Iesaki rakstu: 
Zīmīgu gadījumu piedzīvoju vakar. Biju ieplānojis uzgrilēt cāli, tādēļ iegriezos veikalā "Maxima". Izvēlējies visresnāko, devos pie kases samaksāt. Cāļa svars un cena - 5.01 eur bija uzlīmēta uz iepakojuma. Sagatavoju tiešu naudiņu un pasniedzu kasierei. Liels bija mans pārsteigums, kad kasiere laipni atvainojās un sāka skaidrot, ka vajag vēl, jo cālis ir kļuvis dārgāks. Sistēma uzrāda, ka tas maksā jau 5.56. Protams, es piemaksāju starpību un devos prom ar visu cāli. Man jau nebija variantu... Bet pārdomas tas izraisīja.
Nav jau runa par tiem piecdesmit pieciem centiem, bet par to, ka precei laikā starp marķēšanu un pārdošanu var palielināt cenu par veseliem 10%!
Jāsaprot, ka cenu celšana, ko mēdz saukt par "inflāciju", ir naudas vērtības samazināšana, kas faktiski ir vistrulākā un nekaunīgākā zagšana. Jo par to naudu, ko tu nopelnījis vai saņēmi vakar vai pirms mēneša, tu šodien vairs nevari iegādāties iecerēto. Tev trūkst. Kur palika tava nauda?! Čiks, un pazuda!
Tā ir gluži velnišķīga cilvēku apzagšanas sistēma. Un tu nevari no tās pasargāties. Vienalga, vai tev ir virtuālā nauda, bankas karte vai dārzā ierakta burka. Zagļi tev izzags, to pat neizrokot. Ieraki naudu, izraki papīrus.
Zīmīgi ir arī tas, ka Latvijas koloniālā administrācija no tās (inflācijas) necieš, jo, piemēram, PVN un citi nodokļi tiek rēķināti procentos. Tas nozīmē - jo lielāka cena, jo vairāk saņem! Jo dārgāk, jo labāk!
(Budžetā šogad pirmajā pusgadā iekasēts par 7% vairāk, nekā plānots, trešdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.)
Tas izskaidro, kādēļ dramatiskajos šodienas apstākļos LR hunta nebūt nesteidz samazināt vai atcelt PVN kaut vai pirmās nepieciešamības precēm un energoresursiem. Jo Latvijā nav valsts un nav valdības. Ir marionešu režīms, kuram iedzīvotāji ir resurss, peļņas avots un milzīgās aizdevumu naudas atmazgāšanas aizsegs.
Tā ka, draugi, domāsim par to, kā samazināt garnadžu radītos zaudējumus, jo izvairīties no tiem, pagaidām, nav iespējams.
Viens no veidiem ir ikdienas dzīvē censties - iespēju robežās - izvairīties no naudas lietošanas savstarpējos, privātos darījumos, vārdu sakot - barters.
Otrs - ja ir iespējas - ražot sev pārtiku (vai iegūt to iepriekš minētā bartera veidā).
Un, visbeidzot, trešais - tikt vaļā no uzblīdušā parazīta, kurš NEKAD nemitēsies sūkt mūsu asinis, mūsu dzīvību. Viņa programmā nav jēdziena PIETIEK.
Ir cilvēki, kuri tic tam, ka no parazīta var tikt vaļā ar to sadarbojoties, piemēram - "demokrātisku vēlēšanu" ceļā. Viņiem es ieteiktu pamēģināt sarunāt vai piemānīt piezīdušos ērci. Vai pierunāt kolorado kāpuru laboties. Ir bažas, ka šādu mēģinājumu rezultātā viņi paši var pārvērsties par parazītiem...
Bet pats galvenais, draugi, - nebaidieties! Nebaidieties NE NO KĀ! Visa ļaunuma un netaisnības impērija balstās uz bailēm, kas saknē ir neticība tam, ka mūsu Radītājs spēs un mācēs par mums parūpēties.
Tas, kurš pratis radīt tavu brīnišķi veidoto ķermeni ar daudzajiem orgāniem, tajā skaitā - kuņģi, pratīs arī nodrošināt to, lai tajā būtu ko likt. Tikai - nebaidies un dari to, kas atkarīgs no tevis!
Lai tev jauka un mierīga dieniņa!
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
