Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Par profesores Intas Brikšes vadībā „apgūtajiem” 86 tūkstošiem latu no valsts līdzekļiem un rezultātā tapušajiem nacionālās identitātes un komunikācijas pētījumiem, no kuriem daži vēl joprojām nav pieejami sabiedrībai, nopietni ieinteresējusies ne tikai Izglītības un zinātnes ministrija, bet arī Zinātnes padome. Tikmēr iepazīšanās ar darbiem, kas uzdoti par pētījumiem nacionālās identitātes un komunikācijas jomā, rada aizvien vairāk jautājumu, bet neoficiāla informācija liecina, ka pēdējo divu gadu laikā šādi iztērēti vairāk nekā 160 tūkstoši latu.

Pietiek jau informējis, pērn no valsts līdzekļiem Brikšes vadītajam Nacionālās identitātes pētījumu apakšprojektam Nacionālā identitāte un komunikācija piešķirti 86 403 lati. 2010. gadā iztērēto summu pagaidām neatklāj ne Brikše, ne Izglītības un zinātnes ministrija, taču neoficiāli zināms, ka divu gadu laikā kopā „apgūtā” summa nacionālās identitātes un komunikācijas pētījumiem ir 169 603 lati.

Būtiskākais no tā, ko Brikše var uzrādīt saistībā ar iztērēto summu, ir desmit it kā veikti pētījumi 2011. gadā, no kuriem sabiedrībai elektroniskā formā pieejama tikai puse, kā arī pieci pētījumi 2010. gadā, no kuriem divi – tostarp pašas Brikšes it kā veikts pētījums – publiski elektroniskā formā vēl aizvien nav pieejami. Pati Brikše teic, ka atbildes saistībā ar šo tēmu varēšot sniegt tikai 5. februārī, jo pašlaik atrodoties ārvalstu workshop.

Kā jau ziņots, uz publiskotajiem faktiem par „Brikšes pētījumiem” jau bija reaģējusi Izglītības un zinātnes ministrija, kas sadarbībā ar Studiju un zinātnes administrāciju izveidojusi programmu uzraudzības padomi, „lai kontrolētu programmas īstenošanai piešķirto finanšu līdzekļu izlietojumu un tā lietderību”.

Kā informē ministrijas preses dienests, 10. janvārī padome, iepazīstoties ar visiem ziņojumiem un pārskatiem, nolēmusi pieprasīt papildu informāciju, kā arī veikt vairākus uzlabojumus, t.sk. programmu vadītājiem viena mēneša laikā jānodrošina programmas ietvaros zinātniskajā periodikā publicēto zinātnisko publikāciju, kas ir citētas zinātniskajā literatūrā un ir iekļautas starptautiski pieejamās zinātniskajās datu bāzēs, pilna teksta un citu programmas ietvaros izdoto materiālu ievietošana programmas mājas lapā.

Nu kļuvis zināms, ka par Brikšes pārraudzītajiem nacionālās identitātes pētījumiem un to kvalitāti ieinteresējusies arī Zinātnes padome.

„Valsts pētījumu programmu pārraudzību veic Zinātnes padome, kas atbildīga par konkrētu programmu ietvaros veikto pētījumu īstenošanu, to satura un kvalitātes novērtēšanu. Savukārt augstākā mācību iestāde, šajā gadījumā – Latvijas Universitāte, veic attiecīgo programmu finanšu līdzekļu administrēšanu. Valsts pētījumu programmas Nacionālā identitāte un komunikācija ietvaros Zinātnes padome pašlaik iepazīstas ar pētījumu rezultātiem un plāno sniegt savu novērtējumu. Tikai pēc tā saņemšanas Latvijas Universitāte varēs izvērtēt un sniegt pamatotu viedokli par finanšu līdzekļu izlietojuma lietderību,” skaidro Brikšes „priekšnieks”, Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš.

Tikmēr sīkāka iepazīšanās ar darbiem, ko Brikše uzdevusi kā pētījumus par nacionālās identitātes un komunikācijas tēmu, rada aizvien vairāk neskaidrību. Brikše pagaidām neatbild uz jautājumu, kāds sakars ar nacionālo identitāti un komunikāciju varētu būt darbam par Rīgas Rātslaukumu – „Krastiņš, J. Riga Town Hall Square / Riga. Der Rathausplatz / Рига. Ратушная площадь. Rīga: Madris, 2010, 44 lpp. (Paralēli izdevumi angļu, vācu un krievu valodā)”.

Vēl lielākas neskaidrības rada tas, kāda saistība ar nacionālās identitātes pētīšanu varētu būt darbam, kas atskaitēs minēts kā „Proskurova-Timofejeva, O. (red.) (2010). Laiku atšalkas: žurnālistika, kino un politika. (~ 6 a/l)”.

Pietiek apliecināja Brikšes darbavietā – LU Sociālo zinātņu fakultātē, šis rakstu krājums, kas sastāv no lielākoties iepriekšējos gados tapušiem darbiem, izdots par godu Ābrama Kleckina jubilejai, kam ar nacionālās identitātes tēmu nav nekādas redzamas saistības; to apliecina arī rakstu krājuma ievads. Turklāt neoficiāli zināms, ka šī krājuma izdošanai finansējums ticis saņemts arī no Parex bankas laikā, kad tās krahs vēl bija tikai priekšā. Pati Brikše par šo krājumu klusē.

Interesanti, ka arī Roberta Ķīļa vadītā Izglītības un zinātnes ministrija vairs nevēlas sniegt nekādu informāciju saistībā ar šiem pētījumiem, kuru kvalitāte un valsts līdzekļu izdošana ir tās pārziņā. Ministrija jau vairākas dienas nespēj vai nevēlas atbildēt ne uz vienu no Pietiek jautājumiem par 2010. gada pētījumu finansējumu un tā sadali.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...