Iesaki rakstu: 
Tas, ka ilgstoši kaldinātā nodokļu reforma bez ceremonijām un paskaidrojumiem tika noslaucīta no politiskās darba kārtības līdz rudenim, liecina - ir daudz sliktāk, nekā pie varas esošie grib atzīties. Atliek tikai minēt, kādi pasākumi mūs gaida jau vistuvākajā nākotnē - radikāla nodokļu celšana, izmaiņas pensiju sistēmā, dažādu tarifu un līdzmaksājumu pieaugums?
Raksturīgi, ka sabiedrībai tas nav jāzina, tā tik var nojaust pēc Olimpa dievu aprautām frāzēm un rūpju rievām valstiski atbildīgās pierēs. Tautai par to nav jāspriež, tautas uzdevums ir - maksāt.
Maksāt par aizvien jaunām "OIK shēmām". Kā caurā maisā bērt naudu „airBaltic” piramīdā, pirkt arvien dārgākas biļetes, lidot arvien sliktākās lidmašīnās - labās un jaunās nav domātas mums. Samierināties ar armijas iepirkumu afērām - vai kāds ir uzņēmies politisku atbildību par "Zītaru" lietu? Maksāt par robežas izbūvi, kam pēc summām un termiņiem vajadzētu būt kā Ķīnas mūrim, taču dabā nav pat drāšu žoga. Apmaksāt premjeram ultra all inclusive, kaut gan viņa atstātais mantojums ir pelnījis daudz cietāku soliņu.
Un tad vēl astronomiskā bedre, kuras malā, atbildīgo meklējot, tagad stumdās un grūstās visa politiskā elite – „Rail Baltica”. Par vainīgo mēģina nozīmēt kādu, kura nav žēl, bet aizbērt šo melno caurumu jebkurā gadījumā nāksies tautai.
Pēc visa tā, kas ar Latviju ir noticis pēdējos gados, rodas lielas aizdomas, ka mūsu valstī vara nepieder tautai. Tauta taču ar sevi tā nerīkotos?!? Tauta kādā brīdī ir nometusi varu zemē un to pazaudējusi.
Un ir skaidrs, tieši kad tas notika. Vara nevar piederēt pusei tautas vai tikai divām trešdaļām tautas. Kad šīs daļas sāk apkarot cita citu, vara kļūst par bezsaimnieka mantu, ko savāc veikli bezgoži savās interesēs. Tie iekrampējas varā un baro naida dēmonus, jo tāda ir viņu ilglaicības formula.
Vieni dēmoni prasa noniecināt visu, kas latvietim svēts, berzēt rokas par katru Latvijas neveiksmi un cildināt kaimiņu impēriju. Citi dēmoni mudina nīst visu, kas svarīgs krieviem - pieminekļus, valodu, kultūru, tradīcijas, senču piemiņu. Tas viss kā kūdras ugunsgrēks ir lēnām gruzdējis ilgus gadus, bet tagad kaimiņos notiekošais karš ir uzpūtis pilnās liesmās. Dēmoni vairojas - gan pārliecības, gan konjunktūras vārdā. Tie tiek iejūgti politisko partiju kamanās un veiksmīgi aizstāj jebkuru racionālu diskusiju.
Ņemot vērā, cik smaga ekonomiskā situācija briest valstī, valdošajiem būs nepieciešami ļoti raženi dēmoni, lai turpinātu manipulēt ar cilvēkiem kā iepriekš. Un dēmoni tiek baroti pastiprināti.
Latvieši vairs nekautrējas paust - vai nu asimilējies, vai vācies! Krievi vairs kabatā netur pigu, bet gan slēpj (pagaidām) dūri. Un ir iemesls bažīties par turpmāko.
"Katjušu" tajā Daugavpils tramvajā nedziedāja viens vai divi cilvēki, ko tagad mēģina izķert bargas "struktūras". Dziedāja viss tramvajs un dziedās arvien vairāk un biežāk. Dziesmu censties apkarot ir muļķīgi, to nu mums, latviešiem, vajadzētu zināt - jo "dziesma ir kliedziens"... Pagaidām brīdinājuma kliedziens.
Mūsu valsts Satversmē vissvarīgākais ir 1.pants. Nevis preambula, kas mēģina mazināt šī panta nozīmīgumu. Šis pants iedod varu Latvijas tautai. Lai salabotu visu, kas sadragāts, mums vajag, lai būtu tāda tauta - Latvijas tauta. Nevis pirmās šķiras pilsoņi un citi pilsoņi, kurus drīkst saukt par okupantiem, kremliniem un utīm Latvijas kažokā. Ja nebūs tādas tautas, veltīgi ir lūgt - Dievs, svētī Latviju. Nesaklausīs.
Nupat EP vēlēšanās varneši notestēja - vai tauta ir gana nikna, lai viņus sodītu? Izrādās, ka pat pēc visiem korupcijas, izšķērdības, aplokšņu algu skandāliem joprojām nav gana dusmīga. Var turpināt... Vai mēs to pieļausim? Cilvēkiem, kas grib atkal atdot varu tautai, ir citam citu jāatrod, jāuzlādē, jāaktivizē. Nevis pasīvam naidam, bet rīcībai, - tādai rīcībai, kas skaidri un gaiši ierakstīta mūsu valsts Pamatlikumā.
Seko mums 
Pēdējā laikā kļūst arvien redzamāka Agitas Zariņas-Stūres, Saeimas deputātes un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas, nekompetence. Lai gan visa viņas profesionālā dzīve ir bijusi saistīta ar izglītību, šķiet, ka viņa neizprot pat elementāras izglītības tendences Latvijā un pasaulē.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) noliedz publiskajā telpā izskanējušos apgalvojumus par iestādes it kā iejaukšanos atsevišķu plašsaziņas līdzekļu redakcionālajā neatkarībā un cenzūras īstenošanu. KNAB savas funkcijas, tostarp priekšvēlēšanu aģitācijas uzraudzību, veic saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām pilnvarām un tiesībām.
Es te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur mans un amatpersonas viedokļi varētu atšķiras. Vai arī viņš lies bleķi kā Jānis Ošlejs un dezinformēs sabiedrību?
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
