Par aviācijas nozares ietekmi uz Latvijas IKP: Ostapa Bendera Gausa blēņas – un realitāte
Guntars Vītols15.12.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Paanalizēsim vienu pašas nozares reklāmas rullīti, kas līdzinās visiem citiem tādiem un uz ko balstīti dažnedažādi biedēkļi, ka, ja nesponsorēsim miljonu algā saņemošo Ostapu Benderu, Latvijai ir kirdik. Tā mēs te desmitgades ticam Ostapam un esam iztērējuši no budžeta ne vairāk, ne mazāk, bet veselu pusmiljardu eiro. To, ko te nesen „norakstīja” pamatkapitālā.
Jā, tas nav īpaši daudz, jo naudas ir tik daudz kā nekad. Kariņš nemeloja: viņš ar savu kodlu ir izpļekarējis krietni vairāk - Latvija tāpēc nu jau stāv uz finanšu mazspējas sliekšņa.
Atveram pēdējo IATA (starptautiska avio nozares asociācija, aviobiznesmeņi) ziņojumu par Latviju. Ostaps šonedēļ retvītoja, atkal salēja kārtējo spaghetti bolognese mums uz ausīm. Daudzi to pat nepamanīja, jo ausīs jau sen sabāzti izlietoti tamponi, no kā ausis sen iekaisušas, spageti nemaz nepamana.
Pirmkārt, nosaukums. “Aviotransporta vērtība Latvijai”. Ja ir avio, tad ir papildu vērtība, ja nav, tad nav. Šeit melots nav, skatāmies saturu. Lieliem milzu burtiem centrālajā vietā figurē divi skaitļi – 1,9 miljardi eiro (tā ir tā vērtība) jeb 4.4% no IKP. Šo ciparu nenogurstoši izmanto ošleji, lai biedētu - nedosim naudu AirBaltic, iestāsies komunisms un nabadzība! Fonā dūdo Ostaps no Vācijas - Jawohl, mein Führer! (Jā, mans līderi!)
Vērtība Latvijas ekonomikai 1,9 miljardi? Skatāmies turpat. Aviopārvadātāji paši dod 190 miljonus, AirBaltic varbūt pusi no tā - 100. Rīgā AirBaltic tirgus daļa ir 50%. No 2 miljardiem Ostapa sapņi noreducējās uz vienu divdesmito daļu jeb 0.2% no IKP (bet pie valdības pēc naudas viņš vienmēr gājis ar 4.4%).
Darbavietas, brēc mein Führer! Jā, aviopārvadātājam ir kādi tūkstoši, super, bet ir nianse. Konkrēti AirBaltic jau algas nodokļus nemaksā. Es pat nerunāju par gadiem praktizēto un tikai nesen izbeigto darbinieku „ofšorizāciju”. Summa, kuru kompānija samaksājusi algu nodokļos Latvijā, ir līdzīga tai, kuru kompānija daudzos gados saņēmusi no valsts. Pa vienu ausi iekšā, pa otru ārā.
Aviopārvadātāji, tie kuri citi, viņi neko no mūsu budžeta nav saņēmuši un tiešām maksā, un tur var godīgi teikt - ietekme uz Latvijas ekonomiku ir. Ryanairi un Wizzairi. Bet, kur tad tie 1,9 miljardi? Gods godam, atrodam nākamo skaitli. 260 miljonus pieliek lidosta, servisi, piegādātāji. Kopā ar pārvadātājiem tātad 450 miljoni. Nav iebildumu.
A kur pārējais? Miljards ir tas, ko darbinieki tērē rimčikos, piemēram. Tieši tāpat kā citi no 900 tūkstošus lielā darbapulka Latvijā. To tā īsti skaitīt klāt pie avio IKP nevar, jo darbinieki jau varētu strādāt arī citur, tāpat maksātu un tērētu. Tas nav kaut kas, ko mēs zaudētu, ja nebūtu avio (bet tā tas tiek pasniegts).
Atlikusī daļa no 1,9 miljardiem jeb 500 miljonu un 11 000 darbavietu… tūrisma nozarē. Bet, viņi jau nesaka, ka visi tūristi atbrauc ar avio, un nesaka, ka tiem darbiniekiem algu maksā tikai no avio tūristu samaksātā. Viņi saka, ka nu šo jomu (tūrismu) avio tikai „ietekmē”. Ej nu uzmini, cik % no tiem 500 miljoniem ir tieši avio, bet viņi manipulatīvi to pieskaita avio ietekmei uz IKP.
No 4.4% mēs nonākam līdz nulle komats %, īpaši, ja runa ir konkrēti par AirBaltic. Pārējais ir pievilkts aiz ausīm. Bet, pag. Aviopārvadājumi ir divvirzienu ceļš. Nu, pieņemsim, ka avio atved tos 2 miljardus. Kaut vai cipars pievilkts aiz ausīm. Bet cik IKP aizved mūsu potenciālo IKP? Ilustrācijai reāls maršruts Rīga-Madeira. Diez vai daudzi portugāļi te drasē pa Rīgas ielām un tērē naudu. Itāļi no populārā cita galamērķa Milānas? Ciao vai arrivederci? Laikam otrais.
Letiņš samaksā 200 eirīšus, aizlido uz Madeiru un sajūsmā iztērē vēl 1000. AirBaltic ceļ Madeiras IKP, ne mūsējo. Tas nav slikti, tā ir mūsu iespēja turp aizbraukt. Tikai viena lieta. Par to tad jāmaksā tam, kurš turp lido, nevis visiem pārējiem jāuztur AirBaltic par 50 miljoniem gadā.
Seko mums 
Kāds cilvēks man pārsūtīja iekšējās sarakstes vēstuli, rakstītu vēl 2022.gadā, kurā viena no galvenajām “progresīvajām ”ideoloģēm Krista Burāne apspriež un piedāvā kultūrpolitikas plānu Latvijai līdz 2027.gadam.
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
