Par "Mīļumu" Gobzemu, dubulttiesnesi un citiem interesantajiem ļaudīm: kas patiesībā redzams attēlos
Pietiek lasītājs15.07.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Fotogrāfijas no ministriju un tās padotībā esošo iestāžu saviesīgajiem sarīkojumiem ir patiešām interesants izpētes objekts. Nepiekrītu, ka konkrētajā gadījumā fotogrāfijām pievērsta uzmanība tāpēc, ka ir zaudēts tiesas process, jo šādā gadījumā slimnieks noteikti padalās ar savu diagnozi. Diagnozes nav, bet ir tikai stāsts par "interesanto". Piekrītu, ka fotogrāfijas gaismā izcēlusī persona nav sistēmas cilvēks, citādi raksts būtu daudz sulīgāks un saturētu daudz interesantāku informāciju.
Sistēmas cilvēkam uzreiz ir skaidrs, ka runa ir par 2003./2004. gada miju. Fotogrāfijā ir redzama tipiska Tieslietu ministrijas sistēmas ballīte. Ja bildē ir Gunārs Kūtris, tad skaidrs, ka runa ir par laiku no brīža, kad viņu Ministru kabinets ar 2003. gada 26. marta rīkojumu Nr. 189 iecēla par valsts sekretāru, līdz brīdim, kad Saeima 2004. gada 15. janvārī paziņoja par Gunāra Kūtra apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi un Ministru kabinets ar 2004. gada 4. februāra rīkojumu Nr.82 no 6.februāra lika atbrīvot no valsts sekretāra amata.
Jānorāda, ka 5. februārī Einars Repše paziņoja par valdības atkāpšanos, līdz ar to Aivars Aksenoks sagādāja Gunāram Kūtrim drošu patvērumu no Tautas partijas iespējami pastiprinātās uzmanības un atbilstošas rīcības, izmantojot Einara Repšes pasūtīto un Egila Levita nopamatoto "rotācijas" sistēmu sakarā ar valsts sekretāra kompetences jautājumiem, tai skaitā rīcību ar Tieslietu ministrijas nekustamajiem īpašumiem un padotībā esošo iestāžu darbības uzraudzību un kontroli.
Ja bildē ir Aldis Gobzems, tad runa ir par laiku no 2003. gada 15. maija, kad viņu konkursa kārtībā (ar Edgara Jaunupa gādību, Aivara Aksenoka atbalstu un Gunāra Kūtra parakstu, jo Tieslietu ministrijas kadru atlase ir valsts sekretāra kompetence) iecēla Tieslietu ministrijas Padotībā esošo iestāžu departamenta direktora amatā (Latvijas Vēstnesis, 23.05.2003., Nr. 77 (2842)), ieskatot laiku, kad tieslietu ministrs Aivars Aksenoks 2003. gada 19. decembrī, par ko 20. decembrī ziņoja LETA, pieņēma lēmumu Maksātnespējas administrācijas direktora amatā iecelt maksātnespējas procesu speciālistu Aldi Gobzemu.
Noteikti nav runa par Vinetas Muižnieces un Solvitas Āboltiņas laiku tieslietu ministru amatos, jo, lai arī Vineta Muižniece, jau neesot ministres amatā, bija aicināta uz Tieslietu ministrijas balli, šāda prakse ar bijušo aicināšana drīzāk gan ir izņēmums. Tātad taisnība, ka runa visticamāk ir par Tieslietu ministrijas sistēmas (iespējams, par Maksātnespējas aģentūras, kā tolaik to sauca, nevis par Maksātnespējas kontroles dienestu) ballīti 2003./2004. gadu mijā.
Ja patiesībai atbilst, ka tā ir Maksātnespējas aģentūras 2003/2004. gadu mijas balle, tad droši var teikt, ka tā faktiski bijusi Alda Gobzema iecelšanas amatā balle, kas nosaka arī atmiņā palikušo "jautrību". Gunārs Kūtris gan atviegloti esot uzsmaidījis tikai brīdī, kad bija zināms balsojuma rezultāts, lai arī vieta bijusi apsolīta.
Zils fons vismaz vienā attēlā labi redzams. To neredz tikai tas, kas nespēj atšķirt zilu krāsu, jo citādāk taču ievērotu Gunāra Kūtra smaidīgo seju uz zila fona. Ja "zils" fons domāts pārnestā nozīmē, tad tas konkrētajā bildēs nav redzams. Katrs savu triumfu izrāda, kā nu māk, vieniem vajadzīga arka, citiem obelisks, bet citiem ārdīšanās uz valsts rēķina sarīkotā ballītē. Ja Leonīds Iļjičs sirsnīgi mutējās sirsnīgos brīžos, kāpēc lai to nedarītu arī nule ieceltais direktors?
Jutas Strīķes atrašanās Maksātnespējas administrācijas ballē saistāma ar to, ka 2003. gada 23. septembrī, kā ziņoja LETA, Jutu Strīķi Einars Repše iecēla par KNAB priekšnieka pienākumu izpildītāju pēc tam, kad Saeima noraidīja viņas kandidatūru. Tiesa, nav saprotams, kāpēc viņa būtu jāaicina, jo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums kopš tā pieņemšanas 18.04.2002. un spēkā stāšanās 01.05.2002. paredz, ka tā ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde. Maz ticams, ka aicināti bija visi valsts sekretāri un cita resora padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu vadītāji. (Jāpiebilst gan, ka vismaz attēlā redzama nevis Juta Strīķe, bet gan zināmās aprindās labi zināmā Agnese Kveska.)
Visbeidzot, "Mīļums", ja atmiņa neviļ, ir mīļvārdiņš vēl no studiju laikiem. Ko gan citu teiks meitene, ja puisis no laukiem kautri sasveicināsies un bučos roku! Par puišiem nezinu. Roku bučošana publiski puišiem nenotika.
Seko mums 
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.