Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2020.gada 6.novembrī griezos ar iesniegumu Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētajā prokuratūrā, informējot par noziedzīgiem nodarījumiem, ko veikušas AS “Swedbank” amatpersonas. Iesniegumā tika norādīti šādi apstākļi:

2006.gada 29.martā starp mani (tobrīdējais vārds Gints Grosfogels) un AS “Hansabanka”, reģistrācijas Nr.40003074764 (nosaukums no 2009.gada 17.marta mainīts uz AS “Swedbank”) tika noslēgts Aizdevuma līgums Nr.06-032411-PK.

Saskaņā ar šo Aizdevuma līgumu man kā fiziskai personai tika izsniegts aizdevums EUR 1 700 000 apmērā. Šī Aizdevuma līguma 2.7.punkts paredzēja, ka aizdevuma summas atmaksa un procentu samaksa notiek, Aizdevējam Aizņēmēja vārdā norakstot attiecīgu naudas līdzekļu summu no Aizņēmēja norēķinu konta, savukārt Aizņēmējam bija jānodrošina minētajā kontā nepieciešamo līdzekļu apmērs aizdevuma summas atmaksa un procentu samaksai. Aizdevuma līguma Nr.06-032411-PK rekvizītu daļā precīzi norādīts aizņēmējā konts – Nr.LV18HABA0551006003217.

Laika posmā no iepriekš minētā Aizdevuma līguma noslēgšanas līdz 2009.gada jūnijam AS “Swedbank” tika veikusi patvaļīgus naudas līdzekļu paskaitījumus gan no mana norēķinu konta, gan no mana individuālā komersanta (IK Gints Grosfogels, reģistrācijas numurs LR Uzņēmumu reģistra Komercreģistrā Nr.50002104211, konta Nr.LV86HABA0551012581794), šos naudas līdzekļus novirzot nevis saistību dzēšanai saskaņā ar Aizdevuma līgums Nr.06-032411-PK, bet gan citu personu saistību dzēšanai.

Kopumā no mana un IK Gints Grosfogels norēķinu konta patvaļīgi pārskaitīti pašas AS “Swedbank” norēķinu kontos naudas līdzekļi EUR 2 590 200 (divi miljoni pieci simti deviņdesmit tūkstoši divi simti Eiro) apmērā, un turpmāk minēto apsvērumu dēļ uzskatāms, ka AS “Swedbank” veikusi krāpšanu sevišķi lielos apmēros un piesavināšanos sevišķi lielos apmēros, tādejādi izdarot noziedzīgus nodarījumus, kas paredzēti LR Krimināllikuma 177.panta 3.daļā un 179.panta 3.daļā.

Ņemot vērā, ka ilgstoša laika posmā valdīja savstarpēja uzticība starp mani un AS “Hansabanka”, tad darījumu padziļinātu izpēti uzsāku tikai 2009.gadā. Konstatējot iepriekš aprakstītos apstākļus, kurus būs iespējams precīzi konstatēt, uzsākot kriminālprocesu un izprasot pierādījumus no AS “Swedbank” un citām institūcijām, 2009.gada 17.jūnijā griezos ar prasības pieteikumu Rīgas apgabaltiesā, lūdzot cita starpā atzīt, ka Aizņēmēja Ginta Grosfogela saistības saskaņā ar 2006.gada 29.marta Aizdevuma līgumu Nr.06-032411-PK ir izpildītas. Šajā sakarā tika ierosināta civillieta Nr.C04271309.

Lai gan civillietas Nr.C04271309 izskatīšanas gaitā mana prasība tika noraidīta un tika apmierināta AS “Swedbank” pretprasība, piedzenot no manis AS “Swedbank” labā aizdevuma pamatsummu 1 700 000 Euro, procentus par aizdevuma līdzekļu izmantošanu par laika periodu no 2009.gada 28.februāra līdz 2009.gada 29.martam, 6552.01 Euro, procentus par aizdevuma līdzekļu izmantošanu pēc grafikā paredzētā atmaksas termiņa par laika periodu no 2009.gada 30.marta līdz 2010.gada 2.decembrim 1 661 920,00 Euro, tiesas izdevumus 4885.56 euro, kopsummā 3 373 357,50 Euro, atkārtoti izvērtējot lietas materiālus, esmu konstatējis, ka lietas izskatīšanas gaitā AS “Swedbank” vai tās pārstāvji (zvērināts advokāts Romualds Vonsovičs un citi viņa advokātu biroja darbinieki) tika tiesā iesnieguši viltotus un sagrozītus dokumentus, kurus nekad neesmu parakstījis ne savā, ne man piederošā individuālā komersanta vārdā un līdz ar to pilna summa, kas piedzīta no manis saskaņā ar LR Augstākās tiesas Civillietu tiesu kolēģijas 2014.gada 25.marta spriedumu lietā Nr.C04271309, PAC-0259/2014 uzskatāma par līdzekļiem, ko AS “Swedbank” piesavinājusies no manis, veicot krāpšanu.

Civillietas Nr.C04271309 materiālos pievienota ar 2007.gada 14.februāri datēta dokumenta kopija uz IK Gints Grosfogels, reģistrācijas  Nr.50002104211, veidlapas. Gan pirmās instances spriedumā lietā Nr.C04271309 (sprieduma 11.lpp, 2.rindkopa), gan LR Augstākās tiesas Civillietu tiesu kolēģijas 2014.gada 25.marta spriedumā lietā Nr.C04271309, PAC-0259/2014, ar kuru LR Augstākās tiesas Civillietu tiesu kolēģija pievienojusies pirmās instances pierādījumu novērtējumam, šis dokuments izmantots kā būtisks pierādījums ar ko pamatota naudas līdzekļu piedziņa no manis. Ar šo dokumentu es it kā esot pilnvarojis AS “Swedbank” norakstīt naudas līdzekļus no sev piederošā individuālā komersanta norēķinu konta citu juridisko personu kredītsaistību dzēšanai.

Nekad neesmu šādu dokumentu ne parakstījis, ne iesniedzis AS “Swedbank”, bez tam lietas materiālos nav atrodams un lietas izskatīšanā netika uzrādīts dokumenta oriģināls. Lietā atrodama nekvalitatīva dokumenta kopija, kuru apliecinājusi AS “Swedbank” Aizdevumu atgūšanas daļas jurista palīdze Līga Balcere, bet tiesā to kopā ar 2011.gada 15.jūlijā parakstītiem paskaidrojumiem iesniedzis AS “Swedbank” pārstāvji -  zvērināti advokāti Romualds Vonsovičs un Dainis Lasmanis.

Pārbaudot šobrīd likvidētā IK Gints Grosfogels, reģistrācijas  Nr.50002104211, lietvedību, šāds dokuments nav atrodams. Šādos apstākļos ir redzams, ka, iesniedzot tiesā civillietā Nr.C04271309 2011.gada 15.jūlija paskaidrojumus un tiem pievienotos dokumentus zvērināti advokāti Romualds Vonsovičs un Dainis Lasmanis to pārstāvētās AS “Swedbank” vārdā veica noziedzīgus nodarījumus, kas paredzēti LR Krimināllikuma 177.panta 3.daļā un 179.panta 3.daļā.

Šiem noziedzīgajiem nodarījumiem ir iestājušās negatīvās sekas, jo to rezultātā man nodarīti materiāli zaudējumi kopsummā 3 373 357,50 Euro, ko AS “Swedbank” piesavinājies ar krāpšanas rezultātā saņemtu tiesas spriedumu.

Ņemot vērā iepriekš minētos apstākļus ar 2020.gada 06.novembra iesniegumu tiku lūdzis izmeklēšanas iestādi:

Uzsākt kriminālprocesu par LR Krimināllikuma 177.panta 3.daļā un 179.panta 3.daļā paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem – krāpšanu un piesavināšanos sevišķi lielos apmēros, ko veikusi AS “Swedbank”, reģistrācijas Nr.40003074764, tās amatpersonas un darbinieki, kā arī zvērināti advokāti Romualds Vonsovičs un Dainis Lasmanis;

noskaidrot noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā vainojamās personas, kā arī saukt tās pie likumā paredzētās atbildības;

atzīt mani, Rihardu Maksimilianu Partu (iepriekš Gints Grosfogels) par cietušo ar nodarītajiem zaudējumiem 3 373 357,50 Euro apmērā

lietas apstākļu noskaidrošanai izprasīt LR Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā civillietas Nr.C04271309 materiālus no Rīgas apgabaltiesas arhīva;

izprasīt LR Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā no AS “Swedbank” ar 2007.gada 14.februārī it kā datētu dokumentu (oriģinālu), ko AS “Swedbank” pārstāvji zvērināti advokāti Romualds Vonsovičs un Dainis Lasmanis 2011.gada 15.jūlijā iesnieguši Rīgas apgabaltiesā civillietā Nr.C04271309 (dokumenta kopiju ir kā no oriģināla 2011.gada 13.jūlijā apliecinājusi AS “Swedbank” Aizdevumu atgūšanas daļas jurista palīdze Līga Balcere).

Ņemot vērā iepriekš minētos apstākļus, 2021.gada aprīlī tika sākts kriminālprocess par LR Krimināllikuma 177.panta 3.daļā un 179.panta 3.daļā paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem – krāpšanu un piesavināšanos sevišķi lielos apmēros, ko veikusi AS “Swedbank”, tās amatpersonas un darbinieki, kā arī zvērināti advokāti Romualds Vonsovičs un Dainis Lasmanis.

Diemžēl kārtējo reizi man ir nācies pārliecināties par to, ka tiesiskums un tiesiskā paļāvība Latvijas Republikā ir ļoti apšaubāmā līmenī. Esmu saņēmis Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Brasas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas 2021.gada 12.jūlija paziņojumu Nr.20/10/13/2-338869, ko parakstījusi priekšniece A.Beinaroviča, kurā teikts, ka kriminālprocesā, kurš bija uzsākts par AS “Swedbank” veikto krāpšanu, 2021.gada 12.jūlijā tika pieņemts lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 377.panta 1.punktu.

Paziņojumā nav teikts, ka lēmums būtu pieņemts rezolūcijas veidā, tāpat paziņojumā nav norādīts, ka tam būtu pievienoti kādi pielikumi, piemēram motivēts Valsts policijas lēmums. Par iepriekš minētajiem lēmumiem tika iesniegtas sūdzības uzraugošajām institūcijām, tomēr ne motivētu lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, ne sūdzības izskatīšanu pēc būtības man panākt nav izdevies.

Visas pazīmēs liecina, ka AS “Swedbank” un tās interešu aizstāvis – bēdīgi slavenais  advokāts Romualds Vonsovičs - ir ķērušies pie savām korporatīvajām saitēm un “sakārtojuši” lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu. Tikai, kā jau šādos gadījumos nereti gadās, – kārtojot lietas, nevienam nebija pieticis laika uzrakstīt motivētu lēmumu un paziņot to man kā cietušajam.

Šajos apstākļos gribu vērst Jūsu uzmanību uz AS “Swedbank” un tās vadības lomu šajā procesā. Uzskatu, ka par man nodarītajiem zaudējumiem un pret mani izdarītajiem mantiskajiem noziedzīgajiem nodarījumiem ir atbildīga gan tā AS “Swedbank” vadība, kas bija, gan pašreizējā AS “Swedbank” vadība ar valdes priekšsēdētāju Reini Rubeni priekšgalā.

Lai gan publiskajā telpā Reinis Rubenis sevi pozicionē kā adekvāts un uz Rietumeiropas vērtībām orientēts korporatīvais vadītājs, faktiski uzzinot, ka viņa vadītais uzņēmums ir nodarījis liela apmēra zaudējumus fiziskai personai, viņš atkal griezās pie bēdīgi slavenā advokāta Romulada Vonsoviča ar uzdevumu “izbeigt” kriminālprocesu un nodrošināt “jumtu” visās tiesībsargājošajās iestādēs, lai maksimāli apgrūtinātu manu tiesību aizsardzību.

To, ka Reinis Rubenis bija personīgi lietas kursā par procesu, apliecina žurnālistu sarakste ar AS “Swedbank” kur tajā skaitā Reinim Rubenim tika nosūtīti sekojoši jautājumi:

1) kā Jūsu kredītiestāde var komentēt pēc privātpersonas Riharda Maksimiliana Parta iesnieguma sākto kriminālprocesu Nr. 11094026821 saistībā ar iespējamām Jūsu kredītiestādes veiktām krāpnieciskām darbībām? 

2) vai Jūsu kredītiestādes pārstāvji jau ir tikuši nopratināti šī kriminālprocesa ietvaros? Vai kādiem Jūsu kredītiestādes darbiniekiem jau ir noteikts procesuālais statuss šī kriminālprocesa ietvaros?

3) vai Jūsu kredītiestāde atzīst, ka civillietas Nr.C04271309 izskatīšanas gaitā tā vai tās pārstāvji (zvērināts advokāts Romualds Vonsovičs un citi viņa advokātu biroja darbinieki) ir tiesā iesnieguši viltotus un sagrozītus dokumentus, kurus minētā privātpersona nav parakstījusi ne savā, ne tai piederošā individuālā komersanta vārdā?

4) kā Jūsu kredītiestāde skaidro, ka minētās civilietas materiālos ir atrodama Jūsu kredītiestādes ar 2007.gada 14.februāri datēta dokumenta kopija uz IK Gints Grosfogels, reģistrācijas  Nr.50002104211, veidlapas, bet nav iesniegts minētā dokumenta oriģināls vai notāra apstiprināta kopija?

Kā jau varēja nojaust, Reiņa Rubeņa vadītā AS “Swedbank” izvēlējās neatbildēt uz sev neērtajiem jautājumiem, tikai atrakstoties ar formālu preses pārstāvja Jāņa Kropa atbildi, ka bankai un tās pārstāvjiem procesuālais statuss nav noteikts.

Vienlaicīgi Jānis Krops sniegtajā atbildē turpināja uzturēt melīgus apgalvojumus par viltotajiem dokumentiem – viņš norāda, ka apgalvojums, ka civillietas nr.C04271309 izskatīšanas gaitā tiesai būtu iesniegti viltoti vai sagrozīti dokumenti neatbilst patiesībai, jo šāds apgalvojums ir pretrunā ar tiesas spriedumā konstatēto. Izskatot lietu apelācijas instancē, tiesai ir uzrādīts minētā dokumenta oriģināls, kas tiesai iesniegts kopā ar citiem bankas rakstveida paskaidrojumiem jau 2011.gadā.

Ar likumīgā spēkā stājušos nolēmumu tiesa arī ir atzinusi, ka iesniegtais dokuments ir saistošs procesā iesaistītajām pusēm. Dokumenta oriģināls lietā nekad nav uzrādīts (jo tas nekad nav pastāvējis), tas tiesai nav iesniegts, un tiesai ir iesniegta tikai un vienīgi AS “Swedbank” darbinieces Līgas Balceres apliecināta, ārkārtīgi nekvalitatīva kopija.

Tāpat man ir informācija, ka Valsts policija bija pieprasījusi uzrādīt attiecīgā dokumenta oriģinālu kriminālprocesa ietvaros, bet tas netika uzrādīts (un neformāli tika atzīts, ka tas neeksistē).

Es turpinu un turpināšu aizstāvēt savas likumīgās tiesības, kas tika aizskartas civillietas nr.C04271309 izskatīšanas laikā, un panākšu, ka pie likumā noteiktās atbildības tiek sauktas gan AS “Swedbank” amatpersonas ar viltojumu veikušo darbinieci Līgu Balceri un valdes locekļiem priekšgalā, gan AS “Swedbank” lietu risinātāji tiesībsargājošajās iestādēs ar bēdīgi slaveno advokātu Romualdu Vonsoviču priekšgalā.

Pats apstāklis, ka ar Rīgas Brasas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas priekšnieces A.Beinarovičas lēmumu kriminālprocess ir nepamatoti izbeigts, nekādi neliedz turpināt manu tiesību aizstāvību, jo kriminālprocess izbeigts bez motivācijas un, neizvērtējot lietas apstākļus un ciniski ignorējot lietas materiālos esošus neapgāžamus pierādījumus, ka AS “Swedbank” un tās amatpersonas veikušas LR Krimināllikuma 177.panta 3.daļā (krāpšana sevišķi lielos apmēros) un 179.panta 3.daļā (piesavināšanās sevišķi lielos apmēros) minētos noziedzīgos nodarījumus, kar kuriem man nodarīti materiāli zaudējumi kopsummā 3 373 357,50 Euro.

Šobrīd esmu griezies vairākās nacionālajās un starptautiskajās tiesībsargājošajās iestādēs un informēšu sabiedrību par tālāko AS “Swedbank” un Romualda Vonsoviča noziedzīgās darbības atmaskošanu.

Ceru, ka Valsts policijas vadība ar Armandu Ruku priekšgalā un LR Ģenerālprokuratūra ar Juri Stukānu priekšgalā beidzot sāks uzraudzīt, kādā līmenī notiek krimināllietu izmeklēšana un kā viņu pakļautībā esoši darbinieki piesedz noziedzīgus nodarījumus.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Mūsu politprostitūciju nedrīkst publiski saukt par politprostitūciju!

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) aicina Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju reaģēt uz deputāta Aleksandra Kiršteina (Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–”Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK) 25. septembra izteikumiem mikroblogošanas vietnē Twitter. Deputāts, komentējot priekšvēlēšanu debates LTV ēterā, raksta: “Politprostitūta Bērtule, vadot Saeimas kandidātu debates LTV1, visu laiku melo, ka politiķi (domāti NA) grib likvidēt Satversmes Tiesu, noklusējot, ka tā ir jāpārceļ uz Augstāko Tiesu kā Igaunijā, Somijā un Zviedrijā! Pirmskara Latvijā Satversmes jautājumus skatīja AT Senāts!”
Lasīt visu...

12

Kāpēc jums vajadzētu nobalsot par mums - Marksa mūsdienu mazbērniem

FotoLīdz Saeimas vēlēšanām tikai 5 dienas, un, ja vēl turpini izlemt, par kuru politisko spēku atdot savu balsi, piedāvāju 15 iemeslus, kāpēc balsot par 15. sarakstu – Progresīvajiem.
Lasīt visu...

15

Vai "Konservatīvo" sīkpartijā atdzimst nacisms?

FotoŠis jautājums man radās jau pirms diviem gadiem, kad Vācijas kolēģi vērsa uzmanību uz simbolu iespējamu izmantošanu un simboliskajiem tekstiem, ar ko tika rotāti aizsaulē aizgājušās Jutas Strīķes, vienas no Jaunās konservatīvās partijas līderēm, bēru vainagi no viņas partijas biedriem.
Lasīt visu...

21

Nacionālisms, nacisms, fašisms, pozitīvais nacionālisms un citi "ismi"

FotoJums nepatīk garas runas un mani garie raksti, tāpēc šoreiz būs īsāk. Tam, par ko runāšu, ir dažādi nosaukumi, tam daudz ko nepelnīti piedēvē, un tam ir dažādas izpausmes, bet patiesībā runa ir par vienu un to pašu – par patikšanu un nepatikšanu.
Lasīt visu...

21

Tautvaldība ir tautas pārstāvniecība valsts pārvaldes lēmumu pieņemšanai, valsts pārvaldes institūciju veidošanai un lēmumu pieņemšanai

FotoSatversmes 1. nodaļas 2.pants nosaka: “ Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.” Tā jau ir Tautvaldība - Valsts pārvalde, kurā piedalās daudzi sabiedrības locekļi caur/ar savu pārstāvniecību vēlēšanās. Mans viedoklis – ka tas ir galvenais TAUTVALDĪBAS princips, kas realizējams vēlēšanās.
Lasīt visu...

21

“Kapteinis Amerika” aicina taupīt

FotoVadīkļi Vakareiropā brēc par enerģētisko krīzi. S…di, ko ar zaļo dienaskārtību, suicidālām sankcijām un nesaimnieciskumu savārījusi izkurtējusī Eiropas elite, būšot jāizstrebj pārvaldītajām tautām. Latvijas vagari kā parasti skrējuši posta vezumam pa priekšu, tādēļ situācija Dievzemītē ir viena no traģiskākajām ES. Vietējai kliķei par laimi tauta Latvijā ir uz dumpjiem nolēmēta.
Lasīt visu...

3

„Attīstībai/Par” nopirkta publikācija „Delfos”: ja tas mums izdevīgi, mēs izliksimies, ka atbalstām valsts aizsardzības dienestu

FotoNepieciešamība stiprināt Latvijas drošību laikā, kad blakus Eiropā notiek karš, šķiet pašsaprotama. Tamdēļ vietā ir Aizsardzības ministrijas piedāvājums sākt diskusiju par jaunu koncepciju – Valsts aizsardzības dienestu, kura ietvaros Latvijas pilsoņiem radīsies jauni, pavisam konkrēti pienākumi piedalīties valsts aizsardzībā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Esmu balsojis par partijām un politiķiem, kas ir līdzatbildīgi Latvijas izzagšanā, un atkal iešu uz vēlēšanām

Ļoti miglaini atceros savas pirmās vēlēšanas. Es tikko kā biju...

Foto

„Attīstībai/Par” nopirkta publikācija „Delfos”: es nemaz neesmu tāds hameleons un gļēvulis, kā jums izskatās, jo man ir apņēmība

Jūsu balss izšķirs, kas vadīs mūsu valsti. Pirms...

Foto

Logs vai varnešu kolektīvās pašsaglabāšanās instinkts

Mums katram ir izveidojies vai izveidots savs logs, caur kuru mēs uzlūkojam pasauli. Un šie logi mēdz būt ļoti dažādi...

Foto

Jaunzemes rīcība vērtējama kā amata pienākumu, konkrēta rīkojuma vai uzdevuma nepamatota nepildīšana vai novēlota, nolaidīga vai nekvalitatīva pildīšana

Ceturtdien, 15. septembrī finanšu ministrs Jānis Reirs ir izdevis...

Foto

Nedodiet sevi apmuļkot! Sīkumains, bet ļoti bīstams

«Okupāciju noliegt? Manā skatījumā tā ir bijusi. Attaisnot Krievijas prezidenta darbību es netaisos, un tā nav man simpātiska. Neskatos...

Foto

Paskaidrojumi Plešam: nav labi, ja nepatiesu informāciju apzināti izplata tik augsta valsts amatpersona kā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs

[1] 2022. gada 25. augustā Daugavpils...

Foto

Inflācijas krīze – laiks, kad mērķtiecīgi izvēlēties Latvijas uzturproduktus

„Rudentiņis – bagāts vīrs,” septembrī, vācot ražu vai gādājot krājumus ziemai, teica mūsu senči. Septembris mūsdienās ir...

Foto

Politikā man kopā ar Pavļutu pie siles tikt neizdevās, tagad izmēģināšu „dzimumu līdztiesības” tēmu

"Dzimumu līdztiesība?! Mums taču ar to viss kārtībā!" ir biežākā reakcija, kad...

Foto

Tikai nesmejieties, kad es jums mēģināšu iestāstīt, ka Latvijas valsts šajos četros gados ir kļuvusi drošāka un stiprāka

13. Saeima ierakstīs Latvijas valsts politiskajā vēsturē vismaz trīs...

Foto

1. oktobra mājsēdes organizatori

Piežmiegusi CVK naudu Saeimas vēlēšanu popularizēšanai, kliķe atklāti aicināt uz boikotu tomēr neuzdrošinās. Taču izskatās, ka varneši nudien ir nobijušies no ļaužu...

Foto

Subjektīvs Saeimas deputātu kandidātu sarakstu apskats

Pirms kāda laika aicināju iet uz vēlēšanām un balsot kaut par pašu lielāko “dunduku”, tikai pret varas partijām. Pie viena...

Foto

LPSR 2.0 kūrē reliģiju

Levits, kas identificē sevi kā latvieti, sadarbībā ar valdošās koalīcijas tieslietu ministru (lasi – boļševiku komisāru) Bordānu ir iesniedzis likumprojektu, lai mainītu...

Foto

Vēlēšanas: piedalīties vai ignorēt?

Pēc vairāku lasītāju lūguma mēģināšu “izvilkt esenci” un īsi pamatot savu jau vairākkārt pausto viedokli par “vēlēšanām” mūsdienu Latvijā un to lomu...

Foto

Dzīvnieku aizsardzības organizācijas nosoda bezatbildīgo aicinājumu doties meklēt un fotografēt lāčus

Dzīvnieku aizsardzības organizācijas nosoda nepārdomāto un provokatīvo publiskajā telpā izskanējušo Latvijas Nacionālā dabas muzeja iniciatīvu,...

Foto

Elektrizētā priekšvēlēšanu kampaņa

Par Dievzemītes “reņģēdāju” nežēlīgu dīrāšanu 2007.—2010. gada finanšu krīzes laikā Valdis Dombrovskis (JV) ticis pie amata Eiropas Komisijā. Toreiz pat starptautiskie naudas dūži...

Foto

Jehovas liecinieki atsāk apmeklēt cilvēkus viņu dzīvesvietās

Pēc divarpus gadu pārtraukuma no 1. septembra Jehovas liecinieki visā pasaulē, arī Latvijā, atsāks to savas darbības aspektu, kas...

Foto

Uzņēmuma pāreja – jaunā VID granāta

Nu jau ar zināmu regularitāti līdz mums nonāk lietas, kur Valsts ieņēmumu dienests (VID) apgalvo, ka ir notikusi uzņēmuma vai...