Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Viņam ir 22 gadi, viņš ir stalts jaunietis pašā spēku plaukumā. Viņam visu dienu jāpaliek mājās, bet viņš nevar palikt viens. Viņam ir smagi intelektuālās attīstības traucējumi. “Mammu, uz kurieni mēs šodien varētu aizbraukt, ko mēs šodien darīsim, mammu, aizbrauksim uz skolu…?” - jautājumi katru dienu birst kā no pārpilnības raga, tikai atbilžu nav.  Nīkstot bezdarbībā, jaunieša mentālā veselība pasliktinās, iezīmējot nākotnes perspektīvas drūmos toņos.

Oficiālie dati liecina, ka Latvijā ir vismaz 27 870 cilvēki ar  invaliditāti ar GRT[1], no kuriem nav  nodarbināti 85,5%  tātad 23 700 cilvēki, savukārt  77% no šo cilvēku kopējā skaita  dzīvo ģimenēs.[2] [3]

Cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem (GRT)  ir termins, ar kuru tiek apvienotas divas lielas un ļoti dažādu cilvēku grupas, iekļaujot gan cilvēkus ar psihosociāliem traucējumiem (kā šizofrēnija, depresija, bipolāri traucējumi u.c.), gan cilvēkus ar intelektuālās attīstības traucējumiem (IAT). [4]

Cilvēki ar IAT attīstās lēnāk nekā pārējie cilvēki, visbiežāk šo cilvēku intelekta attīstība apstājas kādā konkrētā bērnības vecuma posmā. Izšķir trīs intelektuālās attīstības traucējumu pakāpes – viegla, vidēja vai smaga, un no tā izriet, ko šis cilvēks varēs izdarīt, cik lielas būs mācīšanās grūtības.

Smagākos gadījumos cilvēki nevar apgūt ne lasīt, ne rakstīt prasmi.  Tomēr viņi var iemācīties darīt vienkāršus darbus - gludināt drēbes, gatavot ēst, zāģēt dēļus, bet viņiem nepieciešama lielāka vai mazāka uzraudzība un pastāvīgs līdzcilvēku atbalsts. Dažkārt tas vajadzīgs visu laiku, dažkārt pietiks ar dažām stundām nedēļā.

Šiem cilvēkiem bieži pastāv problēmas ar komunikāciju – runājot var būt grūtības izteikt savas vajadzības, smagākos gadījumos šie cilvēki nerunā vispār.

Izārstēt šos cilvēkus nevar, bet viņus var pieņemt tādus, kā viņi ir, un sniegt viņiem iespēju dzīvot pilnvērtīgu dzīvi - palīdzot apgūt jaunas iemaņas un prasmes, sniedzot atbalstu  atrodot piemērotu nodarbošanos.

Jo arī viņi ir cilvēki ar saviem sapņiem, cerībām un vēlmēm, kuriem tāpat kā visiem citiem ir tiesības dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, nevis pavadīt mūžu bezjēdzīgā eksistencē.

Latvijā  līdz tam vēl tāls ceļš ejams. Joprojām gan cilvēki ar  IAT, gan viņu tuvinieki tiek izstumti no sabiedrības, viņiem bieži jāsastopas ar stigmatizāciju un diskrimināciju visdažādākajās dzīves jomās. Lielai sabiedrības daļai joprojām nav nekādas izpratnes  par  IAT - pieņēmums, ka šie cilvēki neko nevar, nemāk un nesaprot, ir dziļi iesakņojies sabiedrības apziņā. Bieži valda uzskats, ka viņi ir traucēklis, kas ir jāizolē no sabiedrības.

Diemžēl šāds uzskats bieži sastopams arī to cilvēku vidū, kuri tiešā veidā ir atbildīgi par lēmumu pieņemšanu. Tieši politiķu, valsts  pārvaldes,  pašvaldības darbinieku izpratnes trūkuma dēļ par cilvēkiem ar IAT tiek veidotas sistēmas un pakalpojumi, kuri nesasniedz savu sākotnējo mērķi, nedarbojas vai ir neefektīvi un rezultātā uzskatāmi par nodokļu maksātāju naudas nelietderīgu izlietojumu. 

Valsts izglītības sistēma nenodrošina nekādas iespējas mācīties, lai cilvēki ar IAT varētu apgūt iemaņas vai prasmes, kas varētu būt noderīgas praktiskajā dzīvē vai pielietojamas darba tirgū. Kā gan cilvēks var strādāt kaut viselementārāko darbiņu, ja nav neviena, kurš viņam to iemācītu?

Lai gan pastāv specializētās izglītības iestādes, kuras apmeklē arī cilvēki ar  IAT, tajās notiekošais visbiežāk tiek vairāk vērsts uz nevis uz mērķtiecīgu, reālajai situācijai piemērotu apmācību, bet interesantu laika pavadīšanu (grāmatu krāsošana, zīmēšana, ekskursijas).

Arī profesionālās sagatavotības programmu ietvarā apgūtās prasmes visbiežāk nav piemērotas reālajai dzīvei. [5] [6]

Lai gan gadu gaitā  ir tikuši uzsākti vairāki projekti, kuru mērķis ir bijis  situāciju uzlabot, tomēr ierēdņu formālās virspusējas pieejas un katastrofāla izpratnes trūkuma dēļ par cilvēku ar IAT vajadzībām tajos iztērētais finansējums visbiežāk nav devis nekādus rezultātus. 

Kā viens no spilgtākajam minams Sabiedrības integrācijas valsts aģentūras (SIVA) piemērs. Kopš 2016. gada ar Eiropas līdzfinansējum SIVA realizēja projektu[7], kura ietvaros izstrādātajām 35  apmācību programmām būtu tiešā veidā jāsekmē cilvēku ar smagu GRT iemaņu un prasmju apgūšana un iekļaušanās sabiedrībā (trauku novākšana, dārza ravēšana, etiķešu līmēšana, grīdas mazgāšana utt.).[8] Tomēr realitātē nekādas apmācību programmas cilvēkiem ar smagiem IAT nepastāv, nekad nav pastāvējušas un nav plānots tādas ieviest [9] [10].

Kurš piecus gadus  kopš projekta realizācijas uzsākšanas laika ir mācījies kopēt dokumentus, stumt ratiņus vai vākt zarus, nav saprotams. Turklāt SIVA nav ne piemērotas vides, ne speciālistu, kuri būtu apmācīti  darbam ar cilvēkiem ar smagiem IAT.  Tādējādi  Labklājības ministrijas pārraudzībā esošajā mājas lapā cilvēks nevis diagnoze publicētā informācija uzskatāma par maldinošu - tajā aprakstītais tiešajai mērķauditorijai (cilvēkiem ar IAT un viņu ģimenēm) vieš veltas cerības, bet saskaršanās ar realitāti ir traumatiska pieredze, savukārt sabiedrībai tiek radīta ilūzija, ka valstī viss ir kārtībā.

Uz trūkumiem speciālās izglītības jomā gadiem norāda gan Valsts kontrole, gan nevalstisko organizāciju pārstāvji. Tas uzsvērts arī Saeimas analītiskās komisijas 2022. gadā publicētajā pētījumā.[11]

Valstiskā līmenī gadu laikā tikuši izstrādāti dažādi atbalsta mehānismi cilvēku ar invaliditāti iekļaušanai darba tirgū, tomēr tie ilgtermiņā nedarbojas - subsidētās darba vietas, asistenti,  atbalstītā darba sistēmas uzsākšana, nodokļu atvieglojumi uzņēmējiem, sociālie uzņēmumi - birokrātiskas procedūras ir ārkārtīgi smagnējas, sarežģītas un  darba devējiem bieži ekonomiski neizdevīgas.

Problēmas rada arī tas, ka nepastāv cilvēku ar IAT vajadzībām piemērota darba vide  -  daudzi no šiem cilvēkiem nevar pilnvērtīgi un produktīvi strādāt pilna laika darba slodzi, iekļauties kolektīvā, patstāvīgi nokļūt līdz darba vietai vai atrisināt praktiskus jautājumus.  Bet tas nenozīmē, ka viņi nevar strādāt! Var, tikai sistēma jāizveido tāda lai tā būtu pielāgota cilvēkiem, nevis otrādāk.

Eiropas pieredzē par vienu no efektīgākajiem nodarbinātības veidiem  cilvēkiem ar IAT tiek uzskatīts darbs specializētajās darbnīcās – vietās, kurās cilvēkiem ir iespēja  strādāt vidē, kurā viņi jūtas droši, saņemot atbalstu. Somijā specializētajās darbnīcās strādā aptuveni 30% no cilvēkiem ar IAT[12]. Vācijā ir daudzi un plaši specializēto darbnīcu tīkli: darbojas lāzera un tintes drukas darbnīcas, datu arhivēšanas darbnīcas, elektroinstalāciju darbnīcas, kuros cilvēki ar  IAT dara ļoti sarežģītus un precizitāti prasošus darbus – viņi montē, lodē, zāģē, virpo un frēzē un speciālistu uzraudzībā  ļoti labi spēj tikt galā ar vissarežģītākajiem darba uzdevumiem.[13] [14]

Kāpēc citur Eiropā situācija ir tik krasi atšķirīga? Vai cilvēki ar IAT pie mums ir citādāki, vai tomēr vaina meklējama atbildīgo iestāžu nespējā jau gadu desmitiem izdarīt lietas, kas civilizētā sabiedrībā jau sen tiek uzskatītas par pašsaprotamām? Diemžēl, turpinot tikai rakstīt attīstības plānu stratēģiskās koncepcijas un runāt par iekļaujošas sabiedrības lielo lomu kopējās integrācijas politikas vadlīniju izstrādē[15] [16]  [17], nekas nemainīsies arī nākamos divdesmit, trīsdesmit un pat simt gadus.

Jāsāk darīt reāli darbi.


[1]  “2020. gada nogalē Latvijā kopumā bija 27 870 personas ar invaliditāti, kurām funkcionālo traucējumu veids saskaņā ar pamatdiagnozi ir psihiskie un uzvedības traucējumi (jeb GRT I.R.) Patiesais personu ar invaliditāti un šādu pamatdiagnozi skaits ir lielāks.” Krūmiņa, Inta. Personu ar garīga rakstura traucējumiem nodarbinātība Latvijā. Pētījuma gala ziņojums. 2022. gada 22. marts – Rīga: LR Saeima, 2022. publ. https://www.saeima.lv/petijumi/

[2] Psihiskās veselības aprūpe Latvijā 2007. gadā. Statistikas gadagrāmata. –  Rīga: Sabiedrības veselības aģentūra, 2008.

[3] Krūmiņa, Inta. Personu ar garīga rakstura traucējumiem nodarbinātība Latvijā. Pētījuma gala ziņojums. 2022. gada 22. marts – LR Saeima, 2022. publ. https://www.saeima.lv/petijumi/

[4]  Krūmiņa, Inta. Personu ar garīga rakstura traucējumiem nodarbinātība Latvijā. Pētījuma gala ziņojums. 2022. gada 22. marts – LR Saeima, 2022. publ. https://www.saeima.lv/petijumi/

[5] Krūmiņa, Inta. Personu ar garīga rakstura traucējumiem nodarbinātība Latvijā. Pētījuma gala ziņojums. 2022. gada 22. marts – Rīga: LR Saeima, 2022. publ. www.saeima.lv skat. 01.04.2022

[6] Izņēmums un labās prakses piemērs ir  Viduskurzemes pamatskola – attīstības centrs (agrāk Pelču speciālā internātpamatskola)

[7] Eiropas Savienības fonda projekts Nr.9.1.4.1/16/I/001 „Personu ar invaliditāti vai garīga rakstura traucējumiem integrācija nodarbinātībā un sabiedrībā”

[8]Prasmes, kuras cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem apgūst Sociālās integrācijas valsts aģentūrā. Publ https://cilveksnevisdiagnoze.lv/sanem-atbalstu/ (skat. 10.04.2022)

[9] 2021.gada marta I.Rosnes sarakste ar SIVA un Labklājības ministrijas darbiniekiem autores arhīvā

[10] Krūmiņa, Inta. Personu ar garīga rakstura traucējumiem nodarbinātība Latvijā. Pētījuma gala ziņojums. 2022. gada 22. marts – Rīga: LR Saeima, 2022. publ. www.saeima.lv skat. 01.04.2022

[11] Krūmiņa, Inta. Personu ar garīga rakstura traucējumiem nodarbinātība Latvijā. Pētījuma gala ziņojums. 2022. gada 22. marts – LR Saeima, 2022.

[12] Finland. Summary overview of types and characteristics of institutions and community-based services for persons with disabilities available across the EU. Maping paper. 2014 and 2015. –Finnish League for Human Rights. Franet, 2016

[13] https://hephata-mg.de/unternehmen (sk.22.03 2022.)

[14] https://www.lebenshilfe.de/ (sk.21.02.2022)

[15] ” LM 2002. gada Koncepcija “Par sociālo pakalpojumu sniegšanas attīstību” Publ. www.tiesibsargs.lv (sk.15.02.2020)

[16][16] Nacionālais ziņojums par sociālās aizsardzības un sociālās iekļaušanas stratēģiju 2006.–2008.gadam. Publ. www.tiesibsargs.lv (sk.18.02.2020)

[17] Pašvaldību plānotie sociālie pakalpojumi cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem DI ERAF projektos (atbilstoši plānošans reģionu DI plānu grozījumiem) līdz 01.08.2020. Publ. www.lm.gov (sk.16.02.2020)

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Politisko attiecību līmenis, kurš kādreiz šķistu neiedomājams cinisms, tiek uzdots kā pašsaprotama norma

FotoŠonedēļ Latvijas politikā notika sava veida fāzes pāreja. Nokāpšana vēl vienu līmeni zemāk. Nacionālā apvienība aicināja premjeru padzīt amatam nepiemērotu ministri, pret ko premjers, Saeimas spīkera vārdiem runājot, neiebilda, taču pie viena padzina arī citu ministru, pret kuru nevienam pretenziju nebija.
Lasīt visu...

6

Līdzšinējā ekonomikas ministra muļļāšanās un tās cena

FotoKrievijas karš Ukrainā tiek finansēts no gāzes un naftas eksporta ieņēmumiem, un no šī kara pirmās dienas Latvijas valdības uzdevums bija maksimāli ātri atteikties no Krievijas gāzes un nodrošināt alternatīvas piegādes par saprātīgu cenu. Gandrīz trīs mēnešu laikā par to atbildīgais ekonomikas ministrs neko no tā nav spējis izdarīt.
Lasīt visu...

13

Uzņēmēju organizācijas aicina ekonomikas ministra amatu saglabāt Jānim Vitenbergam

FotoŠobrīd, kad Latvija saskaras ar būtiskiem ģeopolitiskiem, sociāliem un ekonomiskiem izaicinājumiem, mēs, uzņēmējus pārstāvošās organizācijas un nozares, aicinām valdību un koalīcijas partnerus nepieņemt pārsteidzīgus lēmumus.
Lasīt visu...

21

Krišjānis Kariņš ir uzsācis bērnišķīgu, bet vienlaikus bīstamu spēli

FotoVakar iekšlietu ministre Marija Golubeva paziņoja par savu demisiju šādiem vārdiem: “Ministru prezidents Kariņš, pakļaujoties nacionāļu ultimatīvajam spiedienam, ir nolēmis mani neatbalstīt. Šī būs mana pēdējā darba diena iekšlietu ministres amatā.”
Lasīt visu...

13

Šobrīd mainīt ekonomikas ministru ir bezatbildīgi

FotoLatvijas lielākā uzņēmēju biedrība – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) norāda, ka pieaugošās ekonomiskās krīzes un kara radīto sarežģījumu laikā mainīt ministru, kurš ir atbildīgs par daudzu šobrīd ļoti svarīgu jautājumu risināšanu, ir bezatbildīgi.
Lasīt visu...

21

Atgādinām, ka vairāk nekā trīsdesmit procentiem Latvijas pilsoņu dzimtā valoda ir krievu valoda

FotoSociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” valde pašreizējo situāciju Latvijā uzlūko ar nopietnām bažām. Atbildīgo institūciju nepārdomāta rīcība un atsevišķu valsts amatpersonu aizvainojuši izteikumi izraisījuši Latvijas sabiedrībā pastiprinātu spriedzi, kādu mūsu valstī nav nācies piedzīvot pēdējo gadu desmitu laikā.
Lasīt visu...

21

Daži jautājumi par pieminekļa nojaukšanu

FotoVai ir iespējams, ka padomju vadība, plānojot parku un pieminekli Rīgā, ņēma vērā arī to, ko Krievijā sauc par sadarbību ar vācu armiju Otrā pasaules kara laikā?
Lasīt visu...