Iesaki rakstu: 
Psihiski vismaz pusslims, ja ne galīgi slims bērns, aiz kura stāv un kuru rausta „zaļā biznesa” miljardieru intereses un, protams, arī megamahinators Soross, un šis slimais bērns un viņas puskomunistiski un vēl nezin kā noskaņotie vecāki ir tikai kuslas marionetes šo te spēku rokās, negribot vai varbūt pat gribot piepalīdzot tiem nodrošināt nākamo desmitgažu peļņu uz mūsu visu rēķina.
Tas vēl būtu diezgan korekts kopsavilkums tam, kas man pēdējās nedēļās patrāpījies acīs saistībā ar zviedru pusaudzi Grētu Tunbergu, kuras apd…šanai – jo citādi to nosaukt nekādi nevar – noder jebkuras sazvērestības teorijas un jebkuri apzīmējumi, vienalga, no kādas kloākas tie arī būtu izcelti. Šķiet, kopš Donalda Trampa fenomena laikiem neesmu saskāries ar tik spīva naida izpausmēm pret kādu personu, kura brēcējiem, pēc s…dmaisiņu mētāšanas aizrautības pakāpes spriežot, izrāvusi no mutes pēdējo kotleti.
Kamēr runa tikai par pašmāju dīvānpirdējiem un tviterekspertiem, viss būtu skaidrs – lai nu kā, bet šādas mantas mums ir pietiekami. Bet Grētas Tunbergas nod…šanas fenomens ir tikpat globāls kā viņas kā bez piecām minūtēm jaunās mesijas piesaukšanas un slavēšanas fenomens.
Man nav īstas intereses šajā šitstormā – latviski tātad būtu s..dvētra, vai ne? – piedalīties. Bet pāris lietas man tomēr ir sakāmas, un neviena no tām nav ne jauka, ne iepriecinoša.
Pēdējos pārdesmit gados esmu pietiekami daudz pabijis dažādās pasaules malās, turklāt daudzās no tām vairākkārt un ar pietiekami lielu laika starpību, lai varētu atļauties izteikt vienu īsu, skaidru, secinājumu – viss iet uz galu. Cilvēku dzimums visu izrij, visu iznīcina un visu pied…š aizvien grandiozākos apmēros un aizvien ātrāk.
Atceraties filmu „Matrikss”? „Ikviens zīdītājs uz šīs planētas instinktīvi rada dabisku līdzsvaru ar apkārtējo vidi, tikai ne jūs, cilvēki. Jūs pārceļaties uz kādu vietu, un jūs vairojaties un vairojaties, līdz ikviens dabas resurss ir patērēts un vienīgais veids, kā jūs varat izdzīvot, ir – izplesties uz citu vietu. Uz šīs planētas ir cits organisms, kas rīkojas pēc šī paša parauga. Vai jūs zināt, kas tas ir? Vīruss. Cilvēku dzimums ir slimība, šīs planētas vēzis.”
Man ļoti žēl, bet tā patiešām ir. Viss, ko es pasaulē esmu redzējis un pieredzējis, liecina tieši par to.
Pašreizējā paaudze diemžēl ir viena no laimīgākajām, kādas ir bijušas pasaules vēsturē, ja ne vislaimīgākā, un šo laiku vēstures grāmatās – ja vispār būs kāds, kas tādas pēc simt gadiem rakstīs, - sauks par zelta laikmetu vai kaut kā tamlīdzīgi. Jo šai paaudzei, ja raudzīties uz visiem pasaules iedzīvotājiem kopā, vēl pietiek, ko rīt, un pietiek neskartu vietu, kur vēl iespējams izplesties. Turklāt šī paaudze ir arī attīstījusi tehnoloģijas, lai rijamā – un vispār patērējamā – izspiešana no apkārtējiem resursiem notiktu efektīvāk un līdz ar to būtu kaut cik pietiekami arī tiem, kuriem pirms simt gadiem nepietika.
Tas viss beigsies. Mūsdienu pasaulei, kāda tā ir šobrīd, pienāks gals. Turklāt, kas īpaši nepatīkami, tas pienāks ātrāk, nekā mums šķiet. Jautājums ir tikai – kādā tieši šaušalīgā veidā un kad.
Varbūt atnāks kārtējais lielais meteorīts vai iedarbosies Jeloustonas supervulkāns, atnesot paši savas klimata izmaiņas un kārtējo reizi iznīcinot deviņas desmitdaļas vai deviņdesmit deviņas simtdaļas visas dzīvās radības uz Zemes.
Varbūt mutēs kāds vīruss, atnāks jauna, tikai šoreiz jau īsti globāla cilvēku dzimuma epidēmija, un deviņdesmit deviņas simtdaļas visas dzīvās radības atviegloti uzelpos, jo iznīks tieši tā dzīvās radības daļa, kas ir efektīvi aprijusi un citādi iznīcinājusi tās visas.
Bet varbūt nekas no tā visa nenotiks, un cilvēku dzimumam nekas netraucēs arī nākamajās desmitgadēs turpināt globālo rīšanu, globālo izplešanos un globālo pied…šanu līdz pat brīdim, kad visiem visa vairs nepietiks…
Vai visā šajā kaut ko var līdzēt Grēta Tunberga un viņas idejas?
Nē, reālistiski raugoties – ne visai. Cilvēku uz planētas jau pašlaik ir pārāk daudz, un vēl lielāka nelaime ir tā, ka gandrīz viņi visi ir pārliecināti, ka pelnījuši labāku dzīvi, un ka gandrīz viņi visi aptuveni zina, kā šī labākā dzīve izpaužas – kādu ēdienu, apģērbu, tehnikas utt. izskatā.
Ko tur var darīt? Es nezinu un baidos, ka neviens nezina. Zinu es to, ka šī pašreizējā „cīņa pret klimata pārmaiņām” – pat, ja to īstenotu pietiekami konsekventi, - labākajā gadījumā var klimata pārmaiņu tempu tikai palēnināt. Un arī to es zinu, ka vismaz puse no šīs „cīņas”, ja ne vairāk, ir viena liela liekulība un divkosība.
Taču pavisam cits jautājums – vai būs labāk, vispār neko nedarot? Un vai labāk paliks, nod…šot varbūt slimo, bet varbūt arī neslimo skolnieci Grētu un visu, ko viņa saka? Jo īpaši atceroties, ka tā ir vistradicionālākā visu laiku un visu zemju čekistu metode – ja jūs neko nespējat iebilst pret kādu ideju, tad mēģiniet to izkropļot un visvisādos veidos diskreditēt šīs idejas nesēju. Jo nejēdzīgāk un pretīgāk, jo labāk – liela cilvēces daļa ir no tās sugas, kurai tieši tas arī ir vajadzīgs.
Manuprāt, tas, ko skolnieces Grētas idejas – kas patiesībā ir absolūti elementāras un pašsaprotamas ikvienam, kuram ir kaut mazākā rūpes ja ne par saviem bērniem, tad vismaz pašam savas dzīves atlikušajiem gadiem, - var panākt, ja tās tiešām tiktu īstenotas, ne tikai apdziedātas un izmantotas dažāda mēroga hepeningu rīkošanai, ir – atvirzīt apokalipsi, un tas nemaz nav tik maz.
Protams, ja neatnāks meteorīts un neizrīkosies pa savam. Bet tur nu neko.
Seko mums 
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
