Iesaki rakstu: 
Lai gan publiski vēl nav sākta diskusija par Latvijas iespējamo kandidātu eirokomisāra amatam, par ko oficiāls lēmums valdošajai koalīcijai būs jāpieņem tikai nākamvasar, jau pašlaik politiskajās un diplomātu aprindās tiek uzskatīts, ka tā visticamāk būs Vienotības līdere Solvita Āboltiņa, kura eirokomisāres amatā saredzot tramplīnu, kas viņu tuvinātu ambīcijām reiz nonākt Rīgas pilī. Šobrīd par vienīgo Āboltiņas konkurentu tiek uzskatīts premjers Valdis Dombrovskis, un sagaidāms, ka abiem politiķiem un Vienotībai tuvākajā pusgadā būs jāizdara smaga izšķiršanās, kas ietekmēs arī partijas izredzes 2014. gada oktobra Saeimas vēlēšanās.
Ja vēl pirms pāris mēnešiem Āboltiņas izredzes nākamgad tikt nominētai eirokomisāres amatam tika uzskatītas par neapšaubāmām Vienotības šābrīža politiskās ietekmes dēļ, pēdējo nedēļu laikā vērtējumi kļuvuši piesardzīgāki. Pirmkārt, premjers Dombrovskis vēl aizvien ir starp ietekmīgās Eiropas Tautas partijas grupas apspriestajiem kandidātiem uz Eiropas Komisijas (EK) prezidenta amatu, un Eiropas Parlaments 4. jūlijā ar lielu balsu vairākumu pieņēma rezolūciju, aicinot lielās Eiropas politisko partiju grupas jau laicīgi pirms 2014. gada 24. maijā paredzētajām Eiroparlamenta vēlēšanām izvirzīt savus EK prezidenta kandidātus.
Līdz ar to, kā norādījuši Pietiek avoti diplomātiskajās aprindās un starp Briseles politisko kuluāru pazinējiem, pat ar visai nelielajām izredzēm, ka Dombrovskis varētu kļūt par EK prezidentu, Latvija taktiski iegūtu, ja arī eirokomisāra amatam pēcāk izvirzītu Dombrovski, jo tas dotu lielākas iespējas pacīnīties par ietekmīgāku eirokomisāra portfeli. Pēc secības vispirms tiek izvirzīts un apstiprināts EK jaunais prezidents, kurš pēc tam jau izraugās nacionālo valdību izvirzītos eirokomisārus. Sagaidāms, ka Eiropas Tautas partijas grupa par savu EK prezidenta kandidātu neformāli varētu izlemt jau šāgada novembrī - decembrī, bet oficiāli to nominēt 2014. gada februārī - martā.
Briseles politisko kuluāru pārzinātāji Pietiek atzinuši, ka Āboltiņai, kurai ir tikai nepilna pusotra gada darba pieredze tieslietu ministres amatā Aigara Kalvīša valdības laikā, varētu neklāties viegli iztaujāšanā Eiropas Parlamentā, kam jau ir pieredze gan ar Ingrīdas Ūdres izgāšanu 2004. gadā, gan bijušās Bulgārijas ārlietu ministres, eirokomisāres kandidātes Rumjanas Želevas izgāšanu 2010. gadā. EK ir Eiropas Savienības (ES) izpildvara, un parlamenta priekšsēdētājas amats nav pašsaprotams pakāpiens, lai pretendētu uz eirokomisāra amatu, kam vieglāk kvalificējas bijušie vai esošie ministri ar regulāras dalības pieredzi ES ministru sanāksmēs, kas devušas izpratni par Briseles izpildvaras darbu.
Iespējama iekšpolitiska pretkampaņa Latvijas mērogā, kas varētu skart iekšpolitiski jau pašlaik neviennozīmīgi vērtēto Āboltiņu, viņas kandidatūras apstiprināšanu Briselē varētu sareģīt vēl vairāk. Tā kā eirokomisāru kandidātu iztaujāšana Eiropas Parlamentā notiks 2014. gada rudenī, Āboltiņas iespējamā izgāšana būtu smags trieciens Vienotības reitingiem pirms oktobra vēlēšanām, atzina kāds politiķes partijas biedrs, apstiprinot, ka iekšpartejiskā diskusija par eirokomisāra kandidātiem varētu nebūt viegla. Iespējams, to apzinoties, jautājums vēl nav ticis pat neformāli apspriests Vienotības valdē, par ko atsevišķi tās locekļi neoficiāli pauduši neapmierinātību, jo par Āboltiņas plāniem uzzina no kuluāru runām, nevis partijas vadības. Āboltiņa jau 2009. gada vasarā no Jaunā laika tika izvirzīta eirokomisāres amatam, bet, koalīcijai nespējot vienoties, premjers Dombrovskis otram termiņam izvirzīja esošo eirokomisāru Andri Piebalgu. Valda uzskats, ka Āboltiņa nav piedevusi Dombrovskim, viņasprāt, nepietiekamo cīnīšanos par viņas nominēšanu.
Pašlaik Dombrovskis atšķirībā no sava poļu kolēģa Donalda Tuska, kurš jūnija sākumā oficiāli paziņoja, ka nekandidēs uz EK prezidenta amatu, lai koncentrētos iekšpolitiskajai cīņai, durvis vēl patur atvērtas, uz mediju jautājumiem par interesi kandidēt amatam EK pēdējos mēnešos atbildot, ka šāda diskusija pagaidām ir pāragra. Dombrovskis, kuram rekordilgā atrašanās premjera krēslā un atzinība no ES līderu puses audzējusi ambīcijas, šaurā lokā licis saprast, ka pieteikšanos eirokomisāra amatam uzskatītu par "pazeminājumu amatā", un šis premjera izteikums jau ticis plaši tiražēts politiskajos kuluāros. Līdz ar to, ja pavasarī no Eiropas Tautas partiju grupas EK prezidenta amatam tiktu izvirzīts kāds cits, Dombrovskis vismaz pašlaik neapsverot iespēju pirms 12. Saeimas vēlēšanām pamest premjera amatu un kandidēt uz kādu no EK komisāru amatiem.
Apstākļos, kad Vienotības politisko līderu soliņš ir kļuvis īss un partijas ietekmīgākie sponsori uz 12. Saeimas vēlēšanām gatavojas atbalstīt jaunas konkurējošas partijas izveidi ar Einaru Repši priekšgalā, pašreizējās varas partijas izredzes 2014. gada oktobra vēlēšanās ir neskaidras. Tādēļ tie Vienotības lēmumpieņēmēju lokā, kuriem rūp partijas izdzīvošana, vēlas, lai Dombrovskis ir Vienotības pirmais numurs 12. Saeimas vēlēšanās, kas palīdz partiju ar cienīgu rezulātu ievest parlamentā. Tiesa, kā Pietiek neoficiāli izteicās kāds augsta ranga diplomāts, kurš nav pilnvarots oficiāli apspriest politiski jutīgo tēmu, viņš Dombrovskim ieteiktu līdz nākamās vasaras sākumam vēl apdomāt, vai nekandidēt eirokomisāra amatam, jo viņa izredzes pēc vēlēšanām vadīt koalīciju, kurā dominētu Vienotība, vai iekšpolitiskas neveiksmes rezultātā ātri tikt pie starptautiska amata nav garantētas un "pasaulē ir daudz bijušo premjeru bez darba".
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
