Kad parādījās ziņa par to, ka Nacionālās apvienības pārstāvja, zemkopības ministra Kaspara Gerharda pakaļas un ikru komforta vārdā no nodokļu maksātāju naudas septembra sākumā iztērēts par simt trīsdesmit eiro vairāk, lai pakaļa, ikri un to īpašnieks stundas lidojumu no Varšavas pavadītu lidmašīnas biznesa klasē, bija ļaudis, kas noskandināja veco labo – nu, ko jūs te daudz, labāk skatieties, kur zog miljonus, nevis uz šādiem sīkumiem!
Protams, katram ir tiesības neiebilst pret visdažādākajiem veidiem, kādos visdažādākās valstiskās pakaļas aprij, nodzer, nobrauc un citādi nodzīvo viņa maksātos nodokļus. Bet pāris lietas tomēr atļaušos piebilst – un vispār jau ne tikai šī konkrētā gadījuma sakarā vien.
Domājat, Ušakovs un viņa varza uzreiz ķērās pie miljoniem? Domājat, Šķēle uzreiz atvēzējās uz 700 miljonu atkritumu afēru? Nē, ušakovieši sāka ar sīkumiem, un arī Šķēle sāka ar kukuli tualetes poda un citas santehnikas izskatā viņa Ulbrokas mājai. Apetīte un vēriens auga ar laiku. Būtu Šķēle iesēdies jau pēc sava poda kukuļa, - un tagad šis tas būtu citādāk.
Teiksiet – Gerhards ir pietiekami stulbs, lai no viņa nekad nekāds Šķēle nesanāktu? Tāpēc lai tik sagādā savai valstiski nozīmīgajai pakaļai kādu prieciņu uz jūsu rēķina? Bet, pirms tā teiksiet, paskatieties uz divām trešdaļām no „Saskaņas” varzas, - nav tur nekāda intelekta un prasmju, toties ar nekaunīgu rijīgumu viss kārtībā. Un, kā redzams, ar to šai valstī pietiek. Pēc pieciem gadiem izrādīsies, ka vienas Gerharda nacionālās pakaļas vietā ir radušās jau simt vai piecsimt – un visām vajag kaut ko jau daudz labāku un dārgāku. Miljonu zagšana sākas tieši tā.
Un vēl otra lieta, kuru lidojošās pakaļas sakarā spilgti demonstrēja nacionālā Gerharda biroja vadītājs Jānis Eglīts, - šī ir suga, kuras pārstāvji vienkārši nesaprot, kā var uz valsts un nodokļu maksātāju rēķina nepaņemt visu to, ko ir iespējams paņemt, lai noēstu, nodzertu, nobrauktu un citādi notērētu.
Tu, cilvēks, viņam vēl un vēlreiz prasi: kāpēc ministrs, šī politiskā amatpersona uzskatīja par nepieciešamu stundas lidojumam – un nevis transatlantiskam pārlidojumam, kurš tiešām ir gana nogurdinošs pasākums – obligāti pieprasīt biznesa klasi? Prasi vēl un vēlreiz, un atbilde vēl un vēlreiz ir tā pati – tāpēc, ka drīkstēja! Tāpēc, ka varēja atļauties! Kāpēc lai pakaļa nepagrābtu, ja pakaļai ir tiesības pagrābt?
Un visbeidzot – visiem tiem, kuriem šķiet, ka simt trīsdesmit eiro ir tīrais sīkums, it īpaši, ja pretējā svaru kausā ir valstiskas pakaļas komforts, būtu ieteicams to pateikt kādai medmāsai, kura, lai nopelnītu šādu naudu, strādā veselu nedēļu.