Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Esmu saņēmis un iepazinies ar Latvijas Mednieku biedrības vadītāja viedokli par manu komentāru 27. janvāra TV3 raidījumā saistībā ar iesniegtajiem priekšlikumiem likumprojekta “Ieroču aprites likums” 14. panta 2. daļā. Vēlos pateikties par pausto viedokli, kas apliecina degsmi un neatlaidību sava viedokļa aizstāvēšanā.

Konkrētais gadījums un sabiedrības aktivitāte norāda, ka jautājums par bērnu iesaisti medībās ir sabiedrībai nozīmīgs un ka viena no lielākajām demokrātiskās valsts vērtībām - Latvijas Republikas Satversmes 100. pantā noteiktās tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības paust savus uzskatus, - mūsu valstī tiek plaši īstenota.

Tāpat vēlos izteikt atzinību zināšanām gan par pagājušā gadsimta psihiatru un psihoanalītiķu darbiem, gan par Amerikas Savienoto Valstu (turpmāk - ASV) veiktajiem pētījumiem par medību ietekmi uz cilvēka psihi.

Tomēr pastāv pamatotas šaubas, ka pieminētās atziņas pierāda medību pozitīvo ietekmi nevis uz cilvēka kā tāda, bet tieši uz bērna veselību un drošību kopumā. Vēršu uzmanību, ka nepilngadīgo personu psihoemocionālie procesi būtiski atšķiras no pieaugušas personas, proti, bērns nav mazs pieaugušais.

Kritiski vērtējams, ka likumprojekta “Ieroču aprites likums” tik nopietni grozījumi, kas valdībā nav atbalstīti, ir iesniegti izskatīšanai Saeimā likumprojekta 2. lasījumā. Likumprojekta anotācijā trūkst izsmeļoša izvērtējuma par minētā priekšlikuma ietekmi uz nepilngadīgo personu. Šāda prakse neatbilst nedz labas pārvaldības principiem, nedz labai likumdošanas praksei.

Turklāt norādu, ka Veselības ministrija 13.12.2018. vēstulē Nr. 01-11.1/5597 Latvijas Republikas Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai sniedza priekšlikumu saglabāt 18 gadu vecuma ierobežojumu. Savu priekšlikumu tā pamato ar to, ka Veselības ministrijas galvenie speciālisti vērš uzmanību, ka fiziska persona, kura sasniegusi 14 gadu vecumu, atbilstoši savam vecumam un briedumam var piedalīties ar ārstniecību saistīto lēmumu pieņemšanā, savukārt šaujamieroču lietošanā nepieciešams psihiskais briedums un atbildības uzņemšanās, kas nenobriedušo psihisko procesu dēļ 14 gadu vecai personai var nebūt.

Speciālistu skatījumā šajā vecumā persona nav spējīga izvērtēt ar šaujamieroču pielietošanu radītos riskus un iespējamās sekas, līdz ar to 14 gadu vecumā pusaudzim, kaut arī pieaugušo vadībā, izmantot medību šaujamieročus nebūtu rekomendējams. Vienlaikus speciālisti ir aicinājuši nesamazināt vecuma ierobežojumus attiecībā uz ieroču izmantošanu. Veselības ministrijas priekšlikums balstīts uz Galveno speciālistu pediatrijā, psihiatrijā, neiroloģijā, narkoloģijā un ģimenes medicīnā pausto viedokli.

Papildus vēlos vērst uzmanību, ka atsauce uz ASV veiktajiem pētījumiem un to izpratni par bērna tiesībām nav korekta. ASV ir vienīgā valsts pasaulē, kas nav ANO Bērnu tiesību konvencijas dalībvalsts. Šajā valstī ir atšķirīga tiesību sistēma, kā arī atšķirīgs tiesiskais regulējums attiecībā uz ieroču apriti, proti, ASV konstitūcijā ir paredzētas tiesības uz ieroču turēšanu. Turklāt ASV ir to dažu valstu starpā, kur līdz šim bija piespriesti un izpildīti nāvessodi bērniem. Līdz ar to ASV piemēra piesaukšanu nevērtēju kā labo praksi, kurai mūsu valstij būtu jāseko.

Līdz ar to joprojām uzskatu, ka Latvijas bērnu vislabākajās interesēs nav atļaut izmantot medību ieročus bērniem.

Vienlaikus vēlos paust atzinumu centieniem kliedēt publiskajā vidē pieejamos mītus. Iepazīstoties ar sniegto skaidrojumu  par 16 gadu vecu jauniešu gatavību pieņemt lēmumus un atbildēt par savu rīcību, vēlos norādīt, ka iztrūkst būtiski tiesiskie aspekti.

Bērnu tiesību aizsardzības likums ir Latvijas Republikas bērnu tiesību aizsardzības sistēmas “jumta” likums, kas noteic speciālu pasākumu kompleksu bērnu aizsardzībai valsts mērogā.

Atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likuma 4. panta 5. punktam bērna tiesības tiek aizsargātas, lai sasniegtu bērna drošību, kā arī viņa veselības un dzīvības maksimālu aizsardzību.

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6. panta pirmā daļa noteic, ka tiesiskajās attiecībās, kas skar bērnu, bērna tiesības un intereses ir prioritāras. Šajā pantā ir nostiprināts viens no bērna tiesību aizsardzības pamatprincipiem - bērna tiesību un tiesisko interešu prioritātes princips. Tas nozīmē, ka iestādēm savi lēmumi jāpieņem, pamatojoties uz to, kas ir bērna interesēs; jāievēro, lai viņu pieņemtie lēmumi un rīcība aizsargātu un nodrošinātu bērnu intereses iespējami labākajā veidā. Šī norma uzliek par pienākumu nodrošināt to, lai bērna intereses tiktu integrētas un konsekventi izvērtētas jebkurā darbībā, ko veic kāda iestāde.

Tātad tas, ka likumdevējs ir noteicis atsevišķus izņēmumus tiesiskajās attiecībās ar nepilngadīgo personu, nemazina valsts atbildību bērna tiesību un drošības maksimālai aizsardzībai, bet gan uzliek par pienākumu īstenot papildus aizsardzības pasākumus bērna tiesību ievērošanai (piemēram, darba tiesiskajās attiecībās ar nepilngadīgo personu) un rūpīgi vērtēt, vai bērna tiesības un intereses tiek nodrošinātas attiecīgajā situācijā (piemēram, jautājumā par nepilngadīgās personas izsludināšanu par pilngadīgu).

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Ministra Pleša paziņojumi par pieminekļu demontāžu ir priekšvēlēšanu izrādīšanās

FotoDaugavpils mērs Andrejs Elksniņš vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam uzsver, ka likuma prasības par pašvaldības teritorijā esošo pieminekļu, kas iekļauti Ministru kabineta izstrādātajā sarakstā, demontēšana ir jāveic līdz 15.novembrim.
Lasīt visu...

3

Lai arī Latvija kā laicīga valsts ir reliģiski neitrāla un garantē reliģijas brīvību, tā respektē sabiedrības vērtības, kas veido mūsu identitāti (un tas nekas, ka jūs nesaprotat, ko es te saku)

FotoAglyunīši! Svātceļnīki! Meilī draugi! Maņ ir eistyna prīca byut otkon kūpā ar jiusim Aglyunā. Sirsneigi sveicīni itymūs skaistajūs i īdvasmojušūs svātkūs!
Lasīt visu...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...