Iesaki rakstu:

Rovana Atkinsona atveidotais Misters Bīns Londonas Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā piedalījās kopā ar Londonas Simfonisko orķestri, atskaņojot mūziku no kinofilmas Chariots of Fire. Misters Bīns uz sintezatora šīs uzstāšanās laikā spēlēja vienu noti. Diplomētais elektroinženieris un populārais komiķis patiesībā itin labi spēlē klavieres, bet pasaules mūzikas vēsturē paliks ar vienu noti, visvairāk tvītu pasaules mūzikas vēsturē un smaidu.

Daniels Pavļuts uz medicīnas skatuves arī izpilda vienu noti – kovidu – un to izpilda ar vēl lielāku nolemtības un sapņa izteiksmi sejā kā misters Bīns. Savulaik, tiekoties ar Ārstu biedrību, Pavļuts apgalvoja, ka labi saprot medicīnu, jo mākot pat iešpricēt. Toties Latvijas vēsturē viņš paliks ar vienu noti –baidīšanu ar kovidu. Tas, ka Veselības ministrs spēlē vienu noti, nav komēdija, bet traģēdija.

Traģēdija ir ņirgāšanās par bērniem ar nepārtrauktu testēšanu, bet vēl vairāk ar masku balli skolā. Maskas skolā bērnus nepasargā (par to tekstā tālāk), tās ir tikai un vienīgi rosīgas darbības imitācija – šajā gadījumā naudas apguve 4 571 034 eiro apmērā.

Iedomāsimies Ministru kabineta sēdi, kurā četri pieci ministri nolien stūrī „pabīdīt lietas” un ministrs A paziņo: „Man te viens paziņa pārdod maskas. Nopirksim no viņa skolas bērniem maskas par desmit miloniem un sadalīsim katrs pa miljonam.” Ministrs B viņam kategoriski nepiekrīt: „Mēs taču esam taisnīguma un godīguma koalīcija, mēs tik daudz zagt nedrīkstam.” Un vienojas – pirkt 3 312 344 maskas par 4 571 034 eiro, proti, viena mutes un deguna aizsega cena būs 1,38 eiro. Un blakus lēmumā noslepeno ziņu, cik no katras maskas ieripos valdības vīru kabatās. Un Ministru kabineta lēmumā pieraksta klāt, ka katrs bērns katru dienu uz skolu ņems divas maskas, vakarā tās mazgās sešdesmit grādu siltā ūdenī, bet lietos šo masku pāri mēnesi, nemainoties ar sola biedru.

Ja jau par maskām kā par biznesu, tad vērts atsvaidzināt atmiņu. Atcerēsimies, kā 2020. gadā ar lidmašīnām no Āzijas valstīm tika kaudzēm vestas pilnībā nederīgas maskas. Tad, kad žurnālists Jānis Domburs par šo iepirkumu izrādīja nepiedienīgu interesi, Domburs no „Delfiem” tika padzīts, bet oficiālais iepircējs (kuram gan politiskā vara bija stingri norādījusi, no kā un par cik maskas iepirkt) NVD vadītājs Edgars Labsvīrs darbu atstāja pats. Tiesa, par šo drosmīgo soli – nenodot īstos blēžus – Edgars Labsvīrs pēc dažiem mēnešiem saņēma ordeni un tagad var sevi lepni godāt par Atzinības krusta virsnieku.

Droši vien es nebūtu rakstījis šīs rindas, ja ne absurda teātris ap Latvijas Ārstu biedrības prezidenti Ilzi Aizilnieci. Ārste uzrakstīja atklātu vēstuli Egilam Levitam un Krišjānim Kariņam par bezjēdzīgajām Pavļuta izklaidēm veselības aprūpes jomā. Citāts no Ilzes Aizsilnieces vēstules ievada: „Pagājušajā nedēļā, īstenojot aptuveni 200 tūkstošu Latvijas skolēnu testēšanu, vēlreiz tika parādīta Latvijā ieviesto Covid-19 epidemioloģisko pasākumu bezjēdzība un sistēmas nesakārtotība. Pateicoties šīm nepārdomātajām darbībām, tika paralizēta e-veselības sistēma, kas nebija pieejama ārstiem, lai veiktu savu ikdienas darbu, piemēram, izrakstītu zāles vai izsniegtu darba nespējas lapas saslimušajiem”.

Tomēr nedaudz vairāk šajā vēstulē bija lasāms satraukums par to, ka bērniem tiek uzspiestas maskas (apšaubāmas un nepiemērotas).

Ilze Aizsilniece rakstīja: „No šī mācību gada beidzot sākam mērīt CO₂ koncentrāciju skolu telpās, bet ko tas dos bērniem, kuriem ir jāsēž maskās?! Turklāt pašlaik noteiktie masku lietošanas principi ir pretrunā ar Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijām.

Latvijas skolās maskas lieto nevis, lai palielinātu epidemioloģisko drošību, bet gan, lai sodītu kādu iedzīvotāju grupu, šajā gadījumā – bērnus un jauniešus. Vai tā ir cilvēcīga un ilgtspējīga, bet pats galvenais – medicīniski pamatota attieksme?! Maskas, kas ir noklātas ar pesticīdiem, vai auduma maskas, no kurām pēc pāris mazgāšanas reizēm atdalās plūksnas, nevis pasargā, bet rada nopietnus draudus bērnu veselībai.

Svarīgākais ir mācību telpās un visās sabiedriskajās telpās nodrošināt gaisa bioloģisko drošību.”

Patiesībā šī Ilzes Aizsilnieces vēstule bija maigs glāsts vai varbūt pirksta pakratīšana brīdī, kad ar slotu un slapju lupatu vajadzēja dzīt prom Pavļutu.

Te nu man jāpiebilst, ka manas attiecības ar Ilzi Aizilnieci ir visai saspīlētas, un šis apzīmējums ir itin maigs. Tiesa, mūsu pretrunas ir palikušas Ārstu biedrības valdes telpās un nekad nav guvušas plašāku skanēumu. Un tomēr – lai cik ļoti man nepatiktu, kā Ilze Aizsilniece vada Ārstu biedrību, man nav pieņemams tas, kādu negatīvas informācijas plūsmu valdībai paklausīgie mēdiji pārgāza pār godājamu ģimenes ārsti un ārstu sabiedrības viedokļa līderi (par viedokļa  paušanu).

Ir parādījušies viedokļa raksti, ka Aizsilniece ir homeopāte un tādēļ nevarot būt Ārstu biedrības prezidente, apmelojumi nāk pār viņas attieksmi pret vakcināciju (piebildīšu, vēstulē par vakcināciju nebija ne vārda; ja es būtu rakstījis šādu vēstuli, tad Pavļuta darbībai vakcinācijas izgāšanā Latvijā būtu veltīts ļoti daudz vārdu). Tiek meklēti kolēģi, kas pēc veciem rakstiem var teikt „nelasīju, bet nosodu”.

Visi valdošo partiju „troļļi” sociālos tīklus pārpludināja ar Ilzei Aizsilniecei neglaimojošiem tekstiem. Protams, tur ir labā ziņa – partijas notērēja kaut daļu tautai nozagtās naudas, maksājot interneta īsformas meistariem.

Bet atgriezīsimies pie maskām un vakcīnām. Latvijas valsts uzdevums, pirmkārt, ir pret Covid–19 vakcinēt tos, ko SARS–CoV-2 vīruss visvairāk apdraud – vecāka gadagājuma cilvēkus, cilvēkus ar lieko svaru, mazkustīgus, gultai piesaistītus pacientus, cilvēkus ar blakusslimībām. Bet tieši šo cilvēku vakcināciju izgāza Pavļuts un Juhņeviča. Ja kāds neatceras – vairākas pierakstu rindas (parasti pretrunīgas), haotiska manavakcina.lv, allaž ģimenes ārstiem atvesta nepareizā vakcīna, parasti vakcīna atvesta par maz vai nepietiekamā apjomā. Un beigu beigās – vakcinācija krāmu tirgos, kapu svētkos, autobusos, kur jebkurā gadījumā ir lielāks aukstumķēdes un sterilitātes ievērošanas problēmu risks, tādēļ daudziem cilvēkiem Pavļuta dēļ vakcīna nesasniedz iecerēto imunitāti.

Nespējot normāli, cilvēcīgi piesaistīt mediķus, apmelojot ģimenes ārstus nezināšanā un maldināšanā, Pavļuts sasniedzis vissliktākos vakcinācijas rezultātus Eiropā (nerunāju par Bulgāriju un Rumāniju ar lielām nacionālo minoritāšu grupām, kas nevakcinējas tradīcijās balstītu aizspriedumu dēļ). Latvijā viena vakcinēšanās izmaksājusi daudz dārgāk nekā lietuviešiem un igauņiem, reklāmās izmesti miljoni, bet iegūta tautas neticība vakcīnai. Un savu izgāšanos ar vecu, slimu cilvēku vakcināciju Pavļuts cenšas piesegt, aizbāžot bērniem mutes ar daudzkārt lietojamiem drēbes gabaliem.

Ventilācija vai recirkulācija klasēs ļauj izvairīties no vīrusa, nevis maskas

Vienam bērnam stundas laikā pēc Latvijas normatīviem nepieciešami 15 kubikmetri gaisa (Somijas norma – 21 kubikmetrs, es pieturēšos pie profesora Ivara Vanadziņa ieteiktajiem 18 kubikmetriem). Bērns ieelpo skābekli, izelpo ogļskābo gāzi, kuras daudzums mācību stundas beigās lielākās klasēs 4–6 reizes pārsniedz maksimāli pieļaujamo normu (pieņemot par to ES maksimāli pieļaujamo normu CO₂ daudzumam iekštelpu gaisā – 2160 mg/m³ (1200 ppm), 50 000 ppm ir nāvējoši). Attiecībā uz smadzeņu darbību bērniem –, ilgstoši uzturoties neventilētā telpā, CO₂ daudzums kumulējas.

Patiesībā bērns (un skolotāja) elpojot un ar sviedriem izdala ne tikai ogļskābo gāzi, bet arī citas ķīmiskas vielas – ogļūdeņus, sēra un slāpekļa savienojumus. Turklāt gan skolotāja, gan meitenes lieto arī smaržas, krēmus, želejas un parfīmus.

Šādā atmosfērā bērni kļūst neuzmanīgi, samazinās uztveres spējas, ievērojami samazinās kognitīvās spējas. Tad, kad mācību stundas otrajā pusē CO₂ koncentrācija normu pārsniedz 3–4 reizes, daļai bērnu uznāk nelabums, bet veselīgākie bērni klasē aizmieg. Skolotāja saka – „bērni sanarkojušies”, patiesībā – skolai nav ventilācijas. Bērniem, kam ir liela CO₂ koncentrācija klases gaisā, vērojams sausais nakts klepus – pirmā astmas izpausme.

Pašai skolotājai paaugstināta ogļskābās gāzes koncentrācija klasē rada nogurumu, īgnumu, darbspēju krišanos, nervozitāti, paaugstinātu asinsspiedienu, tahikardiju, muguras (!) un galvas sāpes.

Latvijā pētījumi par skolu gaisa kvalitāti ir veikti, un tie liecina, ka kvalitatīvs gaiss Latvijas skolās ir 9% klašu. Tātad – pēc Izglītības un zinātnes ministrijas atzinuma 90% klašu telpās gaiss nav piemērots mācībām. Neatkārtošos par vispārzināmām lietām –  kā tika veikta skolu siltināšana (ignorējot ventilācijas nepieciešamību) pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados un šā gadsimta sākumā, bet fakts paliek fakts – skolā elpot bērniem ir grūti.

Šogad valdība par 3,7 miljoniem eiro iepirks 13 000 ogļskābās gāzes monitorēšanas ierīces visām klasēm (viens no labākajiem darbiem, ko veikusi šī valdība).

Es vēlētos, lai Latvijas nodokļu maksātāju nauda paliktu Latvijā un par to tiktu iepirkta Latvijā ražotas ogļskābās gāzes monitorēšanas iekārtas.

Ogļskābās gāzes monitorings klasēs ir ļoti laba lieta, bet tas ir pirmais solis gaisa kvalitātes nodrošināšanai, jo nu jau būs grūti apgalvot, ka par briesmīgo gaisa kvalitāti klasē nekas nav zināms ne skolotājai, ne skolas direktorei, ne pašvaldības vadītājam. 

Ministru kabineta noteikumos par skolas gaisa kvalitāti pastarpināti minēta „vēdināšana” (vēdināt vislabāk būtu ar vēdekli vai ar palmas zaru), bet nav minēta ventilācija.

Covid–19 ir reāla slimība, ko izsauc reāls vīruss, kurš ir nedaudz lipīgāks un nedaudz bīstamāks par gripas vīrusu. Covid-19 izplatās (gandrīz tikai) slikti ventilētās iekštelpās ar vīrusu piesātinātu aerosolu veidā. PVO un mūsu pašu Jurijs Perevoščikovs atzīst, ka Covid–19 pārnēsā iekštelpā, atrodoties kopā ar inficētu personu ilgāk par 15 minūtēm seju pret seju tuvāk par 2 metriem. Patiesībā nav lielas nozīmes maskas esamībai vai 2 metriem, bet gan telpas kubatūrai un ventilācijai.

Vienkāršoti – ja klase netiek ventilēta, bet viens bērns ir vīrusa izplatītājs, nelīdzēs nekādas maskas un bērnu sēdināšana katrā otrajā solā – vīrusa gaisa pilienos telpā būs gana daudz, lai slimība izplatītos. Es domāju, ka 45 minūtes neventilētā klases telpā ar vienu nopietnu vīrusu izplatošu slimnieku ir pietiekami, lai vīrusa koncentrācija ļautu saslimt visiem bērniem ar vājāku imunitāti, un maskas šādā gadījumā ir fikcija.

Maskas ir tieši tāda pati atruna kā savulaik skolu siltināšanā piemirstās vēdināšanas iespējas un gaisa cirkulācijas neesamība – plastmasas logi un durvis labi saglabā skolā siltumu, bet nodrošina ļoti augstu ogļskābās gāzes līmeni klasē, kamdēļ bērni ir miegaini, slikti mācās un vairāk slimo. Šādā bezgaisa klasē, bērnam uzliekot masku, tas mācīsies vēl sliktāk, būs vēl miegaināks un vēl vairāk slimos, t.sk. vēl vieglāk saslims ar Covid–19 (tiesa, bērniem slimība joprojām nav tik bīstama, izņēmums ir bērni ar blakusslimībām, mazkustīgu dzīvesveidu, adipozitāti).

Risinājums ir pašiem ražot lētus un efektīvus recirkulatorus

Igaunijas valdība jau ir piešķīrusi 30 miljonus eiro skolu ventilācijas sistēmu sakārtošanai un plāno izveidot speciālu fondu, kur šim mērķim būs pieejami vēl 40 miljoni eiro – tieši tik, cik nepieciešams, lai valsts līmenī atrisinātu bērnu smakšanas problēmu izglītības iestādēs vienreiz un līdz galam. Šis būtu ideāls risinājums arī Latvijai, bet bažas māc mūsu pašu pieredze – pavasarī, kad skolām bija iespēja pieteikties septiņiem miljoniem eiro ventilācijas sistēmu pilnveidošanai, gandrīz divi miljoni palika pāri. Nu nav atsaucības Latvijas pašvaldību un skolu vadībā ventilācijas pārbūvei.

Vai ir kāds cits risinājums – ātrs un relatīvi vienkāršs? Ir. Somijas variants. Somi saražoja recirkulatorus klasēm. Šie recirkulatori ir vienkārši kā uzlaboti putekļu sūcēji – gaiss tiek pūsts caur ultravioletajiem stariem – vīrusi iet bojā, un telpā vairs nav tāda vīrusu piesātinājuma, kas ļautu saslimt kādam veselam bērnam, pat – ja klasē ir daži Covid–19 asimptomātiski pacienti. Otkārt, šie recirkulatori absorbē ogļskābo gāzi, kas ļauj saglabāt CO₂ daudzumam maksimāli pieļaujamo normu iekštelpu gaisā – 2160 mg/m³ (1200 ppm). Somijā izstrādātie recirkulatori ogļskābo gāzi samazina pat zem 1000 ppm.

Un vēl – šāds recirkulators spēj regulēt telpas mitrumu un attīrīt gaisu no putekļiem.

Recirkulatori nav raķešu zinātne. Tirgus piedāvā šādus recirkulatorus cenā no 500 līdz 1500 eiro. Rīgas Tehniskajā universitātes kolēģi apgalvo, ka Rīgā nebūtu grūti saražot recirkulatorus, kas pilnībā nodrošinātu vīrusu iznīcināšanu un ogļskābās gāzes absorbciju par 150 eiro. Tiesa, šajā variantā nav politiķiem ierēķināts otkats.

Pieņemsim, ka mums vajag 13 000 recirkulatoru, tas maksātu 2 miljonus. Tā būtu cena, lai bērni un skolotāja varētu noņemt maskas. Protams, Daniels Pavļuts to nepieļaus un biedēs ar kārtējo Covid–19 vilni, bet šis vilnis atnāks un aizies (mazāks, nekā to politiķi gaida), bet recirkulatori paliks, skolotājai pārstās sāpēt galva, bet bērni pamodīsies.

Ja tiešām vēlētos bērnus skolā saglābāt līdz pavasarim, valdība varētu izsludināt konkursu par 2 miljoniem eiro 13 000 recirkulatoru ražošanai Latvijas skolām un pirmsskolas iestādēm. Recirkulatori absorbē ogļskābo gāzi, kas ļauj saglabāt CO₂ daudzumam maksimāli pieļaujamo normu iekštelpu gaisā – 2160 mg/m³ (1200 ppm), lielā mērā attīra gaisu no putekļiem, spēj regulēt telpas mitrumu, bet – kas ļoti būtiski – apstarojot gaisu ar ultravioletajiem stariem, nobendē vīrusus, t.sk., SARS-CoV-2 tādā apmērā, ka tie nevar sasniegt koncentrāciju, kas radītu slimību.

Un tomēr – nekas bērniem nav tik svarīgs kā sporta nodarbības piecas reizes nedēļā, vislabāk ārtelpā. Tas ļautu mums celt bērnu imunitāti un izvairīties no slimībām. Bet tieši to nesaprot veselības ministrs, kas turpina uz veselības klavierēm sist vienu noti – bailes.

Seko mums

Перевод страницы в Google Translate this page with Google