Paputējusi uzņēmēja radusi iespēju ziedot Latvijas Zaļajai partijai 9000 eiro
PIETIEK28.12.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ne tikai Latvijas Attīstībai, Vienotībai un Saskaņai vien biedru naudās un ziedojumos vēl aizvien ieplūst apšaubāmu avotu nauda. Ja ticēt oficiālajiem datiem, pēdējos ziedojumus Latvijas Zaļā partija saņēmusi pagājušā gada beigās, kad divu nedēļu laikā pār to nolijis īsts finansējuma lietus, četros ziedojumos partijas kasē nonākot 68 400 eiro. Ja trīs ziedotāji ir zināmi uzņēmēji, tad ceturtais ziedojums 9000 eiro apmērā ir nācis no faktiski izputējušas uzņēmējas.
Kā rāda Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja datu bāze, laikā no pagājušā gada 18. decembra līdz 30. decembrim partijas kase ir papildinājusies ar 20 000 eiro no SIA Knauf valdes priekšsēdētāja Jāņa Krauļa, kā arī ar tādu pašu summu no nekustamo īpašumu uzņēmēja Igora Rapoporta un 19 400 eiro no uzņēmēja Askolda Kļaviņa.
Taču ceturtais iespaidīgais ziedojums ir saņemts no 1981. gadā dzimušās Anitas Dāboliņas, - viņa pagājušā gada 30. decembrī Latvijas Zaļajai partijai ziedojusi deviņus tūkstošus eiro, un, kā rāda Lursoft datu bāze, viņas oficiālais finansiālais stāvoklis ir gluži cits nekā pārējiem trim partijas lielziedotājiem.
Formāli A. Āboliņai gan pieder veselu divu uzņēmumu kapitāldaļas – 50% SIA Amber Circle 12 000 eiro nominālvērtībā un 45% SIA In Progress 1260 eiro nominālvērtībā, turklāt uzņēmumā In Progress viņa ir arī valdes locekle. Taču, tuvāk ieskatoties, izrādās, ka ne viens, ne otrs uzņēmums vismaz oficiāli nevar nodrošināt A. Āboliņai oficiālus ienākumus, kas būtu pietiekami ievērojamā ziedojuma veikšanai.
2015. gadā reģistrētā SIA Amber Circle oficiāli nodarbojas ar autokravu pārvadājumiem, taču uzņēmējdarbība ir bijusi izcili neveiksmīga: uzņēmuma nodokļu parādi ir vairāk nekā 21 tūkstotis eiro, jau kopš pagājušā gada jūnija sākuma – tātad pusgadu pirms 9000 eiro ziedojuma veikšanas – SIA Amber Circle ar Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu aizliegts veikt darījumus, un tāpat ir pieņemts arī lēmums par saimnieciskās darbības apturēšanu.
Tikai nosacīti veiksmīgāka ir bijusi otra Latvijas Zaļās partijas lielziedotājas uzņēmuma - SIA In Progress darbība. Šī SIA, kas it kā sniedz juridiskos pakalpojumus, vispār nav iesniegusi gada pārskatu par 2019. gadu, kad tā līdzīpašniece veikusi 9000 eiro ziedojumu. Savukārt 2018. gadā SIA strādājusi ar nulles apgrozījumu un dažus desmitus eiro lieliem zaudējumiem.
Nekādu citu oficiālu uzņēmējdarbību Latvijas Zaļās partijas lielziedotāja, kā rāda Lursoft dati, neveic.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
