuši Gruzijas pirmo lēdiju; vainīgo meklēšanā iesaistījies premjers
PIETIEK14.06.2012.
Komentāri (63)
Iesaki rakstu: 
Jau otro nedēļu Rīgas pils, Ārlietu ministrijas, Satiksmes ministrijas un starptautiskās lidostas Rīga gaiteņos turpinās neformāla izmeklēšana, skaidrojot, kurš vainīgs pie neērtās situācijas, kas izveidojās lidostā 31. maijā, kad dienu pēc Gruzijas prezidenta Mihaila Saakašvili valsts vizītes noslēguma no Latvijas prom devās viņa dzīvesbiedre Sandra Elizabete Rūlofsa. Šīs nedēļas sākumā lietas apstākļu noskaidrošanā iesaistījies arī premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība). Ārlietu ministrijas valstssekretārs Andris Teikmanis apgalvo, ka incidentu ar Gruzijas pirmās lēdijas pārmeklēšanu mājupceļā no Latvijas mūsu valsts ir "diplomātiski noregulējusi".
Gruzijas prezidenta valsts vizīte Latvijā noritēja no 29. līdz 30. maijam, kad Saakašvili devās prom no Rīgas. Incidents, kurā iesaistīta viņa dzīvesbiedre Sandra Elizabete Rūlofsa, noticis dienu vēlāk - 31. maijā, kad Gruzijas pirmā lēdija viena pati kopā ar miesassargu un vēl vienu pavadoni vēlējusies pamest Latviju ar airBaltic reisu Rīga-Kijeva. Pēc informētu Pietiek avotu teiktā, Rūlofsa palikusi Rīgā vēl uz vienu dienu, lai izklaidētos, tostarp iepirktos.
Tā kā Gruzijas primā lēdija plānojusi lidot ar regulāro reisu un atsevišķi no oficiālās delegācijas, tad uz viņu attiecināti visi tie paši nosacījumi kā uz ikvienu pasažieri. Tādēļ Rūlofsa kopā ar citiem Kijevas reisa pasažieriem izgājusi drošības pārbaudi, kam, kā apgalvo lidostas amatpersonas, viņa nav iebildusi. Sarežģījumi sākušies brīdī, kad, izejot caur elektroniskajiem drošības vārtiem, tie sākuši pīkstēt, noreaģējot uz kādu metālisku priekšmetu. Līdzīgi kā ar ikvienu pasažieri šādā gadījumā, lidostas drošības dienesta darbinieki Gruzijas primajai lēdijai lūguši noaut kurpes un novietot tās uz skenera slīdlentes, lai pārbaudītu sīkāk.
Aprakstītot tālāk notikušo, vairāki lietas apstākļu noskaidrošanā iesaistītie, lieto vārdu "tracis". Drošības pārbaudē iejaucies Gruzijas prezidenta kundzes miesassargs, paaugstinātā tonī licis pārbaudi pārtraukt, paziņojot, ka tādā gadījumā Rūlofsa nekur nelidos un lidostai jānodrošina viņas jau nodotās bagāžas atdošana. Incidents tomēr beidzies veiksmīgi, Gruzijas pirmā lēdija ar to pašu reisu aizlidojusi uz Kijevu, bet vainīgo noskaidrošana Latvijā, iesaistoties aizvien jaunām amatpersonām, turpinās jau otro nedēļu. Satiksmes ministrs Aivis Ronis, gan aicina nepārspīlēt notikušo un pauž uzskatu, ka jautājums izsmelts un lidostas, kurā Satiksmes ministrija (SM) ir valsts kapitāldaļu turētāja, pārstāvju sniegtie skaidrojumi ir apmierinoši. "Pārpratums lidostā ir nekas salīdzinot ar skandālu, ja Ministru kabineta ēdnīcā rindai pietrūktu paplātes," Pietiek ceturtdien teica Ronis.
Citādās domās ir Gruzijas prezidenta valsts vizītes nodrošināšanā iesaistītās, Ārlietu ministrijas (ĀM) valsts sekretārs Andris Teikmanis. Viņš uzskata, ka lidostas drošības dienests nav rīkojies profesionāli un šādu savu viedokli gatavojas oficiāli iesniegt gan SM, gan lidostas Rīga vadībai. "Es neuzskatu, ka viņi rīkojās profesionāli un nav jāmeklē paragrāfi viņu darbības attaisnošanai," par lidostas drošības dienesta darbībām saka Teikmanis.
Tikmēr lidostas valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse, kurš jau nākamajā dienā pēc incidenta izsaukts pie SM valsts sekretāra Anrija Matīsa skaidrot situāciju, uzskata, ka viņa drošībnieki rīkojušies saskaņā ar noteikumiem un jautājumi drīzāk uzdodami ĀM un Valsts prezidenta kancelejas protokola cilvēkiem, kuri nav snieguši visu nepieciešamo informāciju, lai nodrošinātu Gruzijas prezidenta kundzes gludu mājupceļu. Pietiek ceturtdien neizdevās no iesaistītajām pusēm iegūt Valsts prezidenta kancelejas uz lidostu nosūtīto faksu ar instrukcijām Gruzijas prezidenta dzīvesbiedres izbraukšanas nodrošināšanai - tas tiek solīts piektdien. Bet lidostas un Rīgas pils stāstītais par šo dokumentu diametrāli atšķiras.
Lidostas Rīga šefs Luhse un lidostas drošības dienesta priekšnieks Raimonds Lazdiņš Pietiek apgalvo, ka no Valsts prezidenta kancelejas saņemts fakss ar lūgumu trim personām, tostarp Sandrai Elizabetei Rūlofsai, pirms lidojuma nodrošināt VIP zāles pakalpojumus. Instrukcijā neesot bijis ne vārda par Rūlofsas statusu, tāpat neesot bijis lūgums atbrīvot viņu no drošības pārbaudēm. Tā kā Gruzijas prezidenta kundzei ir citādāks uzvārds kā vīram un Rīgas pils neesot informējusi, kas ir šī persona, lidosta neesot varējusi zināt, kas ir šī persona.
"Tie ir tīrākie meli!" Pietiek savukārt saka Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Gundars Daudze. Rīgas pils nosūtītajā faksā lidosta esot informēta gan par to, ka Rūlofsa ir Gruzijas prezidenta kundze, gan par to, ka viņa Latvijā uzturas valsts vizītes ietvaros. "Tur viss bija skaidri un gaiši pateikts," saka Daudze. Instrukcijā tiešām neesot pausts lūgums Rūlofsu atbrīvot no drošības pārbaudes, bet tas, pēc Daudzes domām, ir pašsaprotami un lidostas drošības dienestam pašam bijis jāsaprot, ka "nekad nevienā valstī prezidenta sievu lidostā nepārmeklē". Arī ĀM valsts sekretārs Teikmanis apgalvo, ka Rīgas pils lidostai sniegusi visu nepieciešamo informāciju.
Luhse savukārt uzskata, ka drošībnieki izpildījuši visas normatīvajos aktos noteiktās prasības, tādēļ "par ko lai ripotu galvas, ja cilvēki pildīja savu darbu?". Lidostas šefs trim šīs maiņas darbiniekiem esot pasniedzis godarakstu, jo uzskata, ka par "malačiem".
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
