Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Biedrība „Latvijas Tirgotāju asociācija’’ (LTA) dibināta 1995.gada 26.septembrī un pašlaik reģistrēta Uzņēmumu reģistrā ar Nr.40008042591. Par valdes priekšsēdētāju no tās dibināšanas brīža ir Henriks Danusēvičs. Vērotājam no malas rodas jautājums, kā panākama tāda ilglaicība. Lūk, dažas piezīmes iespējamai atbildei.

LTA ir H.Danusēviča servisa uzņēmums, vienlaicīgi radot ilūziju par LTA kā sabiedriski koleģiālu veidojumu

Vispirms H.Danusēvičs rūpējas par to, lai juridiskā ziņā izslēgtu jebkādu situāciju, kad jebkurš cits cilvēks līdz ar viņu varētu konkurēt uz valdes priekšsēdētāja amatu, kā rezultātā viņš varētu to arī zaudēt, un vienlaicīgi saglabātos ilūzija par Latvijas Tirgotāju asociāciju kā sabiedrisku koleģiālu veidojumu.

Tā nepārtraukti tiek sludināts, ka svarīgākais biedrības orgāns ir Padome, kas izlemj visus nozīmīgākos nozares un iekšējās dzīves jautājumus. Uz it kā Padomes lēmumiem atsaucas sarakstē ar ministrijām un parlamentu un citām korporatīvajām organizācijām. Patiesībā Padomes locekļus izvēlas pats H.Danusēvičs, kurus liek priekšā uz apstiprināšanu tai pašai Padomei un kam arī vienmēr tiek dota piekrišana.

Pēc biedrības statūtiem tāds orgāns kā Padome jau daudzus gadus nemaz nepastāv, tāpat nav prezidenta amata, kādā H.Danusēvičs pats mēdz dēvēties. Biežākiem sēžu dalībniekiem kā īpašu aplaimojumu pelnījušiem H.Danusēvičs ir piešķīris viceprezidenta nosaukumu, lai arī šādi nosaukumi vai amati pēc statūtiem nav paredzēti. Uzņēmumu vadītāji, kas apzinīgi reizi mēnesī pulcējas uz Padomes sēdēm, vienkārši tiek maldināti par savu īsteno statusu.

Izdomāts un statūtos neparedzēts ir arī Padomes priekšsēdētāja amats, kuru ik pa laikam kāds no aktīvākiem sēžu apmeklētājiem tiek pierunāts uzņemties. H.Danusēviča mērķis ir panākt, lai šis cilvēks uz brīvprātības pamatiem strādātu viņa vietā, kamēr pats viņš atradīsies savās it kā publiskās darīšanās ārzemēs. Parasti jaunizceptais padomes priekšsēdētājs, noskaidrojis reālo situāciju, drīz vien „atsalst’’ darboties, un atkal jāpierunā cits kandidāts. Tādā veidā Padome un tās dalībnieki ar savu ikmēneša pulcēšanos kalpo par dekorāciju, izkārtni H.Danusēviča faktiski individuālam jeb ģimenes uzņēmumam, par ko pakavēsimies zemāk.

Lai uzturētu iespaidu par Latvijas Tirgotāju asociāciju kā pilnvērtīgu sabiedrisku organizāciju, H.Danusēvičs piesegumam izmanto vēl citus veidojumus kā, piemēram, Nozīmīgo tirgotāju savienība. Tās sūtība ir tāda, ka H. Danusēviča izraudzīti atsevišķi uzņēmumu vadītāji caurmērā reizi mēnesī pulcējas uz biznesa pusdienām un aprunājas par viņa paša izvirzītajiem jautājumiem. Ar to mēģināts radīt iespaidu, ka H.Danusēvičs ar savu faktiski servisa uzņēmumu, kas saucas Latvijas Tirgotāju asociācija, cītīgi strādā šo uzņēmumu interesēs, lai gan pats lielu darba laika daļu atrodas ārzemēs.

Vairāk prombūtnē nekā darbā asociācijā

Asociācijas biedriem tiek iestāstīts, ka H.Danusēvičs esot aizņemts ārzemju projektos un esot pašsaprotami, ka nozares vajadzībām viņš varot pieslēgties epizodiski un ka viņa vietā strādājot izpilddirektore. Taču pie šādiem apgalvojumiem nav ņemtas vērā biedrības statusa atšķirības no kapitālsabiedrības, kuras dalībnieki (investori) var nestrādāt ikdienas darbā, bet veic vispārēju uzraudzību. Savukārt persona, kas nepiedalās biedrības darbā, bet tiek uzturēts no tās finanšu līdzekļiem, kā amatpersona vispār nav vajadzīga. Mūsu gadījumā biedriem jālemj, cik lielā mērā H.Danusēvičs atbilst biedrības vadītāja amatam.

Viens no biežākiem ceļojumu mērķiem līdz pat pēdējam laikam bija Briselē izvietotā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja, kurā uz pilnvaras pamata H.Danusēvičs pārstāvēja Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidentu Vitāliju Gavrilovu, kamēr viņa pastāvīgie komandējumi uz Kijevu un Minsku ir grūti izprotami un, vēl jo vairāk, cik attaisnojamas ir to izmaksas, kas tiek segtas no Latvijas Tirgotāju asociācijas biedru naudām un konkursu naudām.

H.Danusēvičs mīl bieži atgādināt, ka, strādājot par prezidentu, nekādu atalgojumu nesaņem, bet visapšaubāmākās ir tieši viņa pastāvīgās „ārzemju viesizrādes’’. Par tām tiek maksātas komandējuma naudas, un tajās par dažādiem izklaides pasākumiem, piemēram, masāžas saloniem, H.Danusēvičs norēķinās ar LTA kredītkarti. Vispār par naudas plūsmu Asociācijas ietvaros ir zināms tikai pašam H.Danusēvičam. Lai labāk izskatītos biedru acīs, H.Danusēvičs ik pa laikam nosauc kaut kādus ciparus par ieņēmumiem un izdevumiem, un ir jāšaubās par to atbilstību patiesajai situācijai.

Līdzšinējās kopsapulces un valdes pārvēlēšanas neatbilda likumam

Lai izskatītos, ka H.Danusēvičs regulāri tiek pārvēlēts uz priekšsēdētāja amatu, ik gadu rīko sanākšanas, kas nosauktas par kopsapulcēm vai konferencēm. Tās organizē kā izbraukumu ārpus galvaspilsētas, un piedalās jau minētie Padomes locekļi jeb viceprezidenti, parasti ne vairāk par 15 cilvēkiem, taču tas vienmēr ir bijis mazāk par likumā noteikto pusi no visiem biedrības dalībniekiem. Pēc darba kārtības konferences īpaši neatšķiras no Padomes sēdēm, tikai piedevām ar izklaidējošo daļu. Kā vienu no apspriežamajiem jautājumiem H.Danusēvičs izvirza sevis pārapstiprināšanu par Latvijas Tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētāju jeb prezidentu, kas arī sekmīgi notiek ar vienbalsīgu piekrišanu.

H.Danusēviča darbības stilu raksturo arī dažādu sanāksmu un sapulču protokolu novilcināšana un pēc tam to papildināšana un “uzlabošana” ar sev vēlamām lietām, kas sanāksmēs nav ne spriestas, ne lemtas, ne balsotas. Lieki teikt, ka pēc tam protokoli netiek izsūtīti ne Padomei, ne biedriem. Manipulācija ar protokoliem ir neatņemama H.Danusēviča darbošanās prakse, jo vienmēr ļauj sasniegt sev nepieciešamo rezultātu.

H.Danusēvičs ir vēl daudzu citu biedrību prezidents, bet LTA ir vienīgā ar finanšu apgrozījumu

H.Danusēviča uzņēmums ne tikai iemiesojies Latvijas Tirgotāju asociācijā, bet kopumā sastāv no vēl daudzām tā sauktajām kabatas firmām jeb biedrībām, kurās viņš skaitās valdes priekšsēdētājs – prezidents un kas ļauj viņam darboties, izmantojot to izkārtnes, vajadzīgo jautājumu rosināšanai gan dialogā ar valsts pārvaldi, gan savās personīgās interesēs, savukārt korporatīvajam sektoram radot iespaidu par savu vispusību un neaizstājamību.

Tālāk sniedzu šo sabiedrisko organizāciju kaut nepilnīgu uzskaitījumu: Latvijas Tirgotāju kamera, Latvijas Tirdzniecības institūts, Barona biedrība, Ata Kronvalda fonds, Latvijas mazo un vidējo un amatniecības darba devēju konfederācija, Autortiesību subjektu mantisko tiesību aizsardzības biedrība, Blakustiesību subjektu mantisko tiesību aizsardzības biedrība, Latvijas Patērētāju tiesību aizgādniecības savienība, “Euro Trade ETC”, Latvijas poļu biedrība.

Tajā pašā laikā Latvijas Tirgotāju asociācijai H.Danusēviča vadībā ir izveidojušies nodokļu parādi, un tas kavē LTA attīstību, jo organizācija ar nodokļu parādiem netiek pielaista konkursos uz dažādu projektu naudām.

Latvijas Tirgotāju kamera – LTA finanšu “melnais caurums”

No minētajām organizācijām īpaši jāatzīmē biedrība „Latvijas Tirgotāju kamera’’, reģ. Nr.40008034113, kuras nosaukums ne velti izraudzīts līdzīgs Latvijas Tirgotāju asociācijai, tāpat stipri lielākai Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai.

Latvijas Tirgotāju kameras dalībnieku sastāvs ir ierobežots, pārsvarā tās ir fiziskas personas – H.Danusēviča ģimenes locekļi. Latvijas Tirgotāju kamerai pieder dzīvoklis Rīgā, Bruņinieku ielā 12 – 9, kadastra numurs 0100 022 0004, platība 93,30 m2, kas ir juridiskā adrese Latvijas Tirgotāju asociācijai un vairākumam H.Danusēviča kabatas biedrību. Minēto dzīvokli H.Danusēvičs nopirka 2002.gadā par Latvijas Tirgotāju asociācijas finanšu līdzekļiem (jo parējām viņa organizācijām tikpat kā nebija kāda apgrozījuma), bet noformēja kā Latvijas Tirgotāju kameras īpašumu, tādējādi nodrošinoties pret to, ka, ja arī ar Latvijas Tirgotāju asociāciju viņam kaut kas nepaveiksies, piemēram, zaudēs amatu, tad dzīvoklis tomēr paliks viņa un ģimenes īpašumā.

Šo pašu iemeslu dēļ preču zīmes dažādiem zem Latvijas Tirgotāju asociācijas izkārtnes rīkotajiem pasākumiem - kā konkurss „Latvijas Labākais tirgotājs’’, „Gada prece’’, „Latvijas Labākais ražotājs-izplatītājs’’ - piereģistrētas Patentu valdē uz biedrības „Latvijas Tirgotāju kamera’’ vārda.

Katru mēnesi LTA pārskaita Latvijas Tirgotāju kamerai vismaz 4000 EUR – gan par telpu Bruņinieku 12 – 9 īri, gan mistiskām LTA biedru naudām kamerai vairāku tūkstošu apmērā (ir mēneši, kad šīs summas ir daudz lielākas). Vienpersoniski, bez kādas ārējas kontroles rīkojoties ar finanšu līdzekļiem, H.Danusēvičam zudusi sāta sajūta un spēja atšķirt, kur beidzas personīgā nauda un kur sākas sabiedriskā nauda.

No LTA biedru naudām tiek maksāti H.Danuseviča ģimenes locekļu automašīnu remonti, telefona rēķini, telpu apsardzes pakalpojumi, komunālo pakalpojumu rēķini, fiktīva alga asociācijā H.Danusēviča dēlam utt. Tikmēr nedaudzajiem algotajiem LTA biroja darbiniekiem H.Danusēvičs var atļauties aizturēt jau tā pieticīgā atalgojuma izmaksu, kaut arī viņi ir nodarbināti visu LTA pasākumu un arī personīgi H.Danusēviča apkalpošanā.

Biroja darbiniekiem tiek stāstīts, ka viņi nepietiekami nodrošina jaunu biedru piesaisti un viņu zemās algas ir viņu pašu sliktā darba rezultāts, piebilstot, ka, ja tā turpināsies, LTA prezidents būs spiests kādu no darbinieku amata vietām birojā likvidēt. Kamēr biroja darbinieki tiek turēti “badā un stresā”, H.Danusēvičs caur Latvijas Tirgotāju kameru LTA biedru un konkursu naudas izlieto savām izklaidēm ārzemēs un ģimenes locekļu atbalstīšanai.

Jāatceras, ka H.Danusēviča sievai savulaik bija brīva pieeja H.Danusēviča izveidoto biedrību naudas līdzekļiem, jo abiem bija noformētas kopīgas maksājumu kartes (Hipotēku bankas ziņojums). 2009.gadā Danusēviča sievai, atrodoties Polijā, neuzmanīgas rīcības dēļ ar maksājuma karti, tika radīta iespēja krāpniekiem no Latvijas Tirgotāju kameras konta noņemt vairāk nekā 5000 latu, ko tā arī nesanāca atgūt pat piesaistot banku un tiesību sargājošās iestādes.

H.Danusēviča biedrība pretlikumīgi izveidojusi komercsabiedrību, ieguldot tajā LTA biedru naudas

Tā H.Danusēviča ģimenes uzņēmums – biedrība „Latvijas Tirgotāju kamera’’, uz kuru pastāvīgi tiek pārsviesta arī Latvijas Tirgotāju asociācijas nauda, vēl no 2013.gada 17.jūlija ir dalībnieks Ukrainas valsts piederīgo dibinātā uzņēmumā SIA „Greentehnika.eu’’, vienotais reģistrācijas numurs 40103691658. Pirmkārt, pēc Biedrību un nodibinājumu likuma noteikts, ka biedrības vispār nedrīkst veidot komercsabiedrības ar peļņas gūšanas raksturu, bet, otrkārt, Latvijas Tirgotāju kameras vārdā SIA „Greentehnika.eu’’ pamatkapitālā ieguldīti 5000.00 EUR, kuru viens no avotiem ir Latvijas Tirgotāju asociācijas biedru naudas.

Kādu nākotni LTA izvēlēties?

H.Danusēviča darbošanās tā saucamajā nevalstiskajā sektorā parāda, ka biedrības ir pietiekami ērta forma, kā nodrošināt savu faktisku komercdarbību, nepastāvot nekādai kontrolei no valsts puses. Tādā veidā H.Danusēviča individuālais jeb ģimenes uzņēmums var netraucēti darboties daudzus gadus, uz ārpusi uzturot ilūziju par sevi kā tirdzniecības nozares interešu aizstāvi un aktīvu cīnītāju.

Latvijas Tirgotāju asociācijai šobrīd ir divas iespējas.

Pirmā – neko nemainīt, ievēlēt H.Danusēviču vai viņa virzītus cilvēkus LTA valdē, ļauties ilūzijai, ka LTA, kā Danusēviča servisa uzņēmums, aizstāv Latvijas tirgotāju intereses un turpināt maksāt biedru naudu, lai finansiāli uzturētu H.Danusēviča ģimenes intereses un viņa paša biežās un regulārās izklaides ārzemēs.

Otrā – pielikt H.Danusēviča ērai LTA punktu un valdē ievēlēt ar H.Danusēviča biznesu nesaistītus cilvēkus, kas izbeigs LTA biedru naudu pārpumpēšanu uz Latvijas Tirgotāju kameru, kas domās par LTA attīstību un, kas savā ikdienas darbā, koncentrēsies uz Latvijas tirgotāju interešu pārstāvību un aizstāvību visos līmeņos. Tikai ar godīgu un caurspīdīgu LTA vadīšanu ir iespējams sabiedrības apziņā veidot un nostiprināt tirgotāja profesijas tēlu kā cienījamu un prestižu.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...