Par advokātu Mārtiņu Kvēpu, viņa unikālajiem padomiem un unikālo pieredzi
Pietiek lasītājs02.07.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ir gudri un principiāli advokāti. Ir ne visai gudri un ne visai principiāli advokāti. Un tad vēl ir arī advokāts Mārtiņš Kvēps ar saviem unikālajiem padomiem un tikpat unikālo personisko pieredzi. Domāju, daudziem lasītājiem varētu būt interesanti uzzināt zemāk pausto viedokli par šo ekscentrisko – maigi izsakoties – juristu.
Mārtiņš Kvēps ir ļoti pieredzējis kriminālprocesos. Pirmām kārtām jau personiski. Pirmā krimināllieta ir tā saucamā digitālā lieta, kur Kvēpam bija uzrādīta apsūdzība par krāpšanu lielos apmēros. Tā vilkās vairāk nekā desmit gadus un noslēdzās ar attaisnojošu spriedumu pilnīgi visiem. Vismaz pagaidām.
Tiesnešu vidū tas tiek skaidrots ar „sveicienu” tagadējam ģenerālprokuroram Jurim Stukānam, kurš savulaik šajā lietā piesprieda bargus sodus un šī bardzība kalpoja par pamatu viņa personīgajam karjeras izrāvienam. Tiesnešu cunftei likās svarīgi pateikt, ka uz citu nelaimes karjeru būvēt nav tas pareizākais ceļš, vienlaikus pasveicinot viņu kā necienītu ģenerālprokuroru.
Jau cita krimināllieta bija Mārtiņa Kvēpa apsūdzība par kukuļdošanu kādam slavenam maksātnespējas administratoram. Šīs lietas ietvaros Kvēps pamanījās nedaudz pasēdēt arī cietumā un no lietas izkūlās tāpēc, ka KNAB tā laika darbinieki bija pamanījušies pie aizturēšanas izņemto kukuļa naudu… iztērēt savām vajadzībām, - tāda varētu būt visticamākā versija.
Sajutis spēku personīgajos kriminālprocesos, Mārtiņš Kvēps metās sevi piedāvāt kā prasmīgu aizstāvi klientiem, kuri bija nokļuvuši konfliktā ar likumu. Te nu gan sekmes bija apgriezti proporcionālas personīgajiem panākumiem.
Viena no neveiksmīgajām krimināllietām ir Kvēpa nodrošinātā aizstāvība OIK izkrāpšanas lietā, kur apsūdzētais ir SIA Tukums DH valdes loceklis Jānis Tenbergs. Ja pirmā līmeņa tiesa Tenbergu notiesāja uz 3 gadiem cietumā, tad, visticamākais, tieši Kvēpa iesniegtās apelācijas rezultātā Tenbergs, ak vai, saņēma dubultā – jau 6 gadus cietumā.
Šis šķiet rets gadījums, jo notiesājoša sprieduma rezultātā apelācijas instance parasti vai nu to atceļ, vai piespriesto sodu groza minimāli. Zinātāji stāsta, ka Kvēps tik ļoti nokaitinājis otrās instances tiesas tiesnesi, ka soda mēru viņa klients saņēmis nevis par saviem OIK nedarbiem, bet gan Kvēpa nodarījumiem tiesas zālē. Turklāt nedrīkstētu aizmirst arī tādu sīkumu kā Kvēpa veikto izkrāpšanu Tenberga lietās – viņa trešo personisko krimināllietu,
Komiska bija arī Kvēpa nodrošinātā aizstāvība Leonīdam Loginovam viņa apsūdzībā par šeptēm Rīgas brīvostā. Pēc tam, kad Loginovs ar Kvēpa īstenoto aizstāvības taktiku bija notiesāts jau divās instancēs, Kvēpam tika uzdots gatavot un iesniegt izšķirošo dokumentu - kasācijas sūdzību. Taču… ir aizdomas, ka Kvēps pavisam vienkārši aizdzērās, aizmirsa par nabaga Leonīdu un noteiktajā termiņa sūdzību neiesniedza, kas nozīmēja negaidīti ātras un nelabas beigas Loginovam.
Tad nu tika meklēti rokā izmanīgi pastnieki, kuri prata uz aploksnes uzlikt vēsturisku zīmogu, kas nozīmēja, ka viss iesniegts pēdējā dienā, tikai pasta darbinieku tūļības dēļ nomētājies pa pasta kastēm un tiesā nonācis vēlāk nekā līdzīgos gadījumos. Visi šie virpuļi gan nelīdzēja, un Loginovam notiesājošais spriedums stājās spēkā.
Nākošā neveiksmīgā pārstāvība ir ar Mārtiņa Bondara „brendu”. No sākuma Mārtiņš Kvēps uzņēmās Bondaru glābt Krājbankas maksātnespējas lietā, kur no Bondara kā valdes locekļa tika pieprasīts piedzīt milzīgu zaudējumu summu – kopā ar kompanjoniem nedaudz virs 15 miljoniem EUR.
Kad šī tiesa Kvēpa vadībā tika pazaudēta, tika uzsākta sprieduma izpilde un naudas piedziņa. Tika iztirgota Bondara divstobrene, vecais džips un citas „antikvāras” vērtības. Taču kad nonāca pie ģimenes mājas izsolei, izrādījās, ka tā jau it kā sen laulāto vienošanās rezultātā ir tikai sievas Ievas Bondares īpašumā.
Zinātāji stāsta, ka tas bijis prasts un primitīvs Kvēpa ieteikums – parakstīt laulāto vienošanos ar vecu datumu (pirms sprieduma spēkā stāšanās, lai izvairītos no piedziņas) pie notāres, kas pilsētā bija labi zināma ar savu spēju ceļot laikā. Kad prokuratūra veica savas pārbaudes par visu šo situāciju, tā nonāca pie viedokļa, ka valsts vārdā ceļama apsūdzība pret Mārtiņu un Ievu Bondari par dokumentu viltošanu. Tātad jāsecina, ka Mārtiņa Kvēpa konsultācijas bija jau kārtējo klientu novedušas pie kriminālprocesa un apsūdzību uzrādīšanas.
Seko mums 
Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 16. novembrī izlēma laikā no 2023. gada 7. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim rīkot parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu.
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
