Iesaki rakstu: 
Ja pirmajās kara nedēļās tēze par to, ka mēs neklātienē cīnāmies tikai ar Krieviju, izskanēja ticami, tad šodien visiem kļuvis pilnīgi skaidrs, ka karš patiesībā notiek ne tikai starp Krieviju un Ukrainu. Tagad ir skaidrs, ka faktiski papildus karadarbībai Ukrainā notiek Austrumu un Rietumu civilizāciju ideoloģiskā sadursme.
Tiem, kas pēdējos gados uzmanīgi klausījušies Austrumu līderos, šāda notikumu attīstība diez vai šķita negaidīta šo līderu izteikumu dēļ. Tiem, kas ir vērojuši arī ekonomiskos, sociālos un politiskos procesus Rietumu civilizācijas kodolā, Amerikā, pašreizējais globālais konflikts arī nebija pārsteigums.
Šī teksta ietvaros negribētos spekulēt par to, pie kā varētu novest šī globālā sadursme, galvenokārt tāpēc, ka līdzīgas sadursmes cilvēces vēsturē bijušas ne reizi vien un to rezultāti ir labi aprakstīti vēstures grāmatās. Bet gribētos pievērst uzmanību tam, kā mēs kā Rietumu civilizācijas pārstāvji cita starpā aizstāvam savas ideoloģiskās intereses šajā ideoloģiskajā cīņā. Precīzāk, pievērst uzmanību diviem konkrētiem piemēriem.
Vēl pirms dažām nedēļām (jau kara laikā) plašsaziņas līdzekļos izskanēja visai neviennozīmīga ziņa, ka Volta Disneja studija plāno līdz gada beigām daļu savu bērnu multfilmu un filmu varoņu padarīt par LGBTQ pārstāvjiem.
Izpētot materiālu nedaudz dziļāk (neticēsiet, bet pēc 24. februāra kāds to vēl dara), atklājās, ka konkrētus skaitļus uzņēmuma vadība neatklāja. Tomēr viena no Disney General Entertainment Content prezidentēm (Kerija Borke) paziņoja par savu nodomu veikt konsekventu un nopietnu darbu, lai iespējami vairāk Disneja varoņu pārvērstu par gejiem, lesbietēm, biseksuāļiem un tā tālāk. Piemēram, feja (attēlā) bērnu filmā Pelnrušķīte vairs nav heteroseksuāla sieviete, bet gan gejs.
Tagad liksim šīs brīnišķīgās Disneja studijas idejas virsū tam, kas šodien notiek pasaulē – visādās Krievijās, Ķīnās un Indijās no katra gludekļa atskan apgalvojumi, ka morāli pagrimušo Rietumu civilizāciju jau sen bija laiks apglabāt, un mēs uz šiem apgalvojumiem atbildam ar tai skaitā bērnu LGBT multenēm? Sanāk, ka mūsu aperkots Putinam un Sji Dzjiņpinam šī informatīvā kara raundā ir Vinnijs Pūks ar vagīnu?
Nu labi. Kāds teiks, ka daži amerikāņi jau sen sajukuši prātā un Atlantijas okeāna otrā pusē notika daudz trakākas lietas. Tomēr, godīgi sakot, pat pēc Amerikas standartiem Disneja studijas iniciatīva joprojām izklausās traki. Turklāt nevajadzētu izlikties, ka šādas vai līdzīgas idejās lobē tikai amerikāņi.
Ne tikai. Pagājušajā nedēļā visu progresīvāko inkubators portāls TVNET nāca klajā ar reklāmas reportāžu sēriju, kurā ļoti pamatīgi un ļoti profesionāli tika reklamēta porno aplikācija Only Fans un vairākas Latvijas porno aktrises, kas šo resursu piepilda ar porno saturu. Piektdien tika publiskots teksta un video materiāls, bet sestdien follow-up ar foto galeriju.
Dabiski ka TVNET materiālā nebija izteikta porno satura, jo sižeta mērķis bija nevis izklaidējošs, bet izglītojošs. Autoru vēstījums ir tāds, ka pornogrāfija ir absolūti normāla un neatņemama, ja ne obligāta, mūsu dzīves sastāvdaļa, un porno māksla ir smags, nogurdinošs darbs, ko ne katrs pat var paveikt.
Spriežot pēc personāla, aprīkojuma un laika, kas bija nepieciešams tik apjomīga materiāla tapšanai, TVNET vadība tam iztērēja pamatīgu naudu.
Un atkal. No vienas puses, Eiropas politiķi, tai skaitā arī Latvijas, ideoloģiskās sadursmes laikā nemitīgi atkārto ka Eiropa iemieso visu, kas šajā pasaulē ir godīgs, tīrs un cēls. Un, no otras puses, liels Eiropas ziņu portāls pamatīgi slavina morāli traumētas nimfomānes, kuras kompensē savas daddy issues, par naudu rādot pliku pakaļu miljoniem miesaskārīgu vīriešu. Ja tas nav uzvaras apliecinājums ideoloģiskajā karā, tad es nezinu, kas šāds apliecinājums varētu būt.
Tāpat būtu ļoti interesanti uzzināt, vai ir kāda saistība starp entuziasmu, ar kādu TVNET kuratori reklamē iespējas pelnīt ar pornogrāfiju Latvijā, un jaunajiem bēgļiem, no kuriem daudzi mūsu valstī tagad dzīvo ļoti sarežģītā finansiālā situācijā.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
