Iesaki rakstu: 
Geju propagandas lobistus un Delfu portāla vadību ārkārtīgi satrauc fakts, ka traģiskos apstākļos bojā gājušā tukumnieka Normunda Kindzuļa nāvē, iespējams, vainīgi nevis homofobi, bet viņš pats.
Gandrīz katru dienu kopš Tukuma traģēdijas Delfi visai valstij skalo smadzenes ar rakstiem par to, ka nekas cits kā slepkavība Tukumā nevarēja notikt. Šeit ir tikai dažu portāla rakstu nosaukumi, kas to apstiprina:
- Artis Jaunkļaviņš ir pārliecināts, ka Normunds cieta uzbrukumā, kurā piepildīti iepriekš vairākkārt izteikti draudi,
- Tukuma notikumos ir noziedzīga nodarījuma pazīmes, norāda Lieljuksis,
- „Mozaīka” aicina policiju izmeklēt iespējamo noziegumu Tukumā un naida runu internetā,
- Iespējamais naida noziegums Tukumā: Ģirģens likumsargiem uzdod sākt dienesta pārbaudi.
Bet, kā izrādījās pēc Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieka Andreja Grišina paziņojuma, policijai ir pamats izpētīt versiju, saskaņā ar kuru Normunds netika aizdedzināts, bet pats sevi aizdedzināja vai, iespējams, izdarīja pašnāvību.
Šis apstāklis ārkārtīgi satrauca portāla Delfi kuratorus, un viņi acīmredzot pavēlēja portāla vadībai pielikt visas pūles, lai ierobežotu lasītāju piekļuvi informācijai par iespējamu pašnāvību. Rīkojums acīmredzot nekavējoties tika izpildīts.
Pirmkārt, TV pārraidi portāla Delfi studijā, kur Andrejs Grišins un Sandis Ģirģens vairākas minūtes apspriež iespējamās pašnāvības versiju, padara par apmaksātu un lielākai daļai Delfu lasītāju nepieejamu.
Otrkārt, raksts, kas tika uzrakstīts pēc Andreja Grišinsa paziņojuma par iespējamu pašnāvību un kam pilnībā vajadzēja būt veltītam pašnāvības versijai, tiek saukts par “Homofobija ir vainu pastiprinošs apstāklis”. Tas ir, citiem vārdiem sakot, Delfi ignorē Andreja Grišina paziņojumu par iespējamu pašnāvību vai nejaušu aizdedzināšanos un turpina rakstīt „savus” virsrakstus.
Vēl viens geju propagandas rupors, portāls TVNET nolemj palīdzēt portālam Delfi izplatīt vienpusējus rakstus. TVNET policijas paziņojumu vispār uzskatīja par negodīgu un raksta nosaukumu par iespējamu pašnāvību piesātināja ar nicinājumu un neuzticību – “Kā Normunds no upura kļuva par "trako, kurš pašsadedzinājās": prokurores iznāciens”.
Izmantojot šīs divas vai trīs diezgan primitīvās manipulācijas, daudziem lasītājiem bija ierobežota piekļuve objektīvai informācijai vienkārši tāpēc, ka tas ir pretrunā ar geju propagandas lobistu viedokli.
Nav jēgas noskaidrot, kurš tieši "lūdza" portālus Delfi un TVNET pēc iespējas mazāk objektīvi atspoguļot pašnāvības versiju, jo mēs tāpat aptuveni saprotam, kas ir šie cilvēki un kādās organizācijās viņi pārstāv.
Daudz svarīgāks par viņu uzvārdiem ir fakts, ka šie cilvēki, visticamāk, ar geju propagandu nodarbojas nevis pēc savas iniciatīvas, bet gan pēc kuratoru no Briseles un Vašingtonas pavēles. Un vēl svarīgāk ir fakts, ka ar apņēmīgu politiķu palīdzību šiem kuratoriem sākumā izdevās pasmieties, bet pēc tam daļēji bloķēt gan viena no valsts policijas vadītājiem, gan iekšlietu ministra izteikumus Latvijas informācijas telpā.
Kāds varētu teikt, ka Amerikā politisko partiju cīņas ietvaros ziņu portāli informāciju atspoguļo arī no labvēlīga rakursa, un šiem cilvēkiem būs taisnība. Problēma ir tā, ka atšķirībā no Latvijas Amerikai neviens neliek, no kura leņķa pārklāt materiālu. Atšķirībā no Latvijas Amerika lēmumu sagrozīt faktus savos medijos pieņem pati.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.