Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Utilizējot pastkastē samestās mēstules, uzdūros aploksnei no apdrošinātāja AAS Balta. Atverot no aploksnes izkrita viena tukša lapa ar vientuļu apgalvojumu pašā lapas augšpusē: “Balta ­– jau daudzus gadus godīgākais apdrošinātājs Latvijā pēc LETA un SKDS iedzīvotāju aptaujas datiem.”


Nedaudz samulsu ­– kāpēc gan man vajadzētu zināt pēc nezināmu cilvēku nezināmiem kritērijiem vērtētu godīgumu nezināmu gadu garumā? Jābūt taču kādam piedāvājumam kaut ko iegādāties no godīgā apdrošinātāja daudzu gadu garumā. Atplēšot aploksni līdz galam, izkrita arī tas.

Izkrita AAS Balta speciālista Valta Zommera regresa prasība mēneša laikā samaksāt aptuveni 900 eiro par kāda dzīvokļa “saliešanu” un draudi nodot “parādu” piedziņai, ja “parāds” netiks samaksāts laikā. Ko nu? Mēnesis jau sen pagājis, jo ar mēstuļu šķirošanu ikdienā īpaši neaizraujos. Jāgaida parādu piedzinēji?

Elementāra pieredze un zināšanas gan man liek domāt, ka AAS Balta būtu vajadzējis nosūtīt korespondenci izsekojamā veidā, un pats svarīgākais – pierādīt “saliešanas” faktu, zaudējumu apmēru un cēloņsakarību starp manu darbību vai nolaidību (nejaušu vai apzinātu) un iespējamiem zaudējumiem. Valta Zommera vēstulē nekā tāda nav. Tāpēc rakstveidā pieprasu AAS Balta pamatot regresa prasību, lai saprastu, kas ir domāts ar “saliešanu” un vai Valts Zommers nespecializējas čuguna liešanā.

No pēcāk atsūtītajiem dokumentiem top skaidrs, ka uz kāda apakšējā stāva dzīvokļa griestiem ir izveidojušies mitruma pleķi. Apskates aktu ir parakstījusi kāda Ketija Jenčiusa-Karitone, kurai nav dzīvojamo māju pārvaldnieces kvalifikācijas. Kā zināms, daudzdzīvokļu māju pārvaldīšana ir ar likumu reglamentēta joma un paģēr noteiktu zināšanu līmeni. Viņai izsniegto pilnvaru parakstījuši divu dzīvokļu īpašnieki, kuru identitāti nevar pārbaudīt, un viena persona, kura neeksistē – personas vārds nekādos ar daudzdzīvokļu māju saistītos reģistros nav atrodams.

Joprojām nav saprotams arī mitruma pleķu avots, cēlonis, zaudējumu apmērs un mana vaina. Valts Zommers un akta sastādītāji putrojas, apgalvojot, ka dzīvokli appludinājuši kaut kādi iedzīvotāji, kas mainījuši veļas mašīnu, un ka tai pašā laikā pie vainas esot mana dzīvokļa jumta terase, kas atrodoties virs “salietā” dzīvokļa.

Manā dzīvoklī veļas mašīna nav mainīta, un tā atrodas vismaz 15 metru attālumā no “salietā” dzīvokļa. Virs “salietā” dzīvokļa atrodas arī citas telpas un cita jumta terase. Fakts, ka manam dzīvoklim pieguļ jumta terase, neko nepierāda. Uz konkrētās jumta terases nav veļas mašīnas, un neviens tur neko nelej, izņemot Māti Dabu.

Akta sastādītāji to varēja konstatēt mājas plānos un vizuāli uz vietas. Apdrošināšanas speciālistam vajadzētu arī zināt, kāda ir atšķirība starp jumtu un jumta terasi un kas ietilpst atsevišķā un kopīpašuma sastāvā.

Jumta terase atrodas virs jumta. Jumta nolūks ir aizsargāt ēku pret ārējās vides nelabvēlīgajiem apstākļiem. Jumta terasei šādu funkciju nav. Jumtam ir dažādi elementi: jumta segums, parapeti, parapetu skārda jumtiņi, ventilācijas izvadi, utt., kas kopā veido kopīpašumu, par kura uzturēšanu atbild visu dzīvokļu īpašnieki jeb tā saucamā dzīvokļu īpašnieku kopība – tieši vai ar mājas pārvaldnieka starpniecību. Par jumta funkciju nenodrošināšanu neatbild tikai atsevišķa dzīvokļa īpašnieks. Man jau iepriekš ir nācies pierādīt šīs vienkāršās patiesības tiesā, lai citā lietā sauktu pie atbildības iepriekšējo mājas pārvaldnieku.

Ja apdrošināšanas speciālistam Valtam Zommeram un “liešanas” akta sastādītājiem nebija gluži nekādu zināšanu par jumtu un jumta terasi un atsevišķā un kopīpašuma sastāvu, tad viņi varēja iepazīties ar minētās tiesvedības materiāliem. Viņiem nedrīkstēja palikt apslēpts arī fakts, ka mājas jumts ir ar caurteču vēsturi vismaz 10 gadu garumā. Tāpat nekas viņiem neliedza uzzināt, kādi laikapstākļi bija “saliešanas” dienā – varbūt pie vainas bija sniegs un lietus, krasas temperatūras izmaiņas utt.

Vai jumta caurteces, kuru iespējamais cēlonis ir nepareizi projektēts, ieklāts vai remontēts jumta vai parapetu segums, dabiskie nokrišņi, kondensāta veidošanās jumta iekšējos slāņos u.c., ir apdrošināto risku sarakstā, Valts Zommers spītīgi neatklāj pat pēc vēl viena mana pieprasījuma. No publiski pieejamās informācijas redzams, ka šādus riskus AAS Balta parasti neapdrošina. “Saliešana” tur vispār nav minēta, un šā vārda jēga nav atklāta.

Nezinot, ko tad īsti konkrētajā gadījumā AAS Balta ir apdrošinājusi, apspriest pārējos manas “vainas” (ne)pierādīšanas aspektus faktiski ir lieki. Tomēr “salietā” dzīvokļa bojājumu novēršanas tāme pelna uzmanību, jo iezīmē ne tikai prastu nekompetenci, bet arī apzinātu AAS Balta nolūku – apšaubāmā veidā iegūt naudas līdzekļus.

Pirmkārt, tāme ir bezjēdzīga, jo tā nenovērš mitruma pleķu rašanās cēloni, kas, visticamāk, saistīts ar jumta trūkumiem. Jumta caurteces jau atkārtojas un, visticamāk, atkārtosies arī turpmāk, ja netiks veikti kvalitatīvi jumta remontdarbi. AAS Balta par to var viegli pārliecināties, pajautājot apdrošinātā dzīvokļa īpašniekiem un iepazīstoties ar jumta projekta dokumentāciju un remontdarbu vēsturi, kam jābūt atspoguļotai mājas lietā.

Otrkārt, pat ja tāmi ņem nopietni, tā ir tikai teorētiska. Kopējā tāmes summa pārsniedz 1600 eiro ar pievienotās vērtības un darbaspēka nodokli, bet faktiskie izdevumi nekur nav norādīti. Tā kā neatšifrētā regresa prasība 900 eiro apmērā un tāmes summa krasi atšķiras, nav saprotams, kuri bojājumu novēršanas darbi tiek kompensēti un kuri ne. Arī šajā gadījumā Valts Zommers spītīgi klusē pat pēc atkārtota informācijas pieprasījuma.

Par vēl neveiktiem darbiem PVN nevar piemērot. Arī darbaspēka nodokli ne. Pieņemot, ka apdrošinātāji darbojas vispārējos likuma rāmjos, ja tamlīdzīgas lietas nonāk tiesā un kādas personas vaina tiek pierādīta, atlīdzināta tiek tikai faktiski iztērētā summa par konkrēti paveiktiem darbiem un izlietotiem būvmateriāliem.

Treškārt, tāme nav ticama, jo daži darbi ir praktiski neīstenojami apkures sezonas laikā. Piemēram, noņemt radiatorus, kuriem, kā man zināms, nav noslēgarmatūras, ir neiespējami bez apkures atslēgšanas visai mājai.

Ceturtkārt, tāme šķiet uzpūsta. Tas ir mans subjektīvais viedoklis, jo atšķirībā no tāmes sastādītāja neesmu gājis aizkaru karinātāju kursos un aptvēris šīs nodarbes rentabilitāti. Jānis Freibergs no SIA Carlstrom, reģ. Nr. 40103924471, bruņojies ar Latvijas Būvinženieru savienības sertifikātu Nr. 4‑02037 un attiecīgu zīmogu, novērtējis pūles, kas jāpieliek mēbeļu pārvietošanai un aizkaru karināšanai (1 komplekts), ar 87.85 eiro lielu summu (ieskaitot PVN). Izskatās, ka šādiem karinātājiem labāk piestāvētu sertificētu makaronu karinātāju tituls.

Un neviļus nāk prātā 300 eiro mazā summa, ko 2014. gadā apdrošinātāja “Gjensidige” tiesību pārņēmējs Latvijā bija gatavs kompensēt radiniekiem satiksmes negadījumā, kad Rīgā uz ietves tika izdzēstas divu cilvēku dzīvības un kad tikai tiesā izdevās panākt kaut cik cilvēcīgu kompensāciju.

Kāds teiks, ka šādas asociācijas ir nevietā, konteksts ir cits un apdrošinātājs arī ir cits. Varbūt, ka tā arī ir. Bet darbojas šie uzņēmumi vienā vērtību un rīcības sistēmā, kuras moto varētu būt šāds: “Mēs esam taisni un godīgi, mēs zinām labāk, mums pienākas. Jums ir tiesības ar to samierināties un pakļauties”.

Diemžēl šī kroplība nostiprinās arvien vairāk un kļūst par ikdienas parādību gan publiskajā, gan privātajā sektorā. Tukšu lozungu, formālu procedūru, sertifikātu un zīmogu aizsegā gadu gaitā ir izveidojusies ļaužu šķira, kas izmanto līdzpilsoņu neinformētību, nevaļu, neiedziļināšanos un lētticību, lai gūtu labumu sev. Viņu darbošanās nerada nekādu vērtību.

Tā dažiem pienākas lidināties par nodokļu maksātāju naudu, lai ‘pasēdētu pie galdiem’. Dažiem ienāk prātā uzskrūvēt tarifus, piesaistot elektrības zudumus augstākajai biržas cenai, kas sen jau vairs nav un maz ticams, ka nākamo 5 gadu laikā vēl būs aktuāla, bet viņu uzraugiem šāda “metodika” neizraisa nekāda iebildes utt. Savukārt tādi darboņi kā AAS Balta pamanās vispirms iekasēt naudu par apdrošināšanu, bet pēc tam izvirza no pirksta izzīstu regresa prasību, izvairoties no apdrošināšanas gadījuma iestāšanās pierādīšanas un vienlaicīgi pasludinot sevi gluži vai par godīguma etalonu.

Cauri šo darboņu papīra bruņām bieži vien spīd nekompetence. Nejaušu nekompetenci var vienkārši saukt par stulbumu. Apzināta nekompetence ir ļaunprātība. Ne vienai, ne otrai nav nekā kopīga ar godīgumu.

P.S. Manam dzīvoklim ir spēkā esoša civiltiesiskā apdrošināšana, kas sedz citām personām nodarītos zaudējumus 10 000 eiro apmērā.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...