Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Katrai pilsētai ir Domes ēka, kuras apkārtne tiek pucēta īpaši rūpīgi. Tāda apkārtne Ogrē ir centrā, Brīvības ielas galā, iepretim Domes ēkai, kur 2013. gadā izvietoja tēlnieka Jāņa Karlova kalto skulptūru, kas tiek saukta ar Balto Cielavu.

Skulptūras izvietošana notika vēl iepriekšējā Domes priekšsēdētāja “Bartkeviča laikos”. Tagadējais Ogres novada domes priekšsēdētāja vietnieks tautsaimniecības, tūrisma un sporta jautājumos Egīls Helmanis (attēlā otrais no labās) toreiz it kā esot aizrādījis uz viņaprāt skulptūras nepareizo novietošanu, par ko īpaši aktīvi sāka publiski izteikt savu viedokli jau pēc Bartkeviča gāšanas.

Skat, piemēram, viņa viedokli http://www.ogrenet.lv/ogre/graudi/28388 un arī: http://www.aprinkis.lv/sabiedriba/pasvaldibas/item/14135-ogre-kaskis-par-jaunas-skulpturas-novietosanu-buvvalde-nenem-vera-telnieka-viedokli

Tomēr laikam tā ir tipiska tradicionālā situācija, kad gribas pašam sevi slavēt un cildināt uz iepriekšējās domes “sliktā fona”, to nosodot un nopeļot par kļūdainu un aplamu lēmumu pieņemšanu.

Intereses pēc vajadzētu palasīt Ogrenet, kas pilnīgi atrodas Helmaņa kontrolē un pauž tikai un vienīgi viņa darbībai slavinošu viedokli. Par to liecina kaut vai fakts, ka vismaz vietējai presei ziņa par Domes darbību jāsāk ar vārdiem vai tekstā jāparādās frāzēm “Pēc E. Helmaņa iniciatīvas".

Nevar noliegt, Bartkevičs nereti darīja lietas, kur varēja diskutēt par līdzekļu tēriņu lietderību, tomēr tagad līdzekļi tiek tērēti ar vēl lielāku jaudu un sparu.

Jaunā Dome sāka ar to, ka tika izveidots vēl viens priekšsēdētāja vietnieka postenis. Tas tika izveidots deputātam, kas, protams, atbalsta Helmani.

Nesaprotamu iemeslu dēļ arī vajadzēja izveidot klientu apkalpošanas centru, kur strādā trīs meitenes un kurām speciāli tika šūdinātas Elitas Patmalnieces māsas Ievas projektētas kleitas.

Domes sieviešu dāmām, lai ietu skolēnu Dziesmu svētku gājienā, arī vajadzēja jaunus tērpus, nu ne jau šādus un tādus bet arī speciāli uz pasūtījuma šūtus.

Protams, kā jau varēja paredzēt, jaunā Dome ar sparu ķērās pie kļūdu labošanas, ko sadarījusi un sastrādājusi iepriekšējā dome. Apkārtne apkārt Cielavai atkal tiek pārtaisīta un labota pēc savas - “pareizi un nepareizi” un “tā tam jābūt izpratnes”.

Par to iepriekš informācija presē: http://daugavasbalss.diena.lv/novadu-zinas/ogres-novads/parvietota-balta-cielava-5559

Šādiem bezjēdzīgiem tēriņiem atrodas nauda pilsētas budžetā. Brīvības ielas segums ir izlikts ar granītu, vietumis ar speciālu kaltu virsmu! Interesanti, cik tāds maksā? Apkārtnes jau kurā uzlabošana pie Cielavas atkal notiek ar dārgiem materiāliem. Promenāde gar Ogres upi, kas ir abu Domes sastāvu “dižais darbs”, “ieguldījums mūsu nākotnē”.

Tajā pat laikā Pārogrē ielu labiekārtošana jau kuro gadu vispār nenotiek, un tā pat nav paredzēta. Vide (ceļi) arvien vairāk degradējas, un nekas neliecina, ka situācija mainīsies.

Ielas Pārogrē pirmo reizi pamatīgi sabojāja pirms pieciem gadiem, kad ievilka par Eiropas Savienības līdzekļiem paredzēto kanalizāciju. Viss jau būtu labi, ja pēc rakšanas darbu veikšanas ceļu remonts un atjaunošanas darbi būtu pabeigti kvalitatīvi vai vismaz līdz galam. Tomēr tā saucamajām grants ielām vispār nav uzlikts grants segums, ir tikai māla un dolomīta šķembu maisījuma kārta.

Tas nozīmē, ka sausā laikā ielas klāj bieza baltu putekļu kārta, kas nu nekādā veidā nenāk par labu cilvēku veselībai, savukārt lietū jāstaigā pa dubļiem līdz potītēm kā dziļos laukos.

Nesaprotamu iemeslu dēļ reizi mēnesī ielas tiek greiderētas. Tad pa mēnesi ar mašīnām daudzmaz noblietētais segums atkal tiek uzirdināts, un sākas viss no gala.

Lai kaut kā cīnītos ar putekļiem, ielas pērn sāka laistīt sausā laikā. Tomēr tas nebija tīrs ūdens, bet kaut kāda ķīmija, lai ielas “mazāk putētu”. Pirms pieciem gadiem, tūlīt pēc darbu veikšanas, vērsos ar jautājumu Ogres Domē, kad mūsu ielās Pārogrē paradīsies asfalts. Saņēmu atbildi, ka te ir privātmāju rajons, kur ir mazs iedzīvotāju blīvums, un tāpēc te ielu asfaltēšana nav prioritāra. Bet Promenāde gar upes malu arī ir gar privātmājām. Interesanti, kā tad tur ar to iedzīvotāju blīvumu - pietiekošs?

Mārtiņa iela, maziņa iela Pārogrē, tika noasfaltēta, jo tajā dzīvojot bijušais Mālkalnes šefs. Redz, kā sanāk, - ja dzīvo kāds no esošajiem vai bijušiem priekšniekiem, tad iedzīvotāju blīvums atbilst vajadzīgajam.

Rodas jautājums, kā var tik tērēt nelietderīgi naudu. Ja saliktu kopā tos līdzekļus, kas tiek tērēti ielu greiderēšanai un pērn ielu laistīšanai, tad jau sen mūsu Pārogres ielas varētu noasfaltēt!

Klīst runas, ka Brīvības ielas uzlabošana joprojām turpināsies. Būšot speciāli projektēta tualete (kas tiešām vajadzīgs). Atkal centrs, atkal speciāls projekts! Bet Pārogres ielām grantij naudas, protams, nav.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...